No Latvijas iedzīvotājiem piedzen miljardiem eiro lielus parādus 13
Latvijas iedzīvotāju parādi, kuri tiek piedzīti saskaņā ar tiesu lēmumiem, ir mērāmi miljardos eiro. Lai spētu tos segt, parādnieki, ievietojot izmisīgus lūgumus sludinājumu portālos, ir gatavi naudu aizņemties arī no privātpersonām, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.
“Steidzami nepieciešams aizdevums 15 000 eiro finanšu lietu sakārtošanai. Ir stabils darbs, ienākumi pierādāmi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā vai ar bankas izrakstu. Līguma parakstīšana tikai pie notāra. Varu maksāt aptuveni 250 eiro mēnesī,” vēsta viens no daudzajiem sludinājumiem. Summas, kādas cilvēki lūdz aizdot, ir dažādas – sākot no dažiem simtiem līdz pat desmitiem un pat simtiem tūkstošiem eiro.
To, ka nonākuši parādu jūgā vai melnajā sarakstā pagātnes grēku dēļ, kas šobrīd liedz iet pēc kredīta pie licencētajiem aizdevējiem, sludinājumu ievietotāji neslēpj. Atzīstas, ja ne uzreiz sludinājuma tekstā, tad telefonsarunā potenciālajam aizdevējam. “Ātrie kredīti man ir. Ir tā, ka bankās nedod, ja ir mazie kredīti, lai es varētu apvienot. […] Man būtu vieglāk dzīvot, ja man kāds varētu aizdot. […] Man vajadzētu arī, lai es varētu iztikt, kamēr man algu ieskaita,” neslēpj viens no sludinājuma autoriem. Vienlaikus sludinājumu ievietotāji gaužas, ka pagaidām esot tukšā, jo naudu neviens neaizdod. Zvani bijuši, bet visi aizdomīgi.
Tikmēr Valsts ieņēmumu dienestā (VID) norāda, ka šāda naudas aizdošana ir nelegāla darbība. “Te ir jāsaprot, ka fiziska persona nedrīkst ar šādu darbību kā kreditēšanu kā biznesa veidu nodarboties. Par tādu faktiski ir paredzēta kriminālatbildība kā aizliegtu uzņēmējdarbību. Fiziska persona nevar licenci nemaz dabūt šādai darbībai. Tā jau ir kriminālatbildība, ja regulāri šādu darbību veic un gūst ienākumus,” skaidro VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Turklāt personas, kas šādā veidā ar sludinājuma starpniecību vēlas aizņemties naudu, nav ne no kā pasargātas. “Aizņemšanās no kāda, tas ir pilnīgi neprognozējami. Tur var būt netaisnīgi līguma noteikumi, augsti līgumsodi, nerunājot vēl par veidu, kā kredīta devējs grasās cīnīties tad, ja kredīta ņēmējs nespēs atmaksāt kredītu,” brīdina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Dertmane.
Latvijas Kredītņēmēju asociācijā atklāj, ka Latvijas iedzīvotāju parādi ir milzīgi. Tie ir kā enkurs, kas neļauj mums attīstīties, pārliecināts asociācijas pārstāvis Aivars Rudi. “Ja paskatāmies šos izdotos izpildrakstus – tās ir lietas, kas jau nonākušas tiesā, tās ir tikai civillietas, mēs neskarsim kriminālprocesus un administratīvās lietas, tad aktīvie izpildraksti ir 420 000 par kopējo summu 5,5 miljardi eiro. Tas ir tas, ko jau šodien piedzen no Latvijas iedzīvotājiem. Plus vēl paņemam, kas vēl nav nonākuši tiesā – 600 miljoni ir ātrie kredīti plus gandrīz 19 miljardi ir banku sektors, no kura tuvu pie 20% ir kavēti. Tas nozīmē to, ka parādnieku loks ir milzīgs. Ja mēs paskatāmies Latvijas iedzīvotāju oficiālos ienākumus, tad 75% Latvijas iedzīvotāju strādā ar oficiālo algu pirms nodokļu nomaksas līdz tūkstošs eiro,” saka Rudi. Viņš spriež, ka liela daļa parādnieku šobrīd iedzīti tā dēvētajā pelēkajā zonā. “Tas nozīmē, ka šis cilvēks agrāk vai vēlāk meklēs iespējas nopelnīt savādākā veidā. Pēdējā laikā mēs bieži saskaramies sevišķi ar tālbraucējiem šoferiem, kuri savu legālo darbību reģistrē Igaunijā. Kāpēc? Jo mūsu tiesu izpildītāji tur netiek klāt,” atklāj Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis.
VID pieļauj, ka, ja reiz ir šādi sludinājumi, kas norāda uz pieprasījumu, tad, visticamāk, ir arī piedāvājums. Taču, redzot vien šos sludinājumus, pasākt neko nevarot. Pirms vairākiem gadiem Latvijā uzdarbojās virkne pagrīdes aizdevēju. Viņi internetā naudu aizdeva no ārzemēm. Šī nelegālā aizņemšanās daudziem Latvijā liedza nakts mieru.
