Kādēļ no amata gāzts Ozolnieku novada vadītājs? 1
Kad pagājušās nedēļas nogalē no Ozolnieku novada domes priekšsēdētāja amata tika atbrīvots viens no Latvijas Reģionu apvienības līderiem Dainis Liepiņš, par notikušā iemesliem izskanēja vairākas versijas. Jaunais domes priekšsēdis Andris Ozoliņš, kurš ievēlēts no Latvijas Zaļās partijas, bet nav šīs partijas biedrs, vadības maiņu pašvaldībā saista ar sava priekšgājēja vadības stilu.
“Dainim ir lielas darba spējas, viņš daudz strādā, un ir izdarīti labi darbi, Taču lēmumi bieži tika sagatavoti vienpersoniski. Mans uzdevums būs nodrošināt, lai visi deputāti piedalās šajā procesā, lai dome netiktu dalīta pozīcijā un opozīcijā,” “Latvijas Avīzei” sacīja jaunais Ozolnieku novada priekšsēdis A. Ozoliņš, par kura ievēlēšanu nobalsoja 11 no 12 klātesošajiem domniekiem.
Nu jau bijušais mērs D. Liepiņš “LA” pieļāva, ka tas varētu būt Zaļo un zemnieku savienības “politiskais sveiciens” pēc Latvijas Reģionu apvienības (LRA) atteikšanās startēt Rīgas domes vēlēšanās kopā ar ZZS.
D. Liepiņš bija viens no tiem, kas iebilda pret LRA kopīgo sarakstu ar ZZS pēc tam, kad tās sadarbības partnerim partijas “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētājam Aivaram Lembergam tika piemērotas ASV sankcijas. Tas varētu būt arī ZZS politiskais aprēķins, gatavojoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām, neizslēdza D. Liepiņš.
Neoficiāli zināms, ka Jelgavā ir notikusi pilsētas un apkārtējo novadu ZZS biedru tikšanās, kurā apspriesta taktika nolūkā nostiprināt varu pašvaldībās.
Jauno priekšsēdi A. Ozoliņu bijušais mērs D. Liepiņš pazīstot jau aptuveni 20 gadus, jo tepat līdzās vien Ozolniekos dzīvojuši, arī kopā sportojuši. “Ir atrasts viens emocionāls cilvēks, kuru esmu uzskatījis par godavīru. Taču domāju, ka viņš būs tikai marionete un tiek izmantots, bet domi vadīs citi,” pieļāva D. Liepiņš.
Viņaprāt, patiesais domes vadītājs varētu būt Pēteris Veļeckis (LZS), kurš jau bijis novada priekšsēdis. Tādā gadījumā esot bažas, vai neatgriezīsies agrākie laiki pašvaldībā, kad tās darbinieki bailēs zaudēt darbu darīšot to, ko viņiem liks. Ar to D. Liepiņš saista arī divu pašvaldības institūcijās strādājošo deputātu balsojumu par viņa atbrīvošanu. “Man nav jāveido draudzīgo deputātu pulciņš, bet tik daudz sanāksmes un darba grupu sēdes par attīstības jautājumiem nekad agrāk domē nav bijušas,” apgalvoja D. Liepiņš.
Pēc D. Liepiņa atbrīvošanas, par ko nobalsoja deviņi deputāti, viņš sēdi ir atstājis, un turpmākā lēmumu pieņemšanā nav piedalījušies vēl divi deputāti.
Ozolnieku novada domē 2017. gadā pārstāvniecību ieguva septiņi politiskie spēki. D. Liepiņu toreiz atbalstīja LRA, Nacionālās apvienības, kā arī Zaļās partijas deputāti, A. Ozoliņš nedomā, ka vadības maiņa varētu būt saistīta ar lielo politiku, jo mazie konflikti ir veidojušies tieši par saimnieciskajiem jautājumiem, kad tie nav bijuši pietiekami izdiskutēti. To “LA” sacīja arī Uldis Ainārs (“Vienotība”), kurš jau 2017. gadā tāpat kā Latvijas Zemnieku savienības un “Saskaņas” deputāti balsoja pret D. Liepiņa ievēlēšanu.
Viens no “saimnieciskajiem jautājumiem”, par ko budžeta apspriešanas laikā bijis strīds, ir par investīciju plāna prioritātēm – vieni uzskatīja, ka priekšroka dodama ielu infrastruktūras sakārtošanai, ko veic ar A. Ozoliņu saistīta ceļu būvniecības firma “Dreamway”, citi atbalstīja bērnudārza projektu.
D. Liepiņš skaidroja, ka naudas ir tik, cik ir, un, ņemot vērā rindas uz vietām bērnudārzā, viņš ir bijis par bērnudārza projektu.
Savukārt U. Ainārs “LA” sacīja, ka investīciju projektiem ir jābūt saprotamiem, pirms to īstenošanas jāveic analīze, piemēram, kāda būs dzimstība pēc pieciem un desmit gadiem. Taču, piemēram, Branku gājēju ceļa sakārtošana esot nepieciešama, jo tas esot bīstams.
