No laupīšanām līdz dedzināšanai 0
20 un 16 gadus vecos neliešus, kuri 13. maija naktī Jēkabpilī apzaga un izdedzināja Sarkanā Krusta ēku, policija izskaitļoja. Lai saprastu, kas noticis šajā maija naktī, Valsts policijas Jēkabpils iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas galvenā inspektore majore Inga Gaidlazda aicina atgriezties pagājušā gada oktobrī un novembrī, kad Jēkabpilī uz ielas sāka aplaupīt pensionārus.
Pirmā laupīšana tika konstatēta oktobra beigās, bet vainīgos atklāja 5. decembrī. Tie izrādījās četri 15 – 16 gadus veci jaunieši, divi no kuriem – brālēni, divi – klasesbiedri. No dažādām skolām. Nav bijuši ne sodīti, ne aizturēti, policijas redzeslokā bijis tikai viens. Tieši “tīrā” pagātne bijis faktors, kas novilcināja aizturēšanu, jo policija vispirms noziedzniekus meklēja starp saviem “klientiem”. Jauniešus noķert palīdzēja vērīgs veikala apsargs, bijušais policists. Pēc kārtējās aplaupīšanas brašuļi uzreiz bija iepirkušies tuvākajā veikalā un nofilmēti ar veikala uzraudzības videokameru. Apsargs zinājis par aplaupīšanu un viņam īsi pēc notikušā veikalā ienākušie likušies aizdomīgi. Laupītāji policijai atzinās uzreiz.
Piecās nedēļās jaunieši bija veikuši piecas cilvēku aplaupīšanas uz ielas, apzaguši vienu automašīnu un māju, kurā gulējusi akla un kurla sirmgalve. Tieši pēdējais gadījums zināmā mērā raksturo jaunos noziedzniekus – viņu bērnišķību apvienojumā ar cinismu. Vispirms viņi no sirmgalves nobijušies, bet pēc tam sapratuši, ka viņa nav bīstama, uz māju gājuši otrreiz, bet netikuši iekšā, jo durvīm bija nomainīta salauztā slēdzene. Par sodu mājai izsituši logus.
Cinisms izpaudās, arī aplaupot sirmgalvjus, no kuriem jauniem viegli aizmukt. Scenārijs bijis viens.
Ap sešiem septiņiem vakarā, kad jau satumsis, jaunieši lielveikalā nolūkojuši upuri, tam sekojuši līdz vientuļākai un tumšākai vietai, kur no aizmugures uzbrukuši un atņēmuši somu. Reiz pat sirmgalvim braukuši līdzi satiksmes autobusā. Ja laupījums nenācis labprātīgi, grūduši, situši un spēruši.
Rezultātā divos gadījumos sirmgalvji cietuši vieglus miesas bojājumus, bet kāda sieviete vidēji smagu pleca traumu, jo bija aptinusi sev ap roku somas siksnu, ko jaunieši rāva ārā. Vairāki cietušie pieprasa morālo kompensāciju, jo tagad tumsā baidoties iet ārā, visu laiku jāatskatoties.
Noziedznieki tagad gaida tiesu, kas var būt barga, jo par cilvēku aplaupīšanu, lietojot vardarbību, var dabūt garus gadus cietumā. Neliešus gan glābs viņu jaunība.
“Bērni, kas neapzinās, ko dara. Skolā mācās viduvēji. Normālas ģimenes. Neteikšu, ka pārticīgas, bet nebija jau arī tā, ka nebija ko ēst. Naudu vajadzējis cigaretēm. Pirkuši arī čipsus, konfektes, limonādi. Vidēji ik reizi laupījums bijis ap desmit latiem. Vienreiz iegādājušies desu un maizi, ko devuši bomžiem. Pēc pirmajām divām reizēm, kad aplaupījuši sievietes, nolēmuši būt džentlmeņi un turpmāk uzbrukt tikai vīriešiem,” komentē Inga Gaidlazda. Sakot, ka nožēlojot, bet grūti jau ielīst viņu galvā, spriež policiste. Turpmākie notikumi liecināja, ka viņai taisnība.
Tāds tādu atrod
Divi no laupītājiem līdz pat šim brīdim strikti ievēro policijas drošības līdzekli – uzraudzību (naktī jābūt mājās, jāatzīmējas policijā, nedrīkst lietot alkoholiskos dzērienus). Trešais gan ātri sāka grēkot. Iedzēra. Desmit minūtes vēlāk, nekā noteikts, ieradās mājās, bet galvenais – kopā ar vēl diviem tipiem 5. janvārī trijām autobusu pieturām izsita stiklus. Tāpat vien, bez iemesla. Sitēji nezināja, ka vienu no pieturām filmē Jēkabpils pilsētas videonovērošanas kameras. Tās pašas, kas pirms gada policijai palīdzēja aizturēt azartspēļu nama aplaupītājus. Tā laupītājs nokļuva apcietinājumā jauniešu pāraudzināšanas iestādē.
Ceturtais huligāns mīlēja paklaiņot, taču policijā regulāri atzīmējās. 13. maija naktī kopā ar kādu savu 16 gadus vecu paziņu, klaiņotāju no bāreņa nama, un 22 gadus veco pieaugušo nolēma iedzert. Kad dzeramais beidzies, bet naudas nebijis, jaunieši pastāstīja, ka Sarkanā Krusta ēkā, uz kurieni bija aizgājuši pēc drēbēm, bija redzējuši ziedojuma lādīti.
Zagt nolēma iet 20 gadus un 16 gadus vecie, līdzi ņemot nazi, āmuru un lauzni. Kamēr pieaugušais ņēmās ap ziedojuma lādīti un rakņājās pa atvilktnēm, klaiņotājs nolēma aizdedzināt istabā esošās drēbes. Pieaugušais gan tās apdzēsa, bet klaiņotājs nerimās, piešķīla uguni no jauna. Divstāvu ķieģeļu ēku ugunsdzēsēji dzēsa no diviem līdz sešiem naktī. Sarkanajam Krustam nodarītais zaudējums ir ap 40 000 latu, zagļu ieguvums – 55 lati, kas tika izpirkti aliņos un cigaretēs.
“Sākās operatīvais darbs. Konstatējām, ka laupīšanā aizdomās turētais nav bijis mājās. Pratināšanā viņš atzinās, ka bijis kopā ar savu vienaudzi, kuru pazinis, un kādu pieaugušo. Klaiņotāju no bāreņu nama zināju arī es, jo viņš jau 2009. gadā bija kādā no saviem brīvsoļiem aizdedzinājis vecu ēku. Tā kā dzeršana bija notikusi netālu no Sarkanā Krusta, pēc būtības viss bija skaidrs. Vajadzēja tikai atrast pieaugušo,” stāsta I. Gaidlazda.
Pa to laiku 20 gadus vecais vīrietis bija labi “noslēpies”: izcieta administratīvu sodu policijas izolatorā. 7. jūnijā viņš no tā iznāca, satika citu recidīvistu (abi jau piecas reizes tiesāti par zādzībām), devās uz netālo Ābeļu pagastu, kur diennakts laikā abi apzaga divas vasarnīcas. Policija zagļus aizturēja dažas stundas pēc otrās apzagšanas.
Bravūru nomainījušas bailes
Par recidīvistiem viss ir skaidrs, bet kāda dzīve gaida jaunos?
“Nezinu. Izskatās, ka divi sapratuši agrāk, divi vēlāk, uz kāda ceļa nostājušies. Bet vai uz ilgu laiku? Jebkurā gadījumā bravūru nomainījušas bailes no soda. Vai uz visu mūžu? Runāju ar vecākiem. Viens raud, otrs šausminās, citam nekādu emociju. Starp citu, viens no bērniem savam tētim bija atnesis mājās zagtu degvīna pudeli. Es jau laupītājiem teicu: jūs esat bērni, bet, ja kā bērni darīsiet pieaugušo lietas, arī atbildēsiet kā pieaugušie. Ceru, ka mani saprata. Jaunieši jau bija sajutuši noziegumu garšu: pēdējā laupīšanas reizē nevis vienkārši izrāva somu un muka, bet jau pieprasīja naudu,” stāsta policijas majore.
