No medībām pasargāti tikai kapi un pilsētas 14
Dabas sargi un draugi pat nepaspēja attapt, kā pagājušā gada nogalē zibensātrumā Saeima pieņēma būtiskas izmaiņas Medību likumā, atļaujot rīkot mežacūku medības arī vietās, kur tas bija uz visstingrāko noliegts dabas aizsardzības vārdā. Grozījumu iniciatoram un autoram – Zemkopības minstrijai (ZM) – bija izdevies tautas kalpus pārliecināt, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas labad ar Valsts meža dienesta (VMD) lēmumu medniekiem jādod tiesības rīkot jakti jebkurā privātīpašumā, dabas rezervātos un citās stingrā režīma aizsardzības zonās, par izņēmumiem nosakot tikai pilsētas un kapus, kā arī iežogotas teritorijas. Tā likums palīdzēšot izmedīt cūkas arī tajās vietās, kur tas iepriekš nevarēja notikt normatīvajos aktos paredzēto ierobežojumu dēļ, skaidro ministrija. Pēc ierēdņu aplēsēm, valstī ir 24% šādu platību. “Mežacūkas jau minētos 24% valsts teritorijas izmanto kā patvērumu, padarot medības neefektīvas pārējā teritorijā, kā arī mežacūku patvēruma teritorijas kalpo kā epizootijas (sevišķi bīstamas dzīvnieku infekcijas slimības. – Red.) rezervuārs, saglabājot ĀCM izplatības draudus,” saka ZM.
Dažs īpašnieks, uzzinājis šo jaunumu, secina, ka privātīpašuma tiesības kopš decembra vairs nepastāv un “pilnīgi visā valstī bez kādiem ierobežojumiem vīriem ar šaujamieročiem ir tiesības staigāt un braukāt bez zemes īpašnieku atļaujas gan pa viņu privātiem mežiem, gan laukiem, gan mazdārziņiem”. Var apgalvot arī tā, un, kā skaidro Zemkopības ministrija – tas viss sabiedrības interesēs. Izmaiņām piekrīt arī daļa tautas, kas atbalsta cūku mēra ierobežošanas pasākumus, un raksta, piemēram, arī tā: “Cilvēki mīļie, jūs paši zināt, ko jūs gribat? Vakar jums mežacūkas izrakņāja mazdārziņus un Rīgā puķudobes – slikti. Šodien notiek mežacūku skaita samazināšana – atkal slikti.”
Tomēr daļa īpašnieku noteikti meklēs iespējas, kā aizstāvēt savu īpašumu. Kurzemē jau pirmā sūdzība saņemta.
