No kaula izgrebj miesu. Par Maijas Vītolas-Zitmanes mākslu 0
Pēc divdesmit gadu ražīgas darbības 1. aprīlī savu misiju beigusi mākslas galerija “Putti”, kuras pienesums Latvijas rotu mākslas attīstībā būtu teju kanonizējams. Tās pēdējā izstādē “Rotas nav tikai rotas. Finisāža” piedalījās arī jaunā rotu māksliniece Maija Vītola-Zitmane.
Maija savās rotās ļoti poētiski un plastiski attēlo kailu sievietes ķermeni, un mazajā formātā tas izskatās fantastiski. “Rotaslietas man ir ceļš, kurā es atspoguļoju savu iekšējo pasauli un apkārtējās vides izpratni,” stāsta Maija.
Meistares radošais vadmotīvs ir dziļākā sievietes spēka izpausme, kas izskatās kā ārēja padevība. Darbos akcentējot pamatvērtības, kas sevī ietver arī mīlestību, uzupurēšanos un līdzjūtību, viņa aicina pievērst uzmanību trauslajai sievietes iekšējai pasaulei un tām gara vērtībām, kas tai jāsargā un jāattīsta. Piemēram, kaklarotās “Ziedošanās” izvēlētais materiāls bija jēra ribas, kas akcentē ziedošanās ideju caur upurjēra simbolu.
“Kauls ir bijis daļa no kādreiz dzīvā. Tas vienmēr saglabās šīs dzīvības nojausmu, jo savā ziņā pats bijis dzīvības nesējs. Zemapziņa man liek saprast, ka katrs cilvēks ir kails pasaules un dzīves priekšā. Tas kailums, kas atņem tev maldus, ir nežēlīgs, bet tajā pašā laikā ļoti nepieciešams… un skaists,” viņa pamato. “Mīlestība ir vissvarīgākā emocija, pasaules virzītājspēks un mugurkauls,” spriež Maija.
Paradoksāli, bet pati viņa nenēsā rotaslietas. “Rotas nav vairs tieši man domātas, tas ir mans manifests apkārtējai pasaulei. Šobrīd ir tikai divas rotaslietas, bez kurām parasti neizeju no mājas, tas ir laulības gredzens un vecāku dāvināts ļoti vienkāršs sudraba krustiņš,” atklāj māksliniece.
Maija savos darbos daudz izmanto kamieļa kaulu, jo tas ļauj veidot ļoti smalku formu ar maigu faktūru. Viņas rotas ir mazi, tomēr pilnvērtīgi tēlniecības darbi, mobilas miniskulptūras, kuru plastiku acs var izbaudīt pat ar palielināmo stiklu. Māksliniece griešanai izmanto melnkoku, arī bifeļa ragu un pat jēra ribu.
Kaula griezums ir maza tēlniecības forma, kas pakļaujas tādiem pašiem plastikas principiem. Materiālu nostiprina un tad grebj ar gravēšanas instrumentiem štiheļiem, kuru asmenīši ir vienu līdz divus milimetrus plati. Kad virsma ir izveidota, to var slīpēt vai pulēt. Bieži galīgā apdare tika veikta ar smilšu strūklu. Izveidojās vienmērīga skaisti matēta kaula virsma. No meistara talanta, iejūtības un pacietības atkarīga darba plastika.
“Strādājot ar rotām, izmantoju dažādas tehnikas. No materiāliem tuvākie man ir sudrabs, koks un īpaši iemīļots ir kauls. Darbā ar kaulu, ragu vai melnkoku fascinē tā plastiskums. Tas ļauj, skaidu pa skaidai grebjot ar roku, radīt jebkādu formu, kas ir tavā iztēlē. Bieži vien grebšanas procesā rodas sajūta, ka materiāls pats stāsta savu stāstu, ļaujot man radīt darbus, kuri ir unikāli un skulpturāli manas pasaules atveidi,” atklāj māksliniece.
Vērtējums: rotas ar spārniem
Agita Putāne, nupat slēgtās mākslas galerijas “Putti” direktore: “Rotu zīmju valoda dažkārt ir pat kodolīgāka un trāpīgāka par vārdiem. Tā ir sava laika kodu un simbolu piesātināta, tādējādi pieprasa tikpat virtuozu partneri nēsātāju. Ja runā par Maijas darbiem, tad tie ir izcili. Man vismīļākās ir rotas ar spārniem… Kaut kas tajos ir tik aicinošs, ka… gribas lidot. Domāju, Maija ir liela mēroga māksliniece, un gan jau lielā pasaule to pamanīs.”
