“Droši kā tankā” 7
Kad gandrīz gadu biju prom no mājām Irākā, galvā kaut kas notika. Sāku rakstīt epizodes un dzeju par karavīru tēmu. Man ir bloks pierakstīts un sapnis reiz izdot nelielu dzejoļu krājumiņu, jo par šo tēmu dzejas nav. Dažs dzejolis apzināti veidots kā dziesmas teksts, jo mazliet spēlēju ģitāru. Mans kara stāsts ir pamatā Dailes teātra jaunajai izrādei “Droši kā tankā”, ko iestudē režisors Mihails Gruzdovs. Bija tā. Vienu sezonu nostrādāju Dailes teātrī metālapstrādē, jo bija izrādes “Vējiem līdzi”, “Romeo un Džuljeta”, kur vajadzēja zobenus, šautenes, dunčus, rotas, to visu taisīju. Iepazinos ar teātra cilvēkiem, Gruzdovam ieminējos, ka man ir kara laika stāsts, varbūt ir laiks palasīt. Viņš saka – nu, atnes! Pēc kādām pāris nedēļām – klausies, baigi interesanti, vajag taisīt lugu! Saku – es jau lugu neuzrakstīšu. Gruzdovs atbild – ir, kas raksta. Dramaturģe Lelde Stumbre to paveica. Tā būs komēdija ar traģiskām beigām par kara stulbumu. Nav lielākas muļķības, ko cilvēks var izdomāt, kā karot.
