No koka būvē arī Ādažos 6
Antra Viļuma, Dr. arch. Žurnāls “Baltijas Koks”
Ādažu Ūdensroze ir dienas aprūpes un rehabilitācijas centrs, kas atrodas apdzīvotās vietas centrā pie sākumskolas, netālu no slimnīcas un citām sabiedriski nozīmīgām celtnēm. Jaunas tipoloģijas celtne veidota no koka konstrukcijām pēc individuāla projekta, lai nodrošinātu ērtu ikdienu bērniem ar kustību traucējumiem un cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Nelielā būve ir ar lielu pievienoto vērtību, jo ne tikai mēģinās aizvietot stereotipu par koka konstrukciju izmantošanu publiskās būvēs, bet arī mazinās sabiedrības vēlmi norobežoties no nezināmā.
Kopš pagājušās vasaras Ādažu centrā atrodas kompakta koka konstrukciju būve, kas ar apaļo formu atgādina ūdensrozi. Fasādes koka līstes veido ritmu, kas nedaudz aizsedz, bet nenorobežo pārējos no jaunās ēkas iemītniekiem, kuri iepriekš bieži tika izvietoti dažādās institūcijās. Tāpēc arī šis sarežģītais nosaukums – deinstitucionalizācija. Ādažu novada sociālā dienesta vadītāja Ieva Roze uzsver, ka sapnis par šādu centru bijis jau vairākas desmitgades, bet pašvaldībai trūcis finansējuma, lai to īstenotu. Ar Eiropas finansējumu un deinstitucionalizācijas projektu, kas pievērsa uzmanību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un viņu vajadzībām, varēja tapt šis dienas aprūpes un rehabilitācijas centrs. Novadā tika rūpīgi apkopota informācija par ģimenēm, kurām būtu nepieciešami šāda centra pakalpojumi. Turklāt informācijas apkopošana vienlaikus bija arī sarunas, informēšana, pārliecināšana un arī iedrošināšana, jo ģimenēm ir atšķirīga pieredze ar dažādu pakalpojumu kvalitāti.
Šāds dienas aprūpes un rehabilitācijas centrs veicina veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Centrā pieejamie pakalpojumi nodrošina bērnu tiesības uz harmonisku attīstību, veicinot bērnu un viņu ģimenes locekļu iekļaušanos sabiedrībā. Savukārt pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem šis centrs dod iespēju sevi izpaust, apgūt jaunas prasmes un būt sabiedrībā.
Ēkas tipoloģija un arhitektūra
Pēc funkcijas tā ir publiska ēka, bet vienlaikus tā tomēr ir mājvieta vairākiem desmitiem cilvēku visas dienas garumā. Zināmā mērā tas ir izaicinājums projektētājiem, jo tikai pēdējos gados Latvijā top šādas būves. Telpās jānodrošina visi sanitārie apstākļi un ērta darba vide speciālistiem, tomēr neaizmirstot, ka te ir jābūt mājīgi un ērti arī tās iemītniekiem un viņu ģimenēm. Ēkai jābūt funkcionālai, energoefektīvai, arhitektoniski kvalitatīvai un cilvēcīgai, lai ar to var lepoties ne tikai pašvaldība, bet arī apmeklētāji un iemītnieki. Būves projekta izstrādātāji Alberta projekti ir veiksmīgi atrisinājuši būves novietojumu un funkcionalitāti pilsētvidē. Arhitekts Dēvijs Šīraks atzīst, ka projektēšanas procesā noderējusi pieredze, kas gūta iepriekš Vācijā, iepazīstot līdzīgu dienas centru arhitektūru. Šādu telpu izveidē jādomā gan par skaņas un gaismas līmeni, gan krāsu izvēli un citām niansēm, lai telpas būtu bez liekiem kairinājumiem un skaņas un gaismas piesārņojuma.
Ādažos deinstitucionalizācijas plāna ietvaros tapušais projekts veidots kā vienstāva apļa un sektora apjoms ar slīpu jumtu un dekoratīvu koka apdari. Apļa korpusā izvietotās telpas paredzētas dienas aprūpes centram pieaugušajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, kur darba telpas virknējas pa apli ap gaiteni, bet ēkas centrā izvietotas tehniskās telpas. Atsevišķā segmenta piebūvē izvietots bērnu rehabilitācijas centrs, un katras funkcijas nodrošināšanai ir atsevišķa ieeja, bet abi centri savienoti ar pasākumu zāli.
Vides pieejamības nodrošināšanai visa ēka veidota bez pakāpieniem. Sākot no stāvvietas, visi apjomu savienojumi veidoti ar neliela slīpuma pandusiem. Iekštelpu savienojumu ar ārtelpu veido logi ar zemām palodzēm un plaša terase. Te nav sētu un žogu, kas norobežo no apkārtnes un ziņkārīgiem skatiem.
Ādažu un Carnikavas iedzīvotājiem
2018. gadā iesāktais projekts tika plānots Ādažu novada iedzīvotājiem, bet, 2021. gadā apvienojoties ar Carnikavas novadu, tika domāts par projekta apjoma palielināšanu. Iepriekš abu novadu iedzīvotājiem rehabilitācijas un dienas centra pakalpojumi tika nodrošinātie ārpus novada, kompensējot transporta izdevumus. Pēc novadu apvienošanās vēl bija iespējams tehniski palielināt projekta apjomu, jo projekta autori turpināja darbu, bet būvdarbu veicējs tika meklēts jaunā iepirkuma procesā.
Pašvaldības domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone slavē novada bijušo priekšsēdētāju Māri Sprindžuku, kas nepaguris visiem ieinteresētajiem skaidrojis, kāpēc šim centram jāatrodas pašā centrā tieši pie sākumskolas. Lai arī pēdējās desmitgadēs Latvijā ir mainījusies arī attieksme pret citādiem cilvēkiem, tomēr aizspriedumu vēl aizvien ir daudz. Sociālā dienesta vadītāja izceļ milzīgu skaidrojošo darbu laikā, kad ne tikai vietējā, bet sabiedrība kopumā nebija izprotoša un zinoša par deinstitucionalizāciju (DI). Ādažos toreizējie DI oponenti visvairāk izglītoja cits citu. «DI attīstība bija mūsu sabiedrības iespēja augt savās domās, priekšstatos un uzskatos. Tagad nevienam novadniekam Ādažu Ūdensroze vairs nerada šaubas, bažas vai bailes. Mēs esam viens otram blakus un dzīvojam cits citam līdzās. Ādažu Ūdensrozei ir savi lieldraugi un sadarbības partneri – kāds atbalsta ar ziedu sīpoliem un stādījumiem, cits – gādājot Ziemassvētku dāvanas bērniem» uzsver Roze.
Projekts un būvniecība
Pašvaldība sākotnēji bija izsludinājusi projektēšanas un būvēšanas iepirkumu, akcentējot vēlmi būvēt ilgtspējīgi un videi draudzīgi atbilstoši novada ilgtermiņa stratēģijai. Sākotnēji izstrādātais projekts tika veidots, lai izmantotu rūpnieciski ražotus koka konstrukciju paneļus. Tomēr pirmajam būvniekam bija jāpārtrauc darbi, atzīstot, ka par nolīgto cenu tos nespēs realizēt. Pašvaldības pārstāvji lēma par projekta arhitektoniskā risinājuma saglabāšanu un organizēja jaunu iepirkuma procesu būvniecības darbiem.
Lai arī nokļūt līdz būvniecības procesa sākšanai bija visai garš process, tomēr, pacietīgi virzoties un pārvarot krīzes, to ir izdevies veiksmīgi realizēt. Projekta realizācijai atvēlētā summa šobrīd raisot izbrīnu, bet būvnieki, neskatoties uz straujo cenu kāpumu koksnei, realizēja projektu 2022. gada pirmajā pusē. Būvnieka Marels Būve projekta vadītājs Arturs Sproģis komentē, ka sākotnēji bijis plānots, ka tuvumā būs vēl viens būvniecības objekts un tādējādi varēs optimizēt resursus. Tomēr tas nav realizējies, bet palīdzējusi sadarbība un partneru pārzināšana no citiem projektiem. Tik apjomīgs koka karkasa konstrukciju projekts uzņēmumam bijis pirmoreiz, bet tas nav sagādājis grūtības. Valmieras pusē ražotie koka paneļi piegādāti un montēti atbilstoši plānam. Šoreiz paneļi bija ar siltinājumu, bet apdares darbi un logu montāža veikta uz vietas būvlaukumā. Koka konstrukciju paneļi ir ēkas nesošā konstrukcija, kas papildināta ar vienu līmēto siju virs bīdāmām durvīm, lai nodrošinātu nepieciešamo laidumu. Fasādes koka apdare montēta uz vietas būvlaukumā, izmantojot jau sagatavotus un nokrāsotus materiālus. Interesants akcents ir latojums, kas nedaudz pasargā logus no saules stariem, bet neaizsedz gaismu un iespēju redzēt ārtelpu.
Ēkas funkcionalitāte
Pasaulē jēdzienu deinstitucionalizācija sāka popularizēt pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, norādot uz to, ka personām ar garīga rakstura traucējumiem un psihiskām saslimšanām ir tiesības dzīvot sabiedrībā, ģimeniskā vidē, nevis būt izolētām slēgtās institūcijās. Mūsdienās šis process aptver visas personu grupas, kurām dažādu iemeslu dēļ jādzīvo institūcijās, tai skaitā bērnus, kas palikuši bez vecāku aprūpes, vecus cilvēkus un personas ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem. Latvijā tikai 90. gados tika aktualizēta nepieciešamība atbalstīt ģimenes, kas izvēlas pašas rūpēties par saviem tuviniekiem ar dažādiem traucējumiem.
Dienas aprūpes centra darbinieki ikdienā nodrošina savu klientu izglītošanu un saturiskas brīvā laika pavadīšanas iespējas atbilstoši vecumam, spējām un vajadzībām. Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem četros kabinetos ir pieejama fizioterapija, ergoterapija, silto smilšu speciālists un interaktīvā sensoru istaba, kam ir ļoti liela nozīme bērnu funkcionālo traucējumu mazināšanā un pilnvērtīgākas dzīves nodrošināšanā. Kopumā visu aktivitāšu mērķis ir uzlabot bērna funkcionālās spējas, pašaprūpi un līdzdalību.
Pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ir iespēja attīstīt savas prasmes keramikā, šūšanā, sveču liešanā, stikla kausēšanā un rokdarbos. Šo aktivitāšu mērķis ir dot iespēju iegūt jaunas iemaņas un justies noderīgiem sabiedrībā. Lielāko dienas daļu viņi pavada centra lielajā virtuves telpā – saimes istabā, kur ne tikai tiek ēstas brokastis un launags, bet arī darīti visādi ikdienas darbiņi. Saimes istabas mērķis ir iesaistīt katru mājas sadzīvē un mācīt, kā nomazgāt savu šķīvi un kur nolikt krūzi. Visas Dienas aprūpes centra telpas domātas attīstībai un prasmju apgūšanas lietošanai, lai to, ko viņi jau prot, varētu vēl vairāk pilnveidot un tādā veidā ikdiena kļūtu patstāvīgāka un racionālāka. Centram ir arī savs permakultūras dārzs, kur var audzēt burkānus, salātus, tomātus, zemenes, gurķus. Plānots, ka pašu audzētā raža nonāks centra virtuvē uz galda jau pagatavota ēdiena veidā.
Šovasar aprit gads, kopš centra atvēršanas Ādažos. Pašvaldības pārstāvji ir gandarīti, ka projektu izdevies realizēt un tā arhitektūras un būvniecības kvalitāti jau steidz novērtēt dažādu konkursu žūrijas. Konkursā Gada labākā būve Latvijā nominācijā Koka būve ēka Ādažu Ūdensroze ierindojusies godalgotajā trešajā vietā. Projekts skatāms arī Arhitektūras gada balvas nominantu sarakstā. Visi procesā iesaistītie atzīst, ka balvas, protams, ir patīkami saņemt, tomēr lielāks esot gandarījums, ka ēka ir īstajā vietā un īstajā laikā. Tā tiek lietota un patīk ādažniekiem.
Pasūtītājs: Ādažu novada pašvaldība
Atrašanās vieta: Attekas iela 39, Ādaži, Ādažu pagasts, Ādažu novads
Arhitektūra: SIA Alberta projekts arhitekti Dēvijs Šīraks, Monta Brūvere, Ilgvars Gravnieks
Būvnieks: SIA Marels Būve, būvdarbu vadītājs – Māris Apelis, projektu vadītājs – Arturs Sproģis
Būvuzraugs: SIA PMG, Tālis Sedulis
Tehniskie rādītāji: zemesgabala platība – 3595 m2; apbūves laukums – 763 m2; ēkas stāva platība – 665 m2; kas būvtilpums – 2669 m3, autostāvvietu un brauktuvju laukums – 437,7 m2, gājēju celiņi un laukumi – 360 m2
