No meža iznes miljonus 0
Simtiem, iespējams, pat tūkstošiem cilvēku Latvijā ik dienu papildina savus naudas ienākumus ar meža velšu vākšanu, kas nes jūtamu labumu arī valsts tautsaimniecībai. Savvaļas ogu un sēņu biznesā darbojas aptuveni divdesmit uzņēmumu, kas gada laikā šajā ienesīgajā rūpalā apgroza desmitos miljonu latu mērāmas naudas summas.
Turklāt šajā gadā aizvien vairāk uzņēmumu no ēnu ekonomikas atgriežas godīgajā uzņēmējdarbībā. Iemesls – Zemkopības ministrijas rosinātie labojumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas ļauj nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par pārdotajām meža veltēm vērtībā līdz Ls 2000.
Par katru latu virs Ls 2000 ogu un sēņu lasītājam jāmaksā 25% liela iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme. Tiesa gan, ne visi uzpircēji par katru atnesto ogu vai sēņu daudzumu sastādot pieņemšanas aktu un informāciju sūta tālāk citām valsts iestādēm, vakar atzina kāds no uzņēmējiem, kas nevēlējās nosaukt savu vārdu.
Savukārt arī visi ogu lasītāji nav apmierināti ar jauno kārtību, kas palielina viņu naudas ienākumus. “Lūdzu, uzrakstiet, ka cilvēki ir neapmierināti ar to, ka, ogas pārdodot uzpircējam, viņiem ik reizi prasa un pieraksta ne tikai personas kodu, bet arī pases datus. Cilvēki baidās, ka šī informācija var nonākt pie negodīgiem ļaudīm,” vakar stāstīja Emmas kundze, savvaļas ogu un sēņu pircēja Rudē, Rojas novadā.
Valsts ieņēmumu dienestā vakar paskaidroja, ka uzpircējs rīkojas pēc savas iniciatīvas. Proti, kopš 2012. gada 14. jūnija ienākuma izmaksātājam (uzpircējam) nodoklis no fiziskās personas ienākumiem no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas ienākuma izmaksas vietā nav jāietur, bet saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumiem Nr. 899 līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārim ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām.
“Līdz ar to, lai identificētu personu, kas nodod savas salasītās dabas veltes, un uzpircējs varētu sagatavot un nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam korektu paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām, ir nepieciešams ik reizi uzrādīt savus personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi), savukārt pases numuru nodokļu aprēķināšanas vai paziņojuma iesniegšanas vajadzībām uzrādīt nav nepieciešams,” skaidroja VID sabiedrisko attiecību daļā.
Patlaban Latvijā lielākie meža velšu, tostarp savvaļas ogu, pircēji jau nopirkuši lielāko daļu no cerētā melleņu daudzuma un pēc pāris nedēļām iepirkumu beigs. Tad nāks kārta brūklenēm un dzērvenēm.
Normālā un labā gadā Latvijas mežos ogu lasītāji savāc aptuveni 4000 – 5000 tonnu melleņu, bet kopējais nozares apgrozījums veidojot līdz pat Ls 20 milj. Precīzu ziņu nav tāpēc, ka Centrālā statistikas pārvalde šādu uzskaiti neveic. Maksa ogu lasītājam par mellenēm ir atkarīga no ražas citās valstīs, tostarp Ukrainā, Baltkrievijā, Krievijas ziemeļrietumos un Skandināvijas valstīs. Pēc 2011. gada augstās melleņu iepirkuma cenas, kas augstākajā punktā sasniedza Ls 2,30 par kilogramu, šajā gadā ogu lasītājiem maksā mazāk. Sezonas sākumā – jūlijā – tie bija 70 – 80 santīmi par kilogramu, patlaban Ls 1,25 – 1,60 par ogu kg. Iemesls – labā raža Ukrainā, Baltkrievijā un Baltijas valstīs. Skandināvijas valstīs ogu sezona patlaban sākoties, tāpēc ticamu ziņu par ražas lielumu vēl nav. “Latvijas mežos augušās mellenes saldētā veidā pārdod galvenokārt farmācijas uzņēmumiem Āzijas valstīs, bet svaigas gailenes un baravikas tiek vestas uz Itāliju un Skandināvijas valstīm,” teic SIA “Pharmeko Lettland” biroja administratore Sigita Krusiete. Viņas uzņēmums Latvijā darbojas piekto gadu. Patlaban tam ir 80 ogu un sēņu iepirkšanas vietas Vidzemē un Latgalē. Šajā gadā jau nopircis vairāk nekā 250 tonnas ogu un desmit tonnas gaileņu. Pirks arī brūklenes un dzērvenes, turklāt gandrīz viss pirkto ogu un sēņu daudzums tiek pārdots citās valstīs. “Ļoti gaidām baravikas, kas vēl mežos neaug,” piebilst S. Krusiete. Pēc tīrīšanas uzņēmuma bāzē Madonā ogas un sēnes sāk ceļojumu pie nākamā pircēja. Patlaban “Pharmeko Lettland” iepirkšanas punktos vidējā iepirkuma cena gailenēm ir Ls 1,30 par kg, bet mellenēm Ls 1,40 – 1,50 par kg.
Savukārt SIA “Pure Food” jau nopircis 800 tonnas melleņu un nākamo nedēļu laikā cer šo daudzumu palielināt vismaz līdz 1000 tonnām melleņu, vakar pastāstīja uzņēmuma Iepirkšanas dienesta direktors Dzintars Pulkainis. “Pure Food” saviem sadarbības partneriem visā Latvijā par vienu kg melleņu patlaban maksā Ls 1,50 – 1,60. D. Pulkainis teic, ka pēdējās dienās vērojama cenas kāpuma tendence. Ogas pārstrādāšot ievārījumā, saldējumā un jogurta piedevās un galvenokārt pārdos citās valstīs.
Ogu pircēji norāda uz vairākiem neatrisinātiem samezglojumiem savā biznesā. Piemēram, cilvēki nevēlas legāli pārdot salasītās ogas tāpēc, ka saņem sociālos pabalstus un baidās, ka tos atņems. Tāpat skolēni oficiāli nedrīkst ogas nodot uz sava vārda. Mazāk nekā pērn, tomēr aizvien tirgu kropļo Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji, kas Latvijā ogas un sēnes gan pērk, tomēr nodokļus mūsu valstī nemaksā.
Tomēr, kopā ņemot, esot jūtama valsts ieinteresētība šo uz eksportu orientēto nozari sakārtot.
