Cūkas skaitīs paši 14
Par dabas teritorijām bīstamu šādu likuma kūleni nosauc Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte. Pirms lemj par medībām stingrā režīma zonās, vajadzīga precīza mežacūku uzskaite, viņa norāda.
Kurzemnieki nevēlas tik viegli atdot savus rezervātus medniekiem – vispirms esot jātiek skaidrībā ar uzskaiti, uzsver D. Sāmīte. Viņa apšauba, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās mīt tik daudz mežacūku, kā sarēķinājis Valsts meža dienests. “Piemēram, Moricsalā mums ir uzdots nomedīt 12 mežacūkas, uzskaitē ir deviņas, bet tās tur pastāvīgi visu gadu nedzīvo – ienāk rudenī uz ozolzīļu laiku,” stāsta DAP pārstāve. Tāpēc nolemts veikt pašiem savu dzīvnieku skaitīšanu pēc pēdām sniegā, lai būtu ko uzrādīt VMD. Sāmīte cer, ka reālie skatļi palīdzēs izvairīties no medībām rezervātos. Ja nu tās būšot nepieciešamas, kā medību tiesību īpašnieki īpaši aizsargājamās teritorijās esot gatavi tās organizēt saviem spēkiem nupat reģistrētajos medību iecirkņos.
Mežacūku pārmērīgā skaita problēma nerodas rezervātos, bet ārpus tiem, kur dzīvnieki tiek piebaroti, spriež D. Sāmīte. Aizsargājamās dabas teritorijas mežacūkām vispār vairāk kalpojot par vietu, kur tās var justies netraucēti. Barības ieguvei tās ir mazvērtīgas salīdzinājumā ar zemnieku iekoptajiem laukiem un mednieku ierīkotajām barotavām. “Ja mednieki godprātīgi pildītu savus pienākumus un samazinātu mežacūku skaitu, tad arī rezervātos nebūtu liels šo dzīvnieku blīvums,” akmeni mednieku dārziņā iemet dabas aizsardzības speciāliste.
Melnā stārķa ligzda – pagalam?
Jaunā kārtība, kas paredz medības rezervātos, lielāko risku var radīt reto putnu populācijām. “Ar putniem var veidoties bīstamākā situācija – Slīteres nacionālā parka stingrā režīma zonās atrodas lielo plēsīgo putnu ligzdvietas, kuru tuvumā cilvēkiem nevajadzētu atrasties no 1. februāra līdz pat 1. augustam,” Medību likuma grozījumu iespējamos riskus ar piemēru ilustrē D. Sāmīte. Skaidrs, ka, rīkojot mežacūku medības un iztraucējot ligzdošanas laikā klinšu vai jūras ērgli, melno stārķi un citus putnu pasaules retumus, varam tos zaudēt.
“Ar vienām tādām medībām, kas notiek nepareizajā laikā, pietiktu, lai melnā stārķa ligzda būtu pagalam,” satraukumu par medību iespējamo kaitējumu pauž Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus. Grozījumus Medību likumā viņš nosauc par tapušiem steigā, “nedomājot, kas tur īsti ir rakstīts”, kā arī neapspriežoties ar dabas sargiem ne no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), ne Dabas aizsardzības pārvaldes.
