VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste atzīst, ka lielākās bažas ir par dabas rezervātu, Slīteres nacionālā parka un citu nacionālo parku stingrā regulējuma zonu vērtībām, kurās līdz šim bija aizliegta gandrīz jebkāda darbība. “Tās varētu būt mūsu “sarkanās līnijas”,” viņa piebilst, lai gan instrumentus, lai tās novilktu, grozījumu autori zemes īpašnieku rokās nav atstājuši, izņemot tiesisko pārsūdzību. Vilkaste cer, ka VMD lēmumi nenāks par sliktu dabas aizsardzībai un, ja arī dienests kādam piešķirs atļauju medīt mežacūkas reto putnu dzīvesvietās, iepriekš būs noteikti saudzējoši papildu noteikumi. Vismaz uz to dabas sargi vedinot VMD pārrunās par Medību likuma grozījumiem. 14
Sekas var būt nepatīkamas
Jauno grozījumu “gaismā” par līdz šim neapmedītām teritorijām lēmumu pieņēmusi VMD Ziemeļkurzemes virsmežniecība. Gada nogalē izskatījusi biedrības “Aleja” iesniegumu un noteikusi to par atbildīgo medību tiesību lietotāju mežacūku medībām Talsu novadā aptuveni 180 hektāru platībā, kas pieder kopumā 13 īpašniekiem. Visi viņi kaut kādu iemeslu dēļ medību tiesības paši neizmantoja vai arī nebija tās nodevuši nomā mednieku formējumam, tāpēc šajos zemes gabalos medības nedrīkstēja notikt. Tagad zemes īpašniekiem jārēķinās, ka viņu mežos un laukos Alejas kluba mednieki var rīkot rukšu jakti, kad un cik vien vēlas. Tiesa, Medību likuma grozījumi paredz, ka par medībām medniekiem iepriekš jāpaziņo īpašniekam, par savu lēmumu viņus informē arī virsmežniecība. Nekādas tiesības protestēt vai iejaukties medību gaitā likums īpašniekam nedod. Ja kas nepatīk, VMD lēmums ir apstrīdams un pārsūdzams, taču sūdzība neaptur tā darbību.
Ar dalītām jūtām izmaiņas Medību likumā vērtē Ziemeļkurzemes virsmežzinis Uldis Frīdenbergs. “No vienas puses, jācer, ka grozījumi kaut kādu problēmu atrisinās daudz ātrāk un operatīvāk, nekā ejot cauri medību koordinācijas komisijām, kurām jau bija dotas līdzīgas tiesības, taču otra puse ir īpašnieku un arī kaimiņu mednieku kolektīvu intereses, un reizēm tās sekas var būt daudz nepatīkamākas nekā ieguvumi,” viņš spriež un piebilst, ka viena daļa īpašnieku noteikti meklēs iespējas, kā aizstāvēt savu īpašumu. Nupat saņemta pirmā sūdzība – tas esot tikai sākums, tāpēc virsmežzinis no sīkāka skaidrojuma par šo gadījumu atturas.
