No motokrosa uz bobsleju. Kā vērtēt sezonas pirmo pusi? 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas bobsleja izlase sezonu sāka ar trim posmiem Eiropas kausā. Šobrīd, kad Oskars Ķibermanis atgūstas no traumas, par izlases vadošo pilotu kļuvis 27 gadus vecais Emīls Cipulis. Februārī viņš debitēja olimpiskajās spēlēs Pekinā, divniekos izcīnot 17. vietu. Decembrī pirmo reizi karjerā Cipulis kāpa uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena starptautiskos mačos, uzvarot Eiropas kausa posmā Īglsā. Šobrīd viņš ir arī kopvērtējuma līderis Eiropas kausā četriniekos, taču īstā pārbaude sāksies pēc gadu mijas, kad Latvijas izlases bobslejisti startēs Pasaules kausā. Sarunā ar “Latvijas Avīzi” Emīls Cipulis stāsta par šo sezonu un to, kā nokļuva bobslejā.
Kā vērtē sezonas pirmo pusi?
E. Cipulis: Kā ļoti lietderīgu, jo esam uz pozitīvas nots. Mums sezonas pirmā puse bija kā gatavošanās Pasaules kausiem. Patīkami, ka Eiropas kausos bija spēcīgs dalībnieku sastāvs. Bija, ar ko pacīnīties, startēja vairākas ekipāžas, kas Pasaules kausā brauc ap desmitnieku. Mums izdevās arī diezgan labus rezultātus parādīt. Varbūt divniekos nesanāca tik labi, bet četriniekos noteikti.
Patīkami, ka tendence arī bija ar augšupejošu līkni.
Zinājām, ka Altenbergā būs grūtāk cīnīties ar vāciešiem, bet Insbrukā bija iekšēja pārliecība, ka starts būs mūsu priekšrocība un varēsim pacīnīties par pirmo vietu. Tendence ir laba, ieskrienamies sezonas gaitā. Mums komandā visiem ir labas attiecības, varam pajokot ikdienā viens par otru, bet, kad jāmauc, tad maucam.
Četriniekos jūs Eiropas kausā starta ieskrējienā esat karaļi. Tas ir vasarā ieguldītā darba auglis?
Jā, četriniekos mums Eiropas kausā startā neviens īsti netika līdzi. Redzēsim, kā klāsies Pasaules kausā. Pavisam noteikti tas ir vasarā ieguldītais darbs, jo džeki pastrādāja nopietni. Es arī. Tas tagad redzams trasē, jo tā programma, kam ejam cauri vasarā, tagad atmaksājas.
Treneris Sandis Prūsis jūs, abus pilotus, arī Jēkabu Kalnedu, slavēja, ka jums nav bijusi neviena brīva diena, tikai pārbraucieni.
Jā, tā ir Eiropas kausu specifika, ka treniņi ir katru dienu un nosacīti brīva diena sanāk tikai pārbrauciens, lai gan arī nosacīti, cik tā ir atpūta. Tā sanāk katru dienu braucieni, pa vidu fiziskais treniņš, slodze laba. Man patīk.
Kādi ir tavi šīs sezonas mērķi?
Sezonas beigās būs pasaules čempionāts Sanktmoricā un tās būs svarīgākās sacīkstes. Protams, gribas pēc iespējas augstāku rezultātu, galvā jau ir tā vieta, ko gribētos izcīnīt, bet tas lai paliek pie manis. Redzēs, vai izdosies.
Kā tu jūties Sanktmoricā? Katru gadu trase mazliet mainās, tiek būvēta no jauna.
Trase ir patīkama, un tur braukt ir forši. Sanktmoricā esmu braucis divas reizes, tur mainās dažas nianses. Iespējams, ka tā ir pat mana mīļākā trase, kurā esmu braucis, jo Sanktmoricā var izbaudīt bobsleju un tā ātrumu. Lieliska atmosfēra un sajūtas.
Pasaules kausam pasekoji līdzi?
Jā, redzēju arī dažus braucienus. Diemžēl, bet dalībnieku sastāvs bija diezgan mazs, bet ne švaks. Apmēram jau ir zināmi favorīti, un var prognozēt, kas būs pēc gadu mijas. Pats Ziemeļamerikā biju šā gada martā. Braucām Leikplesidas trasē, ja salīdzina ar Eiropas trasēm, tad tas ir pilnīgs rodeo. Interesanta pieredze.
Bobslejā šī tev ir ceturtā sezona. Kā tu nokļuvi bobslejā?
Kā jau visi, gāju uz testiem Murjāņos. Man nebija mērķis kļūt par pilotu, gribēju vienkārši sevi pārbaudīt, vai varu tur tikt iekšā. Pēc testiem mani paņēma uz vasaras treniņu nometni. Tā tas palēnām attīstījās, rudenī Prūsis piedāvāja braukt pie stūres. Neatteicos un te nu esmu, ceturtā sezona.
Ko Prūsis tevī saskatīja, ka diezgan ātri piedāvāja pilota vietu?
Par to neesam runājuši, bet pieļauju, ka tāpēc, ka pirms bobsleja nodarbojos ar motokrosu. Viņš, šķiet, redzēja, ka man ir kaut kādas iemaņas braukšanā, ka saprotu kaut ko vairāk stūrēšanas lietās nekā citi čaļi.
Bobslejā trakākais ir kritieni. Cik reižu esi šļūcis uz sāniem?
Šosezon ne reizi. Karjeras laikā tikai pašā sākumā bija smagie momenti, kad mācījos braukt. Pēc tam arī ir bijuši, bet ne traki.
Cik ilgi nodarbojies ar motokrosu? Daudzi tagad sāk jau no mazas bērnības.
Motokrosā tā ir, jo ātrāk sāk, jo labāk, bet tas nav par mani. Es sāku pusaudža gados, šķiet, 16 gados. Nobraucu septiņas sezonas, bet tepat, pa Latviju, amatieru līmenī.
Kas tevi virzīja uz motokrosu?
Tētis, viņš visu dzīvi bijis liels motokrosa fans. Kopš bērnības braucām uz sacensībām, tas mūs aizrāva visu ģimeni. Bija forša pieredze. Bērnībā ar brāli bijām aktīvi, bumbu spēles, dauzījāmies. Brālis arī joprojām sevi uztur formā. Nebijām baigi aktīvie sportisti, bet sports vienmēr blakus ir bijis.
Tu nāc no Lēdurgas, kas nav tālu no Siguldas. Varbūt tas izspēlēja to kārti, ka tev jākļūst par bobslejistu?
Nē, tam nebija izšķirošas lomas, jo pirmo reizi Siguldas trasē es biju dienā, kad veicu pirmo braucienu. Pirms tam tur ne reizi nebiju bijis, lai gan jā, dzīvoju samērā netālu.
Ja pareizi saprotu, tad esi studējošs sportists?
Šobrīd mācības ir nedaudz iestrēgušas, bet esmu LSPA students un pamazām daru arī skolas lietas.
