No mazas sēkliņas līdz lielai ražai! Paprikas audzēšana siltumnīcā 0
Ingrīda Neusa-Luca / Praktiskais Latvietis
Vēlos uzzināt par paprikas audzēšanu – no sēkliņas līdz ražai. Jautā Liene S.
Paprika (Capsicum annuum) pieder nakteņu dzimtai. Tās dzimtene ir Centrālamerika un Dienvidamerika, kur tā tiek audzēta kā daudzgadīgs augs. Starp dārzeņiem paprika ir līdere C vitamīna un beta karotīna satura ziņā.
Dēstu audzēšana
Paprikai ir garš veģetācijas periods, tāpēc tā noteikti jāaudzē no dēstiem. Lai stādītu neapkurināmā siltumnīcā, sēklas ieteicams sēt no februāra beigām līdz marta vidum. Sēklas nedrīkst būt vecākas par 3–5 gadiem, jo, tām novecojot, dīgtspēja ievērojami samazinās.
Sēšanai izvēlas kādu no gatavajiem kūdras substrātiem dēstu audzēšanai, piemēram, Laflora KKS-1. Substrātu iepilda kastītē, vienmērīgi piespiež un ar dēlīti veido gludu virsmu.
Sēkliņas sarindo sagatavotajā kastītē 1,5–2 cm citu no citas un apber ar 0,5 cm biezu augsnes slāni. To ērti izdarīt, caur rupju sietiņu uzsijājot sausu substrātu. Pēc tam virskārtu samitrina ar pulverizatoru.
Kastītei pārsedz polietilēna plēvi, lai saglabātos mitrums.
Optimāla dīgšanas temperatūra ir 22–25 ºC. Pirmie asni parādās pēc 12–15 dienām. Tad plēvi noņem un kastīti novieto gaismā. Kad parādās pirmā īstā lapiņa, dēstus uzmanīgi izpiķē atsevišķos Ø 10–12 cm podiņos.
Stādus pirmo reizi mēslo, kad tiem ir divas īstās lapas, bet vēlāk ik pēc 10–12 dienām. Izmanto kādu no ūdenī šķīstošajiem mēslošanas līdzekļiem, ko lieto augu aktīvajā augšanas laikā, piemēram, zaļo Kristalonu.
Stādīšana siltumnīcā
Paprikai nepieciešama silta, dziļi sastrādāta, trūdvielām bagāta augsne ar pH 6–6,8 un saulaina vieta. Pirms stādīšanas augsnē iestrādā kompostu, sadalījušos kūtsmēslus vai granulēto organisko mēslojumu. Mazdārziņā papriku parasti stāda vienā siltumnīcā ar tomātiem – vislabāk vienā celiņa pusē tomāti un otrā paprika.
Nav vēlams papriku stādīt kopā ar gurķiem, jo tie prasa augstāku gaisa mitrumu un necieš caurvēju.
Siltumnīcā izstāda no maija vidus, kad augsne iesilusi vismaz līdz 15 grādiem. Salnu gadījumā augus piesedz ar agrotīklu. Stādīšanas attālums ir 40–50 cm starp augiem un vismaz 60 cm starp rindām. Stāda mazliet dziļāk nekā stāds audzis podiņā. Slimību profilaksei katrā bedrītē vēlams iekaisīt Trihodermīnu vai Biomiksu.
Veidošana un atsiešana
Papriku var audzēt arī bez veidošanas, bet tad augļi nebūs tik lieli un sabiezināts krūms vairāk var ciest no pelēkās puves. Audzējot papriku ar divām galotnēm, pirmajā sazarojuma vietā atstāj divas pazares, tālāk katrā sazarojumā atstāj tikai vienu pazari, saīsinot otru virs ziedpumpura.
Svarīgi augus rūpīgi atsiet līdzīgi kā tomātus. Maza auguma šķirnēm pietiek ar vienu auklu, bet lieliem krūmiem katru dzinumu pietin pie atsevišķas auklas. Atsiešanai var izmantot arī augu augstumā novilktas horizontālas stieples. Paprikas zari ir trausli un, ja nav rūpīgi atsieti, viegli nolūst ar visiem augļiem.
Zini!
Veselīgs ir 25–30 cm garš stāds ar spēcīgu, sazarotu stublāju, 10–12 lapām, 3–5 izveidotiem ziedpumpuriem un labi attīstītu sakņu sistēmu. Izņemot no podiņa, augsne nenobirst, bet saknes ir gaišā krāsā un nav cieši sablīvētas.
Rūpes augšanas laikā
Mikroklimats
Paprikai ir līdzīgas audzēšanas prasības kā tomātiem, bet tā aug lēnāk un ir siltumprasīgāka. Labi aug un nogatavojas, kad gaisa temperatūra saulainās dienās ir 23–25 °C un naktīs 18–20 °C, gaisa mitrums 65–70%, augsnes temperatūra nav zemāka par 19 grādiem.
Mitruma prasības
Augi ir mitrumprasīgi, īpaši ražas veidošanās laikā. Parasti papriku laista 2–3 reizes nedēļā no rītiem, lai augsne tiktu samitrināta līdz 10 cm dziļi. Siltu ūdeni lej uz saknēm, nevis virsū pašam augam. Ja augsne ir sausa, ziedēšana samazinās un lapas priekšlaikus nodzeltē. Augļi ir mazi, sliktas kvalitātes un nogatavojas lēnāk. Mitruma zudumus var samazināt, augsni mulčējot ar salmiem vai nopļautu zāli. Ja augsne pārāk mitra, pie saknēm nokļūst mazāk gaisa, pasliktinās siltuma režīms, un augi sāk slimot ar sakņu slimībām, samazinās raža.
Mēslošana
Pirmo reizi papriku mēslo divas nedēļas pēc izstādīšanas siltumnīcā. Mēslo kā tomātus, izmantojot kādu no tiem paredzētajiem kompleksajiem minerālmēsliem, kas satur arī boru, cinku, molibdēnu un mangānu. Ražas veidošanās laikā vairāk nepieciešams kālijs, bet karstā laikā, lai novērstu sausās puves attīstību, – kalcijs. Derēs kalcija nitrāts vai CalMax mēslošanai caur lapām. Jāievēro devas, kas norādītas uz mēslojuma iepakojuma.
Ražas novākšana
Atkarībā no šķirnes un laika apstākļiem paprika sāk ražot no jūlija vidus. Gatavos augļus vislabāk nogriezt ar šķērēm, lai nebojātu dzinumus un pārējos augļus. Regulāra ražas novākšana veicina jaunu augļu veidošanos. Augusta beigās ieteicams papriku galotņot un izplūkt ziediņus, lai paspētu izaugt aizmetušies auglīši.
Audzēšanas kļūdas
Ziedpumpuri nobirst
Pārāk zema (zem 10 °C) vai pārāk augsta (virs 30 °C) temperatūra, gaismas trūkums, pārāk zems gaisa mitrums (ap 50%) un mitruma trūkums augsnē.
Lapas dzeltē
Slāpekļa un magnija trūkums vai saknēm augsnē trūkst gaisa. Lapu dzeltēšanas cēlonis var būt arī dzelzs uzsūkšanās traucējumi. Ja dzeltenas kļūst tikai apakšējās lapas, tas var būt auga novecošanas iemesls.
Augļi ilgi neiekrāsojas
Pārmēslošana ar slāpekli vai pārāk mitra augsne.
Lapas ieritinās
Apakšējo lapu ieritināšanās liecina par kālija un bora trūkumu, bet augšējo par – magnija, cinka un molibdēna trūkumu. Lapu ieritināšanās var būt saistīta arī ar pārāk augstu gaisa temperatūru vai kaitēkļu bojājumiem.
Augļi plaisā
Plaisas var parādīties pie krasām temperatūras svārstībām un pie paaugstināta gaisa mitruma – virs 85%. Par plaisām var liecināt arī kalcija trūkums.
Pelēkā puve (Botrytis cinerea) uz augļiem un dzinumiem
Izpaužas kā ūdeņaini plankumi uz augļiem, kas vēlāk pārklājas ar pelēku apsarmi. Attīstību veicina paaugstināts gaisa mitrums (virs 95%), sabiezināti stādījumi un slikta ventilācija.
Pieredze!
Bioloģiskās ZS “Ragāres” saimnieks Jānis Vaivars
Saimniecībā paprikas audzēšanai neizmanto minerālmēslus, bet augsnē pavasarī tiek iestrādāti satrūdējuši kūtsmēsli. “Pirms paprikas stādīšanas vēl paspējam izaudzēt starpkultūru – redīsus un kressalātus. Visus atlikumus kopā ar neizziedējušām nezālēm kā zaļmēslojumu iestrādājam augsnē, pievienojot slieku humusu, pelnus, trihodermīnu un dolomītmiltus. Pēc iestādīšanas augiem reizi nedēļā laistīšanas ūdenim pievienojam šķidru slieku humusu nelielā koncentrācijā. Paprika labi aug līdz oktobrim, un nekādi minerālmēsli nav nepieciešami. Galvenais – jānodrošina pietiekams augsnes mitrums, ko visērtāk panākt ar pilienlaistīšanas sistēmu,” stāsta Jānis Vaivars.
Ar paprikas veidošanu īpaši neaizraujas, jo tas ir darbietilpīgs process. Tāpat augi rudens pusē netiek galotņoti. “Augu neveidojot, augļi ir mazāka izmēra un vairāk deformēti, taču kopumā raža tāpat ir laba un atšķirība kilogramos nav pārāk izteikta. Ja tomēr grib veidot, tas jādara V formā, kad sākumā atstāj divus dzinumus, bet vēlāk katru reizi izlauž vājāko no diviem zarojuma dzinumiem. Izņem arī pirmo ziedu, jo šis pipars veidosies saspiests. Ja atsien katru augu atsevišķi, tad ir vieglāk veidot papriku, jo dzinumu skaits ir mazāks, biezoknis mazāks, bet augļu svars uz katru lielāks,” skaidro audzētājs.
