No kredītbirojiem nebūtu jābaidās 7
Iekams aizdot kādam naudu, aizdevējs turpmāk varēs likumīgi noskaidrot, vai aizdevuma prasītājs nav iekūlies parādos.
Tikko septembra vidū Saeimā pieņemtajā Kredītbiroju likumā paredzēts, ka Latvijā ar Datu valsts inspekcijas atļauju jeb licenci oficiāli varēs darboties kredītbiroji – uzņēmumi, kuros pēc komersantu pasūtījuma un par maksu ievāks ziņas par iedzīvotāju ienākumiem un parādiem, kas iekrājušies par viņiem izsniegtajiem aizdevumiem, komunālajiem pakalpojumiem, nenomaksātajiem nodokļiem, uz nomaksu nopirktajām precēm.
Tāpat būs redzama personas kredītvēsture ne tikai par nenomaksātajiem parādiem, bet arī par izpildītajām saistībām. Pašlaik šīs ziņas ir izkaisītas bankās un citās kredītiestādēs, līzinga un apsaimniekošanas uzņēmumos, pašvaldībās un citur, bet turpmāk tās būs iegūstamas vienkop kredītbirojā. Tādējādi naudas aizdevēji, preču pārdevēji spēs laikus novērtēt, vai aizdevuma prasītājs, pircējs uz nomaksu varētu būt spējīgs laikā atdot aizdevumu vai samaksāt visu preces vērtību.
Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktora vietnieks Intars Eglītis atklāj, ka tiem iedzīvotājiem, kuri visas saistības pildījuši godīgi, no šiem kredītbirojiem nebūtu ko baidīties, jo par viņiem nekādas ziņas nevāks un nekrās vēl kādā atsevišķā reģistrā. Vāks tikai pēc kāda komersanta pieprasījuma brīdī, ja persona gribēs, piemēram, aizņemties naudu kādā kredītiestādē vai uz nomaksu iegādāties automašīnu. Komersantam vispirms gan būs jāprasa klienta piekrišana šādu ziņu ievākšanai. Ziņas ievāks no Iedzīvotāju reģistra, Zemesgrāmatas, Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra un citām oficiālajām datu krātuvēm Latvijā un Eiropas Savienībā, tāpat no komersantiem, kuri piedāvā preces un pakalpojumus uz nomaksu. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā, šie kredītbiroji jau darbojas. Dažās valstīs ziņas vāc un uzkrāj privātuzņēmumi, citās, piemēram, Francijā un Beļģijā, ar to nodarbojas bankas vai valsts uzņēmumi.
Ar kredītbiroju palīdzību uzņēmējiem tādējādi būs mazāks risks “iekrist” darījumos ar šaubīgiem klientiem, vienlaikus tiks ierobežota kādas iedzīvotāju daļas tieksme vieglprātīgi aizņemties un, nepildot saistības, dzīvot uz parāda. Savukārt ikvienam iedzīvotājam būs tiesības bez maksas pārbaudīt, kādas ziņas par viņu ir ievāktas kredītbirojos un kurš tās ir pieprasījis, tāpat iebilst pret kļūdainu ziņu, piemēram, par kādu samaksātu parādu.
Pēc uzņēmēju atzinuma, šādu kredītbiroju darbība pat varētu atvieglot dzīvi iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams aizdevums vai uz nomaksu jāiegādājas kāda dārgāka sadzīves tehnika un kuri līdz šim godprātīgi pildījuši visas saistības. Būšot vieglāk aizņemties vai pasūtīt preci vai pakalpojumu ar pēcmaksu, tāpēc ka nebūs jāsedz parādnieku radītie zaudējumi, ko pašlaik uzņēmēji spiesti segt uz cenu un pakalpojumu celšanas rēķina.
Ministrijas pārstāvis atzīst, ka ziņas par fizisko un juridisko personu kredītvēsturi un parādiem Latvijā jau ievāc vairāk nekā desmit uzņēmumos, piemēram, “Creditinfo Latvia”, “Lursoft”, “Reverta”, “Creditreform”, “Balt Risk” un citos, kuros par maksu tās izsniedz tiem, kas pūlas atgūt parādus vai nodarbojas ar šo parādu atgūšanu. Jaunais likums, kas būs spēkā no nākamā gada 1. janvāra, viestu lielāku skaidrību par šādu ziņu vācēju tiesībām un pienākumiem. Viņaprāt, vismaz trīs no nosauktajiem varētu arī saņemt minēto Datu valsts inspekcijas atļauju.
“Šādu biroju darbība, cerams, atvieglos darbu arī mums, jo pašlaik dažādi likumi pieprasa, lai mēs pārbaudām klienta kredīta vēsturi, rūpīgi izvērtējam kredīta piešķiršanu, bet skaidri nepasaka, kur un kā to izdarīt,” saka kredītu un līzinga uzņēmuma “InCREDIT GROUP” reklāmas projektu vadītāja Rita Breice. Uzņēmuma pārstāve gan atzīst, ka vēl gan neesot skaidrs, cik galu galā šie kredītbiroju pakalpojumi izmaksās un vai būs izdevīgi atteikties no pašlaik izmantotajiem avotiem. Pašlaik klientu maksātspējas pārbaudei uzņēmumā izmanto, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Latvijas Banku, uzņēmumus “Creditinfo” “Pausconsult”, “Crefo”, kā arī papildus tiek pieprasītas banku kontu izdrukas un pārbaudīti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.
Viņasprāt, kredītbiroju darbība palīdzētu pašiem kredīta ņēmējiem – viņiem pašiem būs iespēja pārbaudīt savu saistību izpildi. “Mēdz būt gadījumi, kad klients nemaz nenojauš, ka ir parādnieks, un nesaprot, kāpēc viņam netiek piešķirts kredīts,” atzīst Rita Breice.
