No mežstrādnieka par rūpnīcas līdzīpašnieku 1
Nav taisnība, ka pagastos nesokas ar inovāciju un netiek radītas jaunas darba vietas. Vēl kolhozu iekārtas laikā beidzis Vecbebru sovhoztehnikumu un ieguvis pavāra specialitāti, Jaunsvirlaukas uzņēmējs Agris Zakss kopsaimniecībā un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas darījis visus iespējamos lauksaimnieka un mežstrādnieka darbus, tomēr savā specialitātē nav darbojies nevienu dienu.
“Bizness kaut kā nejauši pats atnāca pie manis un 2006. gadā nodibināju savu firmu “Bio augsne & mulča”. Manis paša izlolots tajā ir viss – sākot no biznesa idejas līdz etiķetes gatavošanai produktiem – ar auga attīstību rosinošajām baktērijām bagātinātajai augsnei, humusam, kas iegūts no paša gatavotas šķeldas,” teic Agris.
Bioloģisko mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu ražotāja SIA “‘Bioefekts” komercdirektors Zigurds Mazjānis A. Zaksu raksturo kā inovatoru, kas visu laiku domā un īsteno jaunas ieceres un kam “rokas un galva nestāv mierā”. “Ļoti uzņēmīgs cilvēks. Svarīgi, ka nebrauc vien ar muti, bet arī darbojas. Agris sameklēja mūs, saprata, ka varam palīdzēt īstenot viņa ieceres,” tā Z. Mazjānis.
A. Zaksa inovāciju ievēroja arī biedrības “Latvijas tehnoloģiskais centrs” darbinieki, kas uzņēmēju aicināja pastāstīt savu pieredzi kolēģiem mācību semināros projektā “‘InnoLaSME”. “Cilvēks, kas var izdarīt brīnumus. Pierādījis, ka vissvarīgākais ir pozitīva attieksme un vēlēšanās darboties, nevis gudras teorijas,” vērtē projekta vadītāja Gundega Lapiņa.
Tā kā Zemgalē brīvas zemes nav, uzņēmējs ar savu biznesa partneri Uldi Šķēli nopircis neizmantotas cūku kompleksa ēkas Priekules novadā. Tajās top rūpnīca, kur ražos granulētus bioloģiskos augsnes uzlabošanas līdzekļus un lopbarību granulās.
Iesniegts arī projekts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā atbalsta saņemšanai no ES fondiem. Vienlaikus tiek veidoti arī jauni produkti. Agris mums rāda no trūdzemes un kaltētiem un presētiem zirgu mēsliem izveidotu podiņu, kurā iesēj sēklu un augam papildu mēslojums nav vajadzīgs līdz pat ražas vākšanai. Uzņēmējs uzsver – presi gan noteikti nerādīs, jo tā esot paša izveidota un svešām acīm nerādāma.
– Kāds bija jūsu ceļš līdz uzņēmuma īpašniekam?
– 1991. gadā nodibināju zemnieku saimniecību “Tauriņi”, tomēr lauksaimniecība nebija mans aicinājums. Pirms uzņēmuma dibināšanas 2006. gadā desmit gadus darbojos kā pašnodarbinātais un mežstrādnieks mežā. Savulaik labi maksāja par grāvju tīrīšanu no krūmiem. Bija prasība – zari jāvāc mežā vai jādedzina. Nopirku nelielu šķeldotāju, ar ko daudz ātrāk varēja likvidēt zarus. Pūtām šķeldu grāvī un mežā. Vēlāk sāku to pārdot. Cena bija smieklīga, tomēr kaut kādu naudiņu varēja piepelnīt klāt. Cik daudz? “Latvijas valsts meži” samaksāja par grāvju tīrīšanu plus peļņa par šķeldu no katriem pieciem iztīrītajiem kilometriem – Ls 100. Vienreiz vedot šķeldu mājās, traktoram piekabei izšāva riepa, puskrava izbira lielā peļķē. Izbērām arī otru pusi. Pēc aptuveni gada braucām garām un redzējām, ka visa izbērtā kaudze kūp. Man nebija neērti bāzt roku kaudzē, bet tur – tīra melnzeme. Šķelda bija pārtapusi tīrā melnzemē. Dažādu baktēriju pievienošana šķeldai paātrina tās pārtapšanu barības vielām bagātā augsnē, tajā audzētajiem augiem cits mēslojums nav vajadzīgs. Baktērijas man piegādā Anitas Lielpēteres uzņēmums “‘Bioefekts”.
Vēl viens uzņēmējdarbības virziens ir šķeldas kā mulčas un dekoratīvā elementa izmantošana. Esmu pirmais Latvijā, kas šķeldu pārvērta mulčā. Savukārt diennakti guašas krāsā mērcēti šķeldas klucīši kā dekoratīvais elements rotā vairākus bērnudārzus.
Idejas atnāk nejauši. Gatavojoties vienai izstādei, kastītē iebēru šķeldu. Nejauši vienā kastītē bija trāpījušās divas sliekas. Kad šķelda ir mitra, sliekas to ēd, izlaiž caur sevi, izveido humusu, trūdzemi.
– No kādiem kokiem iegūta trūdzeme un mulča ir vislabākā?
– Mulčai un trūdzemei šķeldoju vien lapu kokus. Vislabāk koku zarus smalcināt ar visu mizu, pumpuriem un lapām vasarā. Ja šķeldā ir zaļā masa, tā ātrāk sadalās. Ziemā mitrums koksnē ir samazinājies par 40%, tāpēc vajag daudz vairāk ūdens, lai šķeldu dabūtu līdz maksimālai trūdēšanas stadijai. Ziemā šķeldojot, kokus nešķiroju. Skuju koku skaidas ieteicams izmantot mulčēšanai skābu augsni mīlošiem augiem, tostarp rododendriem. Skuju koku skaidas satur sveķus un ēteriskās eļļas. Svaigi uzklātas uz augsnes, tās izdala patīkamu ēterisku smaržu, tomēr ne visiem augiem tas patīk.
Mulčēšanai labs materiāls ir rudenī grābtās lapas, ko pavasarī norauš, piemēram, no rozēm vai ziemcietēm un iestrādā augsnē. Ja lapas uz augsnes klāj nesmalcinātas, tās viegli pacels un aiznesīs vējš. Šā iemeslā dēļ lapas ir jāsamitrina. Labs risinājums ir koku lapu pārstrāde granulās – tajās ir liels kalcija, kālija un magnija daudzums.
Augsni var mulčēt arī ar salmu un sausas zāles granulām. Lai no salmiem iegūtu granulas, izejmateriālam ir jāsatur vismaz 20% liels mitrums. Salmu granulu mulča noteikti ir labāka nekā šķeldas. Ja skaidas uzklāj pārāk biezā kārtā, saknēm pietiek gaisa un augs sāk pūt. Savukārt salmu mulčas trūkums ir tas, ka tajos var būt saglabājušies pesticīdi, kas lietus vai laistīšanas laikā nonāk augsnē. Šā iemesla dēļ labāk šādu mulču neizmantot dārzeņu un zemeņu mulčēšanai.
– Kas ir jūsu produktu pircēji?
– Mēs piedāvājam 28 augšņu veidus viena līdz astoņu litru tilpuma maisos. Tas viss ir bioloģiskais mēslojums. Ar dažādām baktērijām bagātinātā augsne ir paredzēta atšķirīgiem augiem – rozēm viena, orhidejām cita, tulpēm vēl viena. Jāņem vērā, ka baktērijas ilgāk nekā vienu mēnesi iepakojumā nedrīkst atrasties, citādi tās zaudēs savas labās īpašības. Lielākie pircēji ir stādaudzētavas un dārzkopji, tostarp Latvijas lielākie rožu audzētāji Daila un Bruno Trubiņi, arī Nacionālais botāniskais dārzs.
No jebkuras biomasas var kaut ko izspiest – kādu sulu. Šā iemesla dēļ mums ik gadu rodas aizvien lielāka konkurence. Lauksaimniekiem patlaban piedāvā dažādus humusus. Tās nav tikai sliekas. Piedāvājumā ir dažādi kūdras eliksīri, tomēr, ja pavaicā, neviens analīzes nav veicis. Nu, iespējams, analīzes ir veiktas vienam paraugam. Un ar to viss beidzas. Viena parauga viena kilograma svarā analīzes maksā Ls 80. Dīķu dūņas, sapropelis – tas viss ir humusveidīgs.
Konkurence ir nenormāla. Gudrie lietuvieši un arī daudzi Latvijas uzņēmīgie cilvēki teic, ka mums augsnes ir vienādas. Viņi vienam paraugam veic analīzes, vēlāk visu kūdru fasē, bet mūsu pircēji brīnās, kāpēc nedīgst sēklas. Nav mums institūcijas tik lielas, lai katru paraugu varētu kontrolēt.
Šā iemesla dēļ neeju uz lielražošanu – man katrai paciņai, katrai kaudzei ir veiktas analīzes. Zinu, ko cilvēkiem pārdodu. Tie, kas ņem manus produktus, zina, ko ņem, un ir apmierināti. Par manu produkciju vēl nav saņemta neviena slikta atsauksme.
– Kā reklamējat savu produkciju?
– Vislabākā reklāma ir no mutes mutē vai arī izstādē. Atzīstu Rāmavas izstādi, “Ražots Latvijā”, “Ražots Baltijā”, izstādi “Riga Food” . Šajā gadā šim darbam daudz laika neatlika, gatavoju jaunās rūpnīcas būvniecības projektu. Rūpnīcu būvēsim neatkarīgi no lēmuma par ES naudas atbalsta piešķiršanu.
– Ko ražos jaunā rūpnīca?
– Man ir iecere ražot dažādu veidu granulētus produktus ar ļoti lielu koncentrāciju. Augsnes uzlabošanai tie būs jāatšķaida proporcijā 1:10. Par izejvielām jau esam vienojušies ar saimniekiem, par naudu – diviem santīmiem kilogramā – pirksim vien kartupeļus. Esam pārliecināti arī par produktu pārdošanu. Jordānijas uzņēmums “Agrimatco”, kas darbojas Latvijā, mums deva garantiju pārdot šos produktus savā tīklā. Briežu dārziem vajag siena granulas, tāpat arī ražosim burkānu un kartupeļu granulas lopbarībai. Neesam gan vienojušies, kur liksim pāri palikušo dārzeņu un kartupeļu sulu. Jaunajā rūpnīcā izveidosim 6 – 7 jaunas darba vietas. Paldies Priekules novada vadībai, kas ļāva mums Hipotēku bankā ieķīlāt pašvaldībai piederošos 1,8 hektārus zemes. Mēs vēlamies pierādīt, ka var ražot un darboties arī Latvijā.
