Francijas prezidents: No mūsu egoisma Eiropā ceļas pilsoņu karš 1
Tikai dažas dienas pēc sarežģīta lēmuma kopā ar Lielbritāniju un ASV īstenot uzlidojumus militārajiem objektiem Sīrijā, Francijas prezidents Emanuels Makrons stājās Eiropas Parlamenta priekšā, lai sniegtu savu redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Šī bija pirmā Emanuela Makrona uzstāšanās Eiropas Parlamentā, kas ir iesācis regulāru ciklu, aicinot Eiropas Savienības dalībvalstu vadītājus uzstāties ar uzrunām par bloka nākotni un piedalīties debatēs ar deputātiem.
Norāda uz autoritārismu
Francijas prezidents iesāka ar problēmu, ar kuru sastapās pats, piedaloties prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā un sacenšoties ar nacionālistiski un eiroskeptiski noskaņoto Marinu Lepēnu, proti, saliedētas vai šauri nacionālās interesēs balstītu Eiropu.
“Mēs pat varam sākt runāt par pilsoņu karu, kas izriet no mūsu egoisma. Parādās autoritāras lielvaras, kas apdraud multilaterālismu un to, ka Eiropa vienmēr ir iestājusies par mieru. Mēs nedrīkstam aizmirst mūsu saikni ar demokrātiju, ja to darīsim, iesim nepareizā virzienā. Mēs nedrīkstam atteikties no sava modeļa. Mūsu identitāte ir indivīda brīvības ievērošana, cilvēktiesības, liberāla demokrātija,” sacīja Francijas prezidents, norādot, ka Eiropas Savienība šajā ziņā ir unikāla un nav otras tādas vietas pasaulē.
“Nevēlos piederēt mēnessērdzīgo paaudzei, tādai, kas aizmirst pašas pagātni. Es vēlos piederēt paaudzei, kas aizsargās Eiropas suverenitāti, jo esam cīnījušies, lai to iegūtu, un es nepadošos jebkādai autoritārisma mānijai,” sacīja Francijas prezidents. E. Makrons valstis vārdā nepieminēja, taču viņa pārmetumos autoritārās varās daudzi Eiropas mediji saskatījuši Ungāriju un Poliju, kuru galvaspilsētas Francijas prezidents pat ir atteicies apmeklēt, tādējādi demonstrējot nostāju pret to pašreizējo līderu politiku.
Mudina pilsoņu debates
Breksits šobrīd ir mūsu lielākais jautājums, sacīja Emanuels Makrons, pieminot arī Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības. Viņš rosināja visās bloka dalībvalstīs sākt nopietnas pilsoņu debates par to, kādu Eiropas Savienību cilvēki vēlas redzēt. “Domājot par nākamajām Eiropas vēlēšanām, mums vajadzētu cīnīties par ideāliem,” sacīja Francijas prezidents.
Francijas prezidents ierosināja arī vairākas praktiskas un steidzami darāmas lietas, to vidū izveidot Eiropas Savienības atbalsta fondu tām kopienām, kas uzņem un integrē bēgļus. Aicināja pārskatīt Dublinas regulējumu. E. Makrons arī pievērsās nākamajam bloka budžetam. Francijas prezidents norādīja: “Nedomāju, ka lielāks budžets būtu liela problēmu mūsu pilsoņiem, ja pratīsim organizēties. Nedomāju, ka spēcīgāks Eiropas budžets, lai atbalstītu politiskās ambīcijas, konkurētu ar nacionālajām suverenitātēm. Lielie projekti – digitālā attīstība, enerģētika, datu aizsardzības regula – tos nebija nekādas jēgas un iespēju īstenot tikai nacionālajā līmenī.”
Izceļ draudzību ar Vāciju
Pēc Francijas prezidenta uzrunas izteicās gan Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, gan arī lielāko politisko grupu vadītāji un arī deputāti brīvajā mikrofonā.
“Patiesā Francija ir atgriezusies savos uzdevuma augstumos,” sacīja Žans Klods Junkers, “jūs esat padarījis Eiropu sociālāku, lai tas nebūtu sapnis un ilūzija, bet būtu realitāte šodien un rīt.” Līdzīgu atzinību Makrona Eiropas idejām pēcāk izteica arī lielāko politisko grupu līderi.
Tomēr Ž. K. Junkers arī mudināja E. Makronu neieslīgt pārāk ciešā draudzībā ar Vāciju, piemirstot par pārējām dalībvalstīm. “Zinu, cik svarīga ir jūsu draudzība ar Vāciju, un ģeogrāfiski es arī ļoti esmu par to. Taču neaizmirsīsim, ka Eiropa nav tikai Francija un Vācija. Lai Eiropa varētu darboties, ir vajadzīgs arī pārējo atbalsts.”
Līdzīgi Junkeram Makrona ciešo draudzību ar Angelu Merkeli izcēla arī citi politisko grupu vadītāji. Sociāldemokrātu pārstāvis Udo Bullmans pat skaidri aicināja Makronu izvēlēties, ar ko biedroties – vai konservatīvo Vācijas kancleri Angelu Merkeli vai Vācijas sociāldemokrātiem. “Eiropa nav sarkano paklāju, bet arī skolu, universitāšu un tirgus laukumu Eiropa. Jums ir jāpieņem lēmums, ja vēlaties būt kopā ar tautu, jūs atradīsiet draugus manā politiskajā grupā,” sacīja U. Bullmans.
Makrons gan uz šo, gan uz citām norādēm par Vāciju atbildēja diplomātiski: “Es vēroju jūs sakām, ka ļoti cieši esmu pieķēries attiecībām ar Vāciju, bet nedomāju, ka tas jebkā var izsmelt Eiropas jautājumu. Es vienmēr esmu vēlējies, lai varētu virzīties uz priekšu ar iepriekš definētu stingru kodolu.”
Vācijas kanclere Angela Merkele pēc Makrona uzrunas Eiropas Parlamentā jau reaģējusi, sakot, ka ir nepieciešams paātrināt bloka reformu plāna izstrādi. “Reformām nav jāaprobežojas vienīgi ar ekonomikas un valūtas jautājumiem, bet jāaptver arī migrācija, budžets un sadarbība ārpolitikas un aizsardzības jautājumos. Līdz jūnijam mums ar Franciju jārod kopīgi risinājumi,” tā sacīja Angela Merkele.
Piesardzīgi ar paplašināšanos
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers arī aicināja domāt par paplašināšanos, īpaši norādot uz Balkānu valstīm. “Ir jādomā par šo Eiropas perspektīvu, ko Balkāniem esam piedāvājuši jau 2003. gadā. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Balkānu valstīs atgriežas kara situācija.”
Taču Emanuels Makrons šajā ziņā bija piesardzīgs, norādot, ka piekrīt vēlmei Balkānus tuvināt Eiropai, jo saprot, ka ģeopolitiski ir risks, ka Balkānu valstis pretējā gadījumā virzītos tuvāk Turcijai vai Krievijai. “Tas veicinātu mūsu šķelšanos, taču es aizstāvēšu paplašināšos, ja būs Eiropas reformas. Es nevēlos Eiropu, kas darbojas ar grūtībām 28 vai rīt jau 27 valstu sastāvā vai 30 vai 32 valstu līmenī. Mums ir jābūt pragmatiskiem,” sacīja Emanuels Makrons.
VIEDOKĻI
Gijs Ferhoštads, EP Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs, EP breksita sarunu koordinators:
“Desmit mēnešus pēc finanšu krīzes sākuma 2008. gadā ASV reaģēja ar banku tīrīšanas un investīciju programmu 2,5 triljonu ASV dolāru apmērā. Un mēs? Pēc deviņiem gadiem mēs vēl neesam iztīrījuši mūsu bankas. Arī Banku savienības nav. Arī ne jaunas eirozonas pārvaldības. Esmu ļoti noraizējies, ka Eiropa nav gatava jaunai finanšu krīzei. /../ Kāpēc vienmēr “pārāk maz un par vēlu”? Atbilde ir vienkārša. Starpvaldību metode un tās vienprātības princips vairs nedarbojas. Šodienas pasaulē šāda sistēma ir lemta neveiksmei, inercei. Turklāt ir beidzies binārais politiskais modelis, kas ir regulējis savienību kopš tā izveides. Ar to es domāju divas tradicionālās partijas un to lielo koalīciju, kas pārāk bieži kavē progresu. Bet arī Francijas un Vācijas ass, kas dominē Padomē, vēl nav parādījusi ceļu. Nepārprotiet mani, prezidenta kungs! Jūsu labā vienošanās ar Merkeli ir svarīga. Tomēr progresu Eiropā nevar panākt ar vienošanos – jā vai nē – starp divu valstu galvām. /../ Eiroskeptiķi ne vienmēr kļūdās.”
Naidžels Farāžs, EP eiroskeptiķu grupas “Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa” priekšsēdētājs, Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis:
“Saticis viņu un klausoties viņu šodien, teikšu, ka viņš, iespējams, ir Eiropas Savienības pēdējā iespēja. Acīmredzot Makrons vēl nesaprot, ka Eiropas nākotne būs eiroskeptiska. Nesenās vēlēšanas Ungārijā, Itālijā un Čehijas Republikā ir parādījušas, ka Eiropas tautas ir nogurušas no Briseles kontroles un tās vēlas, lai tās likumdevēja pilnvaras atgrieztos nacionālajai valstij.”