No nākamā mācību gada visiem Ukrainas bēgļu bērniem jāapmeklē Latvijas skolas 124
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas noteiks obligātu prasību visiem Ukrainas bēgļu bērniem apmeklēt Latvijas izglītības iestādes no nākamā mācību gada.
Komisija arī atbalstīja priekšlikumu par likumprojekta virzīšanu kā steidzamu.
Paredzams, ka balsojums notiktu jau ceturtdien un priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu viena stunda.
Valdībā 11.jūnijā atbalstītais likumprojekts paredz, ka
no nākamā mācību gada visiem Ukrainas bēgļu bērniem būs jāapgūst pirmsskolas izglītības vai vispārējās pamatizglītības programmas Latvijas izglītības iestādēs klātienē.
Pašlaik gana liela šo bērnu daļa Latvijas izglītības iestādes neapmeklē un teorētiski mācās tālmācībā. Prasība attieksies uz Ukrainas bēgļu bērniem, kuri sasnieguši obligātās izglītības vecumu. Pēc IZM aplēsēm, šādi Latvijā ir vairāk nekā 1800 bērni.
Līdz 31.augustam prasības nepiemēros attiecībā uz tiem obligātās izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem, kuriem pagaidu aizsardzības statuss piešķirts līdz dienai, kad likumprojekts stāsies spēkā.
Ukrainas bēgļu bērniem būs jāuzsāk mācības Latvijas izglītības iestādēs trīs mēnešu laikā no pieteikšanās brīža pagaidu aizsardzības statusa saņemšanai.
IZM piedāvā vairākus risinājumus, kurus īstenot skolās, lai veiksmīgāk iekļautos Latvijas izglītības sistēmā. Viens no tiem paredz prioritizētu latviešu valodas apguvi grupā vai individuāli, nosakot mācību priekšmetu stundu skaitu individuālai izglītības programmas apguvei, apgūstot visus plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus.
Tāpat iespējams paredzēt pielāgotu stundu plānu intensīvai latviešu valodas apguvei grupā vai individuāli un to mācību priekšmetu apguvei, kuros izglītības posma noslēgumā noteikti valsts pārbaudes darbi – matemātikā, latviešu valodā, svešvalodā.
Savukārt trešā modeļa īstenošana prioritāri nodrošina intensīvu latviešu valodas apguvi individuāli vai grupā. Šādu atbalsta pasākumu īstenotu ne ilgāk kā vienu mācību gadu. Citu mācību priekšmetu apguve var tikt īstenota daļēji.
Lai nodrošinātu mācības visiem ukraiņu bēgļu bērniem, no septembra līdz decembrim būs nepieciešami kopā 2 356 507 eiro, bet 2025.gadā – 4 316 027 eiro. IZM atzīmēja, ka iecere šogad neradīs papildu ietekmi uz valsts budžetu. To īstenos apstiprinātā pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā ietvaros, jo šī gada pirmajos trīs mēnešos vispārējās izglītības iestādēs uzņemts mazāk skolēnu nekā plānots.
Saskaņā ar civiliedzīvotāju datu analīzi, ko IZM veica sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, 2354 skolēniem nav norādīta Latvijā reģistrēta izglītības iestāde. No tiem 512 personas nepretendē uz izglītības apguvi, jo uzturēšanās atļauja ir anulēta, tiks anulēta tuvākajā laikā vai izsniegta citu iemeslu dēļ.
Pašlaik Ukrainas bēgļu bērni, atrodoties Latvijā, var izvēlēties atbilstošāko mācību veidu – mācības klātienē vai attālināti. Daudzi Ukrainas bērni izvēlas tālmācību, taču šāda pieeja nesniedz dokumentētu informāciju par to, vai bērni ir iekļauti Ukrainas izglītības sistēmā.
