No konta pēkšņi pazūd nauda. Noziedznieki izshēmojuši, kā izkrāpt līdzekļus Latvijas iedzīvotājiem 34
Telefonkrāpniecība ir ļoti netehnoloģiska un vērsta uz cilvēcisko īpašību izmantošanu, lai pārliecinātu cilvēkus veikt darbības, kuras tiem nevajadzētu veikt, trešdien Finanšu nozares asociācijas preses konferencē atzina drošības eksperti.
Finanšu nozares asociācija apliecināja, ka patalaban aktivizējas krāpnieki, kuri zvana Latvijas iedzīvotājiem – banku klientiem un, uzdodoties par banku darbiniekiem, cenšas izvilināt klientu internetbanku pieejas datus – lietotājnumurus un paroles, kuras prasa apstiprināt ar attālinātajiem autentifikācijas rīkiem, piemēram, Smart-ID vai PIN kodiem.
Tādējādi krāpniekiem tiek dota iespēja piekļūt banku klientu kontiem un tajos esošajiem finanšu līdzekļiem.
Finanšu nozares asociācijas informācijas tehnoloģiju (IT) drošības darba grupas vadītājs, “SEB bankas” Informācijas drošības vadītājs Oskars Blumbergs stāstīja, ka cilvēkus mēģina pārliecināt par it kā no viņu konta veiktām darbībām, tāpēc cilvēkiem rodas vēlme atcelt šīs šķietamās darbības.
“Nevajag steigā pieņemt lēmumus un nevajag veikt šīs krāpnieku iniciētās darbības. Kritiski jāizvērtē stāstītais un mazāko šaubu gadījumā jāsaka, ka tiks pārzvanīts uz banku. Tikai zvanot uz publiski zināmu bankas numuru, var pārliecināties, ka tiešām runājat ar bankas darbinieku,” sacīja Blumbergs.
Viņš piebilda, ka cilvēki, kuri jau reizi ir saskārušies ar krāpnieku zvaniem, ir tendēti otru reizi uz šādiem zvaniem neiekrist.
Vienlaikus Blumbergs piebilda, ka, augot valsts iedzīvotāju labklājībai, Latvijas iedzīvotāji arī turpmāk saglabāsies kā mērķis šādiem telefonkrāpniekiem.
Blumbergs ieteica būt gataviem šādai situācijai un finanšu pakalpojumu izmantošanu pielāgot savām vajadzībām – noteikt limitus, atslēgt pakalpojumus, kurus nav plānots izmantot. Tāpat Blumbergs ieteica atvērt divus kontus, ja tiek glabāta ievērojamāka naudas summa, un kontam, kurā atrodas lielākā daļa līdzekļu, noteikt mazākus limitus un nepiesaistīt maksājumu karti.
“Novērots, ka vieglprātīgāk pret autentifikāciju izturas tie cilvēki, kuriem šķiet, ka viņiem nav naudas. Arī šādā gadījumā krāpnieki, iegūstot pieeju kontam, to var izmantot ātro kredītu ņemšanai, tādējādi konta īpašnieku atstājot ar ievērojamām kredītsaistībām,” skaidroja Blumbergs.
“Cert.lv” vadītājas vietnieks Varis Teivāns informēja, ka šādi telefonkrāpniecības gadījumi novēroti ilgi un tie joprojām ir pietiekami intensīvi.
Piemēram, tikai pēc viena sakaru operatora datiem pēdējo 30 dienu laikā bijuši vairāk nekā 6000 krāpnieku zvani.
“Acīmredzot, valstij būtu jāpilnveido regulējums operatoriem, lai tie varētu palīdzēt apkarot šādu krāpniecību un bloķēt tajā izmantotos numurus. Savukārt iedzīvotājiem uz savām iekārtām būtu jāiepazīstas ar atkopšanās stratēģiju, kādā veidā var bloķēt kontus, atsaukt veiktās darbības,” sacīja Teivāns.
Valsts policijas (VP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko pastāstīja, ka VP telefonkrāpniecības izmeklē jau divus gadus un patlaban tā ir evolucionējusi no iepriekš izplatītajiem zvaniem ar aicinājumiem ieguldīt dažādās finanšu platformās vai izmantot viltus brokeru pakalpojumus.
“Šo zvanu skaits samazinās, bet parādās zvani, kuri mēģina izkrāpt autentifikācijas datus. Noziedznieku pēdas ved uz Austrumeiropas valstīm, bet tā nav Krievija.
Viena no būtiskākajām pazīmēm – noziedznieki runā tikai krieviski un nesaprot latviešu valodu.
Tā noziedzniekus iespējams identificēt, jo nevienā finanšu iestādē nebūs darbinieka, kurš nespēj sarunāties latviešu valodā,” sacīja Homenko.
Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks aicināja iedzīvotājus rūpīgi izturēties pret autentifikācijas rīkiem, jo tos nav tiesīgs pieprasīt neviens, pat ne bankas darbinieks. Tāpat sabiedrība tiek aicināta informēt VP par šādiem gadījumiem, jo VP veic monitoringu un piefiksē visus krāpniecībā izmantotos numurus, skaidroja Homenko.
