No “Latvijas lepnuma” par “noziedznieci” 35
Jūrmalniece Anete Asare 2014. gadā saņēma “Latvijas lepnuma” balvu par cēlu rīcību – viņa gadiem ilgi glābj bezpalīdzīgā stāvoklī esošus putnus, kamēr Jūrmalas pilsētas pašvaldība ignorē likumu, nepalīdzot radībām. Šogad domnieki cenšas pārtraukt viņas cēlo misiju, vēstīja TV3 raidījums “Bez Tabu”.
”Labā sirds” – šādā nominācijā Anete Asare saņēma “Latvijas lepnuma” balvu par šķietami iemidzināmu, smagāk un vieglāk savainotu putnu glābšanu. Pēc balvas saņemšanas izjutusi lielu atbalstu no līdzcilvēkiem, arī ārstējamo putnu skaits viņas Jūrmalas mājas pagalmā audzis vairākkārt, novārdzinātie dzīvnieki vesti no malu malām. Anete putniem nodrošina visu nepieciešamo: barību, medikamentus un rehabilitāciju. Vairāki simti lidoņu izārstēti un atlaisti brīvē, daudzi vairs nelidos nekad, bet sieviete par viņiem rūpēsies līdz pēdējam. Šobrīd viņas īpašumā ir 200 putnu.
Anete Jūrmalas pašvaldībai aiztaupa galvassāpes jau septiņus gadus, kaut likums nosaka, ka par radībām būtu jārūpējas tieši pašvaldībai. Tomēr pēdējā pusgada laikā sievietei šķiet, ka no “Latvijas lepnuma” pārtapusi noziedzniecē.
Neskaitāmas uzraugošo iestāžu pārbaudes, paskaidrojumu rakstīšana – tā ir Anetes ikdiena līdztekus cēlajiem darbiem. Kā pati stāsta, viss esot sācies, kad blakus sākuši dzīvot jaunie kaimiņi, kuri sūdzas par putnu radīto troksni Anetes pagalmā.
”Tas, par ko man piešķirts “Latvijas lepnums”, kļuvis par noziegumu, kaut tas, ko visu laiku darām, no sirds cenšamies palīdzēt nelaimē nonākušiem putniem. Praktiski nevienam nav nācies atteikt. Pēc Dzīvnieku aizsardzības likuma pašvaldībai būtu jānodrošina palīdzība, bet pie manis nonāk putni gan no Jūrmalas, gan Rīgas patversmēm,” stāsta “Latvijas lepnums” Anete Asare.
Jūrmalas pilsētas domē saņemtas ”ļoti daudzas sūdzības” no kaimiņiem par notiekošo Anetes īpašumā, informē Jānis Ķēniņš, Jūrmalas pilsētas domes Administratīvi juridiskās pārvaldes vadītājs: ”Ir trokšņi, smakas, arī nakts laikā putni var sākt trokšņot. Ja vasarā gribat klusumu un mieru, bet, kad attaisāt logu, pēkšņi aiz sētas ir 200 putnu klaigāšana, diez vai jūs arī būtu apmierināts.”
Kā stāsta Anete un ko apstiprina arī Dabas aizsardzības pārvaldē, no dzīvnieku aizsardzības viedokļa pārkāpumu īpašumā nav, arī uzraugošās iestādes tos nav konstatējušas. Tomēr dome cenšas rast ieganstu, lai putni pazustu no Anetes īpašuma. Pirmkārt, Jūrmalas būvvalde esot konstatējusi, ka putnu novietņu izbūve nav saskaņota. Otrkārt, šāds putnu rehabilitācijas centrs neatbilst teritoriālajam plānojumam.
Rezultātā līdz 1. jūnijam dome likusi nojaukt nelegālās būves, bez kurām radības nevar izdzīvot. Juriste Elizabete Krivcova, kura brīvprātīgi uzņēmusies palīdzēt putnu glābējai, uzskata, ka domnieki meklē ieganstus, lai izdabātu kādam ietekmīgam kaimiņam.
”Runājot par nelegālajām novietnēm, pati būvvalde tos nosaukusi par maznozīmīgiem pārkāpumiem, kuri aizskar tikai pašu mājas īpašnieku [Anetes] intereses. Runājot par teritoriālo zonējumu, ka šajā vietā nedrīkst veidot putnu rehabilitācijas centrus, tas ir no 2016. gada, bet Anete palīdz putniem jau no 2010. gada, kad šādu ierobežojumu nebija. Domei ir pienākums rūpēties par putniem, bet tā to nedara. Domnieki piedāvā vienu risinājumu – iemidzināt putnus. Un vēl viņi raksta Dabas aizsardzības pārvaldei, lai tā neizsniedz cilvēkiem atļauju to darīt, ” pārmetumus cenšas atspēkot juriste.
Lai kā Jūrmalas domnieki censtos apstādināt cēlsirdīgo palīdzību Anetes privātmājas pagalmā, šādas nodarbes piemērotību konkrētajai teritorijai izvērtē Dabas aizsardzības pārvalde, kura līdz šim izsniegusi atļaujas bez iebildumiem. Tomēr arī tā mainījusi nostāju. Skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Jēkabs Dzenis: ”Darbība, ko biedrība veic, ir apsveicama. Uz privātās iniciatīvas pamata biedrība pilda pienākumu, kas uzdots ar likumu vietējām pašvaldībām, proti, jāsniedz palīdzība bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem putniem un citiem savvaļas dzīvniekiem. Diemžēl šogad mēs esam saņēmuši vairākas sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem un, kas nozīmīgāk, no Jūrmalas pašvaldības par to, ka darbība neatbilst teritoriālajam plānojumam. Mums nācies izdot jaunu lēmumu, kas paredz, ka jaunus putnus uzņemt vairs nevarēs.”
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis informē, ka teritorijai izsniegta pēdējā atļauja uz sešiem mēnešiem, lai Anete putnus un infrastruktūru varētu pārvietot citviet. Tomēr, lai iekārtotu teritoriju, nepieciešams vismaz gads, atklāj Anete. Vēl vairāk situāciju sarežģī domes rīkojums nojaukt visas nelegālās, bet putnu izdzīvošanai svarīgās būves.
”Ja putni būs jāiemidzina, būs jāsāk ar mani, tāpēc, ka es esmu atbildīga par viņiem. Dievs man devis šo darbu. Viņš atsūtījis šos putnus, lai saņemtu palīdzību. Es viņus nedrīkstu nodot,” izmisusi ir Anete.
Taujāts par to, vai Jūrmalas pašvaldība var nodrošināt līdzvērtīgu putnu aprūpi, domes pārstāvis Jānis Ķēniņš atgādina par līgumu ar Slokas dzīvnieku patversmi. Tomēr, kā uzskata arī Dabas aizsardzības pārvaldē, tur putniem nespēs palīdzēt tik profesionāli kā Anetes patversmē.
Dabas aizsardzības pārvaldē uzsver, ka, lai gan pašvaldībām likums nosaka rūpēties arī par putniem, realitātē tas tiek ievērots retos gadījumos.
Putnu aizbildne Anita apzinās, ka konkrētā teritorija kļuvusi par šauru tik lielam putnu skaitam, tomēr lūdz atbildīgajām iestādēm mazliet vairāk laika. Tāpat informē, ka šīs nedēļas laikā portālā “Manabalss.lv” tiks uzsākta parakstu vākšana, lai glābtu putnu dzīvības.
