No Krievijas “par spiegošanu” izraidīts bijušais Saeimas deputāts Holostovs 13
No Krievijas izraidīts bijušais Latvijas parlamenta deputāts Aleksejs Holostovs, kuru Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) apsūdzējis spiegošanā, atsaucoties uz telekanālu NTV, 16.novembrī vēsta tīmekļa medijs “Meduza”.
Plašāks sižets tikšot NTV ēterā pārraidīts plkst.18 pēc Maskavas laika, bet tā anotācijas klips jau ir ievietots telekanāla tīmekļa vietnē.
Pats Holostovs aģentūrai LETA pauda izbrīnu par to, ka it kā esot spiegs un izraidīts no Krievijas, un teicās, ka par to nekā nezina. Viņš solīja iepazīties ar informāciju un atteicās sniegt jebkādus komentārus.
Kā apgalvo telekanāls, žurnālistiem ir izdevies iegūt FDD veiktās Holostova pratināšanas ierakstu. Sižetā nav teikts, kad pratināšana notikusi.
Holostovs videomateriālā saka: “Krievijas teritorijā atrodos pēc Latvijas specdienestu, kas darbojas CIP vadībā, uzdevuma.”
Pēc Holostova teiktā viņš esot savervēts pirms septiņiem, astoņiem gadiem. Ja viņš nebūtu piekritis sadarboties, apdraudēta būtu viņa ģimene, taisnojas Holostovs. Viņš sev esot izvēlējies segvārdu “Glorija”.
“Vervēšana notika pirms septiņiem, astoņiem gadiem Drošības policijas ēkā, uz kurieni es tiku izsaukts, telefoniski pielietojot zināmus draudus, pret mani tika izdarīts psiholoģisks spiediens, izvērsta šantāža, un šajos apstākļos man nācās parakstīt papīru par sadarbību ar Drošības policiju,” atceras eksdeputāts.
Holostova uzdevumos esot bijis vākt informāciju par Krievijas iedzīvotāju, arī amatpersonu, neapmierinātību ar valdību un prezidentu Vladimiru Putinu. “Man tika izvirzīts uzdevums maksimāli savākt informāciju par Krievijas Federācijas aizsardzības spējām,” piebilst Holostovs.
Kā NTV sižetā paskaidro aizkadra balss, “pamatā Drošības policijas funkcijas ir neuzkrītoši veikt to organizāciju kontroli, kas aizstāv krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības. Turklāt šī struktūra caur pašas aģentūras tīklu veic izlūkdarbību Krievijas teritorijā”.
“Laikā, kad es vadīju “Saskaņas centra” jaunatnes organizāciju, nepastarpināti piedalījos partijas darbā, mani lūdza sniegt informāciju par to, kas notiek partijas “Saskaņas centrs” vadībā, kā arī vākt zināmu informāciju par citām partijām, bet darbošanās pamatā notika attiecībā uz politiskajām organizācijām, kas ir lojālas Krievijai,” NTV sižetā atzīst bijušais Saeimas deputāts.
“Būtībā Holostovam piedāvāts ziņot par saviem Latvijas kolēģiem un Krievijas draugiem,” rezumē aizkadra balss.
Pēc Holostova teiktā viņam ir bijuši plaši sakari Krievijas Valsts domes deputātu vidū, ar kuriem viņš bieži ticies.
NTV sižetā tiek minēts tikai viena deputāta vārds. Tas ir Aleksejs Mitrofanovs, kurš šobrīd “slēpjas ārzemēs”.
Holostovs arī atzīst, ka Krievijā mēdzis viesoties regulāri – reizi trijos mēnešos
“Pirms tikšanās es saņēmu uzdevumus, pēc tikšanās – sniedzu atskaites,” NTV sižetā klāsta eksdeputāts.
“Holostovam bijuši vairāki desmiti šādu tikšanos ar Krievijas deputātiem, ierēdņiem un uzņēmējiem,” paskaidro NTV aizkadra balss.
Par darbu Holostovam samaksāti 10 000 rubļu, vēsta NTV, tiesa gan nenorādot, par kādu laika posmu šī samaksa veikta.
Holostovs aizturēts brīdī, kad viņš “mēģinājis gatavot dosjē par savu draugu, FDD līdzstrādnieku Alekseju, kura uzvārds netiek izpausts”, vēsta “Meduza”.
Kā skaidrots NTV sižetā, Krievijas varasiestādes nolēmušas izraidīt Holostovu no Krievijas, jo būtisku kaitējumu viņš nav nodarījis. Sižetā nav atklāts, kad izraidīšana notikusi.
Kā liecina aģentūras LETA informācija, Holostovs dzimis 1979.gadā.
Kā liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informācija, Holostovs, kurš studējis Rīgas Aviācijas universitātē, kur ieguvis ekonomikas zinātņu bakalaura grādu, kā arī Transporta un sakaru institūtā, kur ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē, vairāk nekā desmit gadus regulāri veicis ziedojumus partijai “Saskaņas centrs”. No partijas viņš izstājies pirms gada, aģentūrai LETA apliecināja Holostovs.
9. un 10.Saeimā Holostovs strādājis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kā arī Pieprasījumu komisijā. Tāpat viņš darbojies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā un Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijā. No 2010.gada līdz 2011.gadam viņš strādājis arī Saeimas deputātu grupā sadarbībai ar Krievijas parlamentu.
Kā liecina aģentūras LETA informācija, Holostovs Latvijā vēlējies attīstīt ekociematu tīklu “Blagodat”, kuram vienu no ekociematiem bija plānots nosaukt Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā – “Putinka”. Tolaik viņš norādīja, ka Latvijai ir liels gods, ka viena no tās apdzīvotajām vietām nosaukta par godu “tik ievērojamam cilvēkam, kurš sniedzis lielu ieguldījumu Krievijas un visas pasaules attīstībā”.
“Firmas.lv” informācija liecina, ka ekociematu attīstītājfirmai “Vianets” pērn nav ne apgrozījuma, ne peļņas. Firmas īpašniece ir Jeļena Holostova.
