No Lietuvas gada laikā izceļojuši 32 200 0
Lietuvā fiksēta mazākā starpība starp izceļojušo un ieceļojušo cilvēku skaitu kopš neatkarības atjaunošanas, liecina ceturtdien publiskotie Statistikas departamenta dati.
Ekonomisti turklāt prognozē, ka jau šogad migrācijas bilance valstī varētu būt pozitīva.
Pērn no Lietuvas izceļojuši 32 200, bet iebraukuši 28 900 cilvēki, un starpība starp šiem skaitļiem ir mazākā kopš 1990.gada. 2017.gadā no izceļoja 47 900 un ieceļoja 20 400 cilvēki.
“Domāju, ka šogad mums jau būs pozitīva migrācijas bilance,” ziņu aģentūrai BNS sacījis bankas “Luminor” Lietuvas filiāles galvenais ekonomists Žīgimants Maurics. “Par to jāpriecājas, jo lielā emigrācija ir bijusi viens no galvenajiem apdraudējumiem gan ilglaicīgai Lietuvas ekonomiskajai izaugsmei, gan sociālās sistēmas stabilitātei, tādēļ sarukušie emigrācijas apmēri un imigrācijas pieaugums vieš diezgan lielu optimistismu.”
Populārākie lietuviešu emigrantu galamērķi pērn joprojām bijuši Lielbritānija, Vācija, Norvēģija un Īrija, un no šīm valstīm arī atgriezušies visvairāk lietuviešu.
No Lietuvas uz Apvienoto Karalisti 2018.gadā izbraukuši 12 200 cilvēki – 1,8 reizes mazāk nekā 2017.gadā, bet no turienes ieradušies 7600 cilvēki jeb puse no visu lietuviešu reemigrantu kopskaita.
Maurica vērtējumā “Breksita” process pērn nav būtiski ietekmējis lietuviešu atgriešanos dzimtenē, toties cilvēkus, kas būtu gribējuši doties uz Lielbritāniju, tas no šā soļa atturējis.
“Runājot par reemigrāciju, “Breksits” nebija noteicošais faktors vai, iespējams, to vispār nevar uzskatīt par atsevišķu faktoru, taču izceļotāju uz Apvienoto Karalisti kļuvis krietni mazāk – šī nenoteiktība lietuviešus vairāk atbaida [izceļot], nekā pamudina atgriezties,” spriedis ekonomists.
Kā liecina Statistikas departamenta dati, pārbraukušo vīriešu vidējais vecums ir 29 gadi un sieviešu – 28 gadi. Pēc Maurica teiktā, jauni cilvēki šai ziņā ir elastīgāki par citiem, kuri jau paspējuši iesakņoties mītnes zemēs.
“Tie, kuri emigrējuši jau pirms krietna laika, nodibinājuši ģimeni, iegādājušies mājokli, protams, ir mazāk noskaņoti atgriezties, (..) bet tie, kuri tur dzīvo mazāk par desmit gadiem, ir krietni elastīgāki, un iespēja, ka viņi atgriezīsies, ir daudz lielāka,” viņš norādījis.
Pēc Statistikas departamenta datiem, pērn Lietuvā iebraukuši 12 300 ārvalstnieku, no kuriem gandrīz puse ir Ukrainas pilsoņi. Iebraukušo Ukrainas skaits pagājušajā gadā pieaudzis par trešdaļu, bet Baltkrievijas un Krievijas pilsoņu skaits – par piektdaļu.
