No liela ieguvuma reģionam līdz lielai bēdai saulkrastiešiem. Kā vērtēt atcelto atbalstu “Skulte LNG terminal” projektam? 1
Šodien ārkārtas sēdē Saulkrastu novada dome atcēla 2016. gada 27. jūlijā pieņemto lēmumu ar konceptuālo atbalstu “Par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecību”.
Domes sēde norisinājās attālinātā režīmā, un par šī lēmuma atcelšanu nobalsoja 14 no 15 Saulkrastu novada domes deputātiem.
Kādēļ par pirms četriem gadiem izteikto atbalstu sašķidrinātās gāzes terminālim Skultes ostas akvatorijā bija jāizskata un jāizlemj tieši tagad ārkārtas sēdē un ārkārtas apstākļos? To “LA” vaicāja domes priekšsēdētājam Normundam Līcim.
“Ar šo skaidri pasakām, ka Saulkrastu pašvaldībai “Skulte LNG terminal” projekta sakarā primārais ir ietekmes uz vidi novērtējums un tikai tad vispār sāksim apsvērt ekonomisko ieguvumu, ja tāds vispār ir,” atbildēja Līcis.
“Jautājumi ap šo projektu jau ir “izstiepušies” garākā publiskā diskusijā. Projekta publiska apspriešana sākās pagājušā gada vasarā, kad arī Saulkrastos notika projekta attīstītāja un iedzīvotāju tikšanās. Iedzīvotāju nostāja pret šo būvi Saulkrastu tuvumā bija izteikti noraidoša.
Cilvēkiem joprojām nav pārliecības par ekspertīzes objektivitāti, ja to apmaksā pats projekta attīstītājs.
Pirmā tikšanās bija ārkārtīgi nepārliecinoša. Arī Valsts vides dienesta (VVD) pārstāvji neatstāja iespaidu, ka šim dienestam ir kapacitāte pienācīgi izvērtēt šī apjomīgā projekta ietekmi uz Rīgas līča ekotelpu, kur ūdeņu apmaiņa ir diezgan niecīga.
Pēc iedzīvotāju sapulces dome veica saraksti gan ar projekta attīstītājiem, gan Valsts vides dienestu. Bijām pārsteigti, uzzinot, ka tikai decembrī VVD bija devis darba uzdevumu novērtējuma procedūru vispār sākt.
Ikdienā, tiekoties ar iedzīvotājiem, esam saņēmuši virkni rakstisku iesniegumu par šo tēmu – kā projekta kontekstā mainīsies viņu īpašumu vērtība, kā plānot tuvākās nākotnes dzīvošanas plānus Saulkrastos, ja šeit uzbūvēs gāzes termināli u.c.
Jautājumu uz balsošanu tagad likām arī tādēļ, ka iecerētā Administratīvi teritoriālā reforma vēl nav notikusi un mums šobrīd ir deputātu vairākums, kas šādu lēmumu atbalsta,” skaidroja domes priekšsēdētājs.
Projekta attīstītājs diplomātisks
Pieņemto lēmumu no projekta attīstītāju puses “LA” komentēja “Skulte LNG terminal” valdes loceklis Uldis Salmiņš: “Domāju, ka kopumā no Saulkrastu novada domes puses tā visumā ir korekta pieeja, jo vispirms jau tāpat jāsagaida ietekmes uz vidi novērtējums. Kad tas būs gatavs, tad arī jālemj – atbalsta vai ne. Tas lēmums 2016. gadā tikpat labi varēja būt pieņemts zināšanai.
Vēl vismaz gads nepieciešams līdz vides novērtējumam. Projekta sakarā nekādus citus “zemūdens akmeņus” neredzu. Mūsu pašu nelokāmā pārliecība ir, ka projektu realizēsim, jo tas ir izdevīgs un vajadzīgs ne tikai Latvijai, bet visam reģionam.”
Reakcija uz iedzīvotāju iebildumiem
“Kopumā ļoti pareizs lēmums. Pirmkārt, Saulkrastu kā kūrortpilsētas tuvumā termināli noteikti nevajag, jo tajā vietā, kur saule iekrīt jūrā, redzēt LNG kuģi – visiem saulkrastiešiem tā būtu liela bēda. Otrkārt, paša projekta sakarā apšaubāmi ir tie ekonomiskie ieguvumi, par kuriem mums stāstīts publiski,” “LA” izteicās Saulkrastu iedzīvotājs un Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdis Edvarts Smiltēns.
“Šī iecere ir sastapusies ar Saulkrastu iedzīvotāju absolūtā vairākuma pretestību. Ietekme uz vidi un iedzīvotāju īpašumu vērtību – tā būtu lokālā interese.
Taču arī Latvijas mērogā vajadzētu būt ārkārtīgi piesardzīgiem pret šo projektu, lai rezultātā mēs neiegūtu otru OIK.
Jau ir izskanējis, ka tāda mēroga projekta realizācijai nepieciešamas lielas investīcijas. Lai naudu piesaistītu, ar valsti vajagot 20 gadu līgumu par garantētu iepirkumu no šī LNG termināļa.
Tas būtu dīvains precedents, jo jau tagad mums darbojas gāzesvada starpsavienojums ar Poliju, Lietuvu, Somiju un Igauniju, kas pilnībā nodrošina brīvu gāzes tirgu un aternatīvas piegādes,” uzskata Smiltēns.
