Anda Līce: Latviešu attieksme ir naidīga ne jau pret krievu valodu 16
Ar laiku var pierast pie visa – gan pie brīvības, gan arī pie verdzības. Tāpēc ir svarīgi, lai kāds no malas ik pa laikam atgādina, kurā no šiem stāvokļiem mēs šobrīd atrodamies. Un nav ko apvainoties, kad citu vērtējums neatbilst mūsu iedomātajam. Es vienmēr uzmanīgi lasu citu valstu pilsoņu iespaidus par Latviju, tie bieži vien ir diametrāli pretēji tam, ko sakām mēs paši, un tad ir jādomā, vai kļūdās viņi, vai mēs kaut ko neredzam un nenovērtējam.
Nevar nepiekrist tiem, kuri saka, ka Latvijas sabiedrība joprojām nav atbrīvojusies no padomju domāšanas un attiecīgas rīcības. Par to vairāk vai mazāk tieši runā gan mītnes zemēs dzīvojošie tautieši, gan arī citu valstu pilsoņi. Būtu maigi teikts, ka viņi tikai par to brīnās, dažkārt viņi pat ir spiesti pārtraukt iesāktus kopējos projektus, jo nespēj pieņemt negodīgus spēles noteikumus. Negodīgumam, protams, nav nacionālas piederības un politiskas pārliecības, un tas sastopams it visur pasaulē, tomēr ne tik biezā slānī kā pie mums, kaut gan šajā ziņā mums krietni priekšā ir, piemēram, Krievija. Nav brīnums, ka Latvijā dzīvojošie Krievijas disidenti mūsu valstī jūtas daudz labāk nekā savā dzimtenē. Viņi bieži vien atšķirībā no mums novērtē gan demokrātijas priekšrocības, gan draudus tai un par tiem arī brīdina, kā to dara Igaunijā dzīvojošais Artemijs Troickis, kura viedoklis par Krievijas viltus ziņu apmēru, raksturu un ietekmi pasaulē un arī Baltijas valstīs bija lasāms “Latvijas Avīzē”.
Man ļoti vērtīga šķita saruna (“LA” 25.05.2017.) ar Latvijā šobrīd dzīvojošo krievu disidentu Dmitriju Savinu. Piekrītu, ka latviešu attieksme ir naidīga ne jau pret krievu valodu, bet gan pret to, kas šajā valodā tiek pausts. Varam paieties atpakaļ vēsturē, kur visi padomju laika pratināšanu protokoli, cietumu un nometņu uzraugu pavēles un nāves sodu spriedumi skanēja krieviski un tas īpaši briesmīgi ierakstījās okupēto tautu emocionālajā atmiņā. Arī šādi var izraisīt nepatiku pret senu, bagātu un skaistu valodu, nerunājot nemaz par to, cik ļoti ir sagandēta daudzu cilvēku apziņa. Valoda ne pie kā nav vainīga, skumji, ja mēs šīs lietas neatšķiram. D. Savins Latvijā ir nodzīvojis tikai divus gadus, un atšķirībā no daudziem šejienes krieviem jau ir paguvis latviešu valodu nokārtot pirmajā līmenī un uzskata – ar mūsu valsts valodas likumu viss ir kārtībā, jo katrai tautai ir jāsargā sava valoda.
