No gailenēm iegūtas pretvēža zāles un citi Latvijas zinātnes gada sasiegumi 7
Šodien Latvijas Zinātņu akadēmijā tiks godinātas 11 zinātnieku grupas, kuru veikums atzīts par nozīmīgākajiem pērnā gada Latvijas zinātnes sasniegumiem. Nozīmīgākos zinātnes sasniegumus nosaka LZA lielā ekspertu komisija, bet šodien zinātniekus sveiks arī valdības pārstāvji.
Daļa no pētījumiem, kas nu augstu novērtēti, ilguši daudzus gadus. Tā jau kopš 2006. gada Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta ķīmiķi – dr. Jevgenijs Jermolajevs, Lilija Peškova un Guntis Vītols – meklēja veidus, kā izdalīt no pienskābajām baktērijām un ar ko kombinēt glikopeptīdus: vielas, kas spēj uzlabot vēža un smagu vīrusu izraisītu slimnieku dzīves kvalitāti un imunitāti. Rezultātā tapuši trīs “Glycomune” sērijas preparāti, kuri jau nopērkami aptiekā. Diemžēl doktoram G. Vītolam darba augļus nebija lemts sagaidīt.
Jaunā preparāta sastāvā ir no pienskābēm izdalīti dabiski glikopeptīdi, kā arī no maizes raugiem, šitakē sēnēm vai gailenēm izdalīti – glikāni, kas pasaulē jau pazīstami ar pretvēža iedarbību, kā arī topinambūrs, kas galvenokārt izmantots kā preparāta pamatmasa, tomēr tajā esošais inulīns ļauj šo produktu lietot arī diabēta slimniekiem.
Pirms nonākšanas tirgū preparāts bija klīniski jātestē. Te nu pētījumā iesaistījās medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa, kas to izmēģināja uz onkoloģijas pacientiem.
“Staru un ķīmijas terapijai ir dažādas blaknes. Onkoloģisko slimību ārstēšanas laikā cilvēku dzīves kvalitāte būtiski krītas. Ir jādomā, kā viņiem palīdzēt. Lieliski, ka tapis preparāts no Latvijā pieejamām dabiskām lietām,” stāsta S. Doniņa.
Jau agrāk radīti preparāti – imunomodulatori, kas palīdz šādos gadījumos. Daļā no tiem jau izmantoti glikopeptīdi, taču tie ir ķīmiski sintezēti. Sintētiskā produkta ražošana ir dārgāka, un tā bioloģiskā aktivitāte ļoti atkarīga no preparāta ķīmiskās tīrības pakāpes. Ķīmiski sintezētais preparāts arī stingrāk jādozē, un to nedrīkst lietot ilgu laiku, kamēr no dabiskā preparāta organisms pats uzņems tik daudz bioloģiski aktīvās vielas, cik nepieciešams, un mazās devās šādu preparātu var lietot kaut visu mūžu. Latvijā ražotais preparāts ir pirmais pasaules tirgū, kurā izmantoti dabiski glikopeptīdi. “Šajā preparātā ir laba vielu kombinācija, kas lieki nenoslogo pacienta aknas, nieres un veicina atveseļošanās procesu,” spriež S. Doniņa.
Lai pārbaudītu preparāta efektivitāti, 50 onkoloģijas pacientiem Onkoloģijas centrā un 20 pacientiem P. Stradiņa universitātes klīniskajā slimnīcā noteikts imunitātes līmenis pirms un pēc tā lietošanas. Vienlaicīgi par imunitāti atbildīgo šūnu skaits un to aktivitāte mērīta vēl 50 pacientiem, kuri preparātu nesaņēma. Salīdzinājums parādīja, ka imunitātes līmenis straujāk uzlabojās tiem, kuri lietoja “Glycomune Beta Glucan”, kas visvairāk piemērots vēža slimniekiem. Tas nozīmē, ka sarūk onkoloģijas pacientu risks saslimt ar infekcijas slimībām, vīrusu slimībām un iekaisumiem.
“Turklāt pacientiem, kuri lietoja preparātu, uzlabojās vispārējā pašsajūta, mazinājās nogurums, viņi retāk slimoja ar vīrusu infekcijām, mazinājās diskomforts vēderā, labāk dzija brūces.
Nav bijis neviens pacients, kurš sūdzētos par blakusparādībām. Nevaru apgalvot, ka “Glycomone” kādam izārstēs vēzi, bet ir svarīgi, kā cilvēks jūtas pretvēža terapijas laikā un pēc tam,” uzsver S. Doniņa.
“Glycomone complex”, ko paredzēts lietot smagu vīrusu saslimšanu gadījumā, kā arī pēc ķīmijterapijas, izmēģināts ar C hepatīta slimniekiem. Terapijas laikā uzlabojas arī viņu aknu funkcionālie rādītāji. Savukārt “Glycomone C vitamīns” vairāk piemērots vēža profilaksei. Daktere Doniņa piekodina: bez ārsta ziņas nevajadzētu lietot neko no plašā aptieku klāsta.
Latvijā radītais preparāts nav iekļauts medikamentu, bet uztura bagātinātāju grupā. Tas tāpēc, ka medikamentam būtu nepieciešami ilgāki un sarežģītāki klīniskie pētījumi pirms to laišanas tirgū.
Uzziņa
Citi nozīmīgākie Latvijas zinātnes sasniegumi 2013. gadā
Teorētiskajā zinātnē
* Izcili rezultāti kvantu skaitļošanas teorijā. Izveidoti algoritmi kvantu datoriem, būtiski paātrinot datu apstrādi un palielinot kvantu datoru lietošanas iespējas – akadēmiķis Andris Ambainis, Latvijas Universitāte (LU).
* Izstrādāta kvantu sūkņu teorija un tās pielietojums nanoelektronikā, kas tiek izmantots Eiropas galvenajās metroloģijas laboratorijās – LZA korespondētājloceklis Vjačeslavs Kaščejevs, LU.
* Veikti vispusīgi pētījumi šūnu bioloģijā un ļaundabīgo audzēju molekulāro pamatu izzināšanā, paverot principiāli jaunas iespējas vēža ārstēšanā – akadēmiķe Jekaterina Ērenpreisa, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.
* Tematiski vienotā monogrāfiju ciklā pabeigts ilggadējs pētījums Baltijas jūras piekrastes tautu kultūras apzināšanā – LZA korespondētājlocekle Benita Laumane, Liepājas Universitāte.
Praktiskajos lietojumos
* Pabeigta jaunas oriģinālas kardioprotektīvas zāļu kandidātvielas ķīmiskā un eksperimentālā izpēte, kas ļauj sākt šīs vielas klīniskos pētījumus – akadēmiķe Maija Dambrova, dr. Solveiga Grīnberga, akadēmiķis Ivars Kalviņš, dr. Jānis Kūka, dr. Edgars Liepiņš, dr. Daina Loļa, dr. Einārs Loža, LZA korespondētājloceklis Osvalds Pugovičs, dr. Reinis Vilšķērsts, dr. Ilmārs Stonāns, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, AS “Grindeks”.
* Sintezēti un izpētīti oriģinālas struktūras organiskie stikli lietojumam fotonikas ierīcēs – LZA korespondētājloceklis Valdis Kokars, akadēmiķis Valdis Kampars, Kaspars Traskovskis, Elmārs Zariņš, Lauma Laipniece, dr. Aivars Vembris, Andrejs Tokmakovs, LZA korespondētājloceklis Mārtiņš Rutkis, Rīgas Tehniskā universitāte, LU Cietvielu fizikas institūts (CFI).
* Izpētīts pretestības pārslēgšanas mehānisms funkcionālos materiālos, paverot iespējas terabitu atmiņas izgatavošanai – akadēmiķis Juris Purāns, LZA korespondētājloceklis Aleksejs Kuzmins, akadēmiķis Jevgenijs Kotomins, dr. Aleksandrs Kalinko, LU CFI.
* Izstrādāta jauna optiskās diagnostikas un monitoringa metode un radītas ierīces ādas melanomas bezkontakta noteikšanai – akadēmiķis Jānis Spīgulis, dr. Uldis Rubīns, dr. Edgars Kviesis-Kipge, Oskars Rubenis, LU.
* Sastādīta un publicēta Lielā ķīniešu–latviešu vārdnīca ar plašu kultūrvēsturisku komentāru – Dr.h.c. Pēteris Pildegovičs, LU.
* Pabeigts pētījums par bioloģiski aktīvajām vielām pārtikas produktos, to fasēšanai un uzglabāšanai, lietojot jaunākās iepakojuma tehnoloģijas, garantējot augstu kvalitāti un drošu realizācijas termiņu – Dr. Evita Straumīte, Dr. habil. Lija Dukaļska, dr. Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
