No migrantu krīzes pie klimata pārmaiņām 0
Tas, ka Eiropas Parlamenta (EP) lielākās partijas – centriski labējās Eiropas Tautas partijas (ETP) – kongress notika Zagrebā, nav nejaušība, jo, pirmkārt, Horvātija no 2020. gada 31. janvāra kļūs par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti. Bet, otrkārt, strupceļā ir nonācis Horvātijas kaimiņvalstu Albānijas un Ziemeļmaķedonijas sarunu sākšanas process par uzņemšanu ES tieši Francijas, kā arī Nīderlandes un Dānijas iebildumu dēļ. Tādēļ uz Horvātiju kā prezidējošo valsti tiek liktas lielas cerības, lai šīs Rietumbalkānu valstis netiktu atšķeltas no Eiropas valstu saimes un netuvinātos Krievijai un Ķīnai.
Antidots pret zaļajiem populistiem
Uz iestāšanās sarunu sākšanu kongresā īpaši norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. “Es iedrošinu, ka mēs esam kopā ar jums neatkarīgi no visiem procesiem. Mēs esam kopā ar jums un vēlamies būt, cik vien tuvu tas ir iespējams (..),” viņa deva cerību, ka Horvātijas prezidentūras laikā tiks labota šī stratēģiskā kļūda.
Iepriekšējos kongresos tā sauktā EP lielākā politiskā ģimene galveno uzmanību pievērsa migrācijas krīzei Eiropā, bet Zagrebā akcenti tika likti uz citiem jautājumiem – uz populisma, īpaši zaļā populisma un radikālā nacionālisma draudiem, klimata pārmaiņām, kā arī drošības un aizsardzības jautājumiem. Migrantu jautājums esot noregulēts, jo pēc ļoti smaga darba, kad tika parakstīta vienošanās ar Ankaru, migrantu plūsma no Turcijas esot samazinājusies par vairāk nekā 90 procentiem.
Ilggadējais ETP vadītājs Žozefs Douls, kuram šis bija pēdējais kongress vadošajā amatā, jo ar balsu vairākumu viņa vietā tika ievēlēts bijušais Polijas premjerministrs un Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, uzsvēra, ka “mēs esam vienīgais antidots populistiem”. Viņš uzskata, ka klimata politiku vajadzētu koriģēt, bet šajā ziņā neko nevarot mācīties no zaļajiem. “Starp zaļajiem populistiem un viņu neprātīgajām idejām mums jāatrod vidusceļš, kā cīnīties ar klimata izmaiņām, veidojot jaunas darba vietas un attīstot ekonomiku,” sacīja Douls.
Donalds Tusks pirms dažām nedēļām esot viesojies pie pāvesta Franciska un pastāstījis, ka viņš ir izvirzīts par kandidātu ETP prezidenta amatam. Pāvests esot uzmetis Tuskam vērīgu skatienu un vaicājis, vai viņš spējot saskatīt atšķirību starp populismu un populārismu.
“Jūs ļoti labi saprotat, ko pāvests ar to domāja. Bet, ja nespējat saprast, tad, lūdzu, izlasiet dažus no viņa rakstiem, jūs taču galu galā esat kristīgie demokrāti,” Tusks aicināja Zagrebas kongresa delegātus īsi pirms Doula nomaiņas amatā.
Kāpēc Latvijai vajag Tusku?
Bet kāda gan interese Latvijas iedzīvotājiem, kura persona vada Eiropas Tautas partiju? Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kura pārtāvētā partija “Vienotība” ir viena no 84 partijām ETP sastāvā, skaidroja, ka Tusks lielākās politiskās partijas vadībā ir ieguvums tāpēc vien, ka viņš kā bijušais Polijas premjers ļoti labi saprot, kas ir Krievija, runājot gan par militārajiem draudiem, gan arī draudiem informatīvajai telpai. “Viņam tā ir pašsaprotama lieta, un viņa balss šīs partijas ģimenē palīdzēs noturēt lielai daļai Eiropas politiķu skaidru sapratni par to, kas ir mūsu austrumu kaimiņš,” secināja Kariņš.
Arī labējiem jābūt zaļiem
Kongresā daudzu valstu vadītāji (ETP apvieno partijas no 43 valstīm), tajā skaitā arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, pauda savu viedokli par klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem.
Ar ko būs jārēķinās Latvijas iedzīvotājiem? Kariņš uzskata, ka tā ir iespēja mūsu uzņēmējiem un ekonomikai. “ES regulas liek samazināt CO2 izmešu daudzumu, palielināt elektroefektivitāti. Jārēķinās ar to, ka visā Eiropā sapratne, ka ir jāmaina savi paradumi, kas saistās ar enerģētiku un izmešiem, ir fakts. Tās būs jaunas iespējas uzņēmumiem, īpaši tiem, kas var piedāvāt informācijas tehnoloģijas. Tiem ir garantēts 500 miljonu lielais ES iedzīvotāju tirgus, kam būs nepieciešami šo uzņēmumu pakalpojumi. Eiropas zaļās partijas parasti ir kreisas, bet tām nav tādām jābūt, jo zaļā politika ir arī industriālā politika un uzņēmējdarbībai ļoti labvēlīga. Tā nav labvēlīga, piemēram, akmeņogļu ieguves uzņēmumiem, kādu mums Latvijā nav, bet ir labvēlīga visiem uzņēmumiem, kas attīsta vai nu energotaupīšanas tehnoloģijas, vai tehnoloģijas, kuras var izmantot atjaunojamajos energoresursos. Tas sakrīt ar Latvijas nacionālajām interesēm, jo mums visi fosīlie avoti tiek importēti pārsvarā no Krievijas,” skaidroja valdības vadītājs Kariņš, kurš par klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem uzstājās arī no kongresa tribīnes.
ETP ilgstoši ir pretojusies klimata politikas izmaiņām, jo šajā partijā pastāvēja uzskats, ka ekonomiskā izaugsme un klimatam draudzīga politika tomēr ir pretrunā viena otrai. Tiesa, Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija jau pirms vairāk nekā desmit gadiem bija sapratušas, ka tā tomēr nav pretruna, bet gan skaidrs virziens, kurā doties. Kariņš atgādināja, ka, piemēram, dāņi tajā laikā, kad viņi bija atkarīgi no akmeņoglēm, attīstīja vēja turbīnu ražošanu, jo viņi saprata, ka tai ir nākotne un ka klimata politika faktiski ir klimata ekonomika. “Tas ir veids, kā attīstīt savas zemes ekonomiku, kad visiem pasaulē, tajā skaitā Eiropā, būs augošs pieprasījums pēc vēja enerģijas. Tātad augošs pieprasījums pēc tiem, kuri spēj to saražot.
Latvija ir nedaudz zaudējusi savā attīstībā, jo vēlu pieņēma to, ka faktiski tā ir iespēja. Tomēr nevar apgalvot, ka pavisam ir zaudēts, jo mums ir daudz vingru, inovatīvu uzņēmumu, kuri spēj ātri pielāgoties pieprasījumam. Apmeklēju uzņēmumu, kas ražo detaļas vēja turbīnām. Tas ir specpasūtījums jeb sākums, lai varētu attīstīties industrija, kas ražo gatavu produktu pilnībā,” sacīja Kariņš.
Šaubās par spēju piesaistīt finansējumu
“Vienotības” pārstāve Inese Vaidere, kura arī piedalījās ETP kongresā, uzsvēra, ka klimata uzlabošanas jautājumus nedrīkst risināt ar aizliegumiem vai lielākiem nodokļiem, bet gan ar jaunām tehnoloģijām. Nākamā gada ES budžetā ir atvēlēts vairāk naudas klimata uzlabošanai un inovācijām, taču rodas bažas, vai Latvija, kur zinātnei ir piešķirti nevis vēlamie 3% no IKP, bet gan tikai 0,5%, spēs piesaistīt ES finansējumu.
“Pirms divdesmit gadiem, būdama vides ministre, kopā ar kolēģiem sākām diezgan veiksmīgi risināt vides jautājumus. Diemžēl šajos gados ir ļoti maz izdarīts. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodarbojas galvenokārt ar administratīvi teritoriālo reformu. Rīgā eksperti esot atzinuši, ka iedzīvotāji vēlas, lai atkritumu konteineri atrastos tuvāk mājām. Par šo “vērtīgo” atziņu droši vien kādam ir samaksāts. Rīgā nav atkritumu apstrādes sistēmas, nav arī izstrādāta konkurences sistēma. Neko nedarot no savas puses, mums būs ļoti grūti saņemt ES naudu,” uzskata Vaidere.
Šaubas par ES ārējās politikas priekšstāvi
ETP kongresā piedalījās arī astoņi Eiropas Komisijas komisāri, kuri šonedēļ pēc balsojuma EP kļuva par pilntiesīgiem EK pārstāvjiem.
Vaicāta, kā Vaidere vērtē to, ka par ES Augstāko pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos kļuvis Spānijas ārlietu ministrs sociālists Žuzeps Borels, kura valstī ir smagas iekšpolitiskās problēmas, viņa atbildēja, ka tomēr pastāvot šaubas, vai šis komisārs spēs aizstāvēt kopējo Eiropas politiku. “Mani bažīgu dara arī tas, ka Spānijā ir nestabila politiskā situācija, ar kuru tur netiek galā. Esmu dzirdējusi viedokli, ka Borels bija jāatbalsta arī tādēļ, ka pārējie kandidāti bijuši vēl sliktāki,” sacīja Vaidere. Viņa atgādināja, ka 2006. gadā, kad Borels pildīja EP prezidenta amata pienākumus, viņš neatļāva piestiprināt pie Parlamenta sienas Baltijas valstu EP deputātu dāvināto piemiņas plāksni, kas veltīta 1940. gada masu deportācijām Baltijas valstīs.
Savukārt EPP deputātu grupas līderis Eiropas Parlamentā Vācijas politiķis Manfrēds Vēbers norādīja, ka katrai valstij bija tiesības piedāvāt savus kandidātus Eiropas Komisijai un Spānijas sociālistu valdība piedāvājusi Žuzepu Borelu. “Viņš nav no Eiropas tautas partiju grupas, bet es respektēju Spānijas tiesības piedāvāt,” sacīja Vēbers.
