Nepaklausīgie dārzeņi un bēgošais dēlītis: ķibeles virtuvē, kas var beigties ar traumām 2
Precīzas statistikas par virtuvē gūtajām traumām nav, bet tas vien, ka šajā telpā vienmēr kaut kas vārās, cepas, tiek blendēts, malts un griezts, padara šo tik omulīgo vietu par veselībai bīstamu.
Karstums
Visvienkāršākais veids, kā var apdedzināties, – netīšām aizķert katliņa vai pannas malu. It kā jau materiāli, no kā izgatavoti kvalitatīvi trauki, ir karstumu nevadoši, tomēr vienmēr atradīsies kāda panna, ko pareizāk un drošāk būtu paņemt nevis ar plikām rokām, bet virtuves cimdiņu. Bīstama ir karstā eļļa, kas uz pannas uzlieta par daudz. Tā sprakšķ, un sīkas piles trāpa uz rokas! Ja vēl gadās karstā eļļā netīšām iepilināt ūdeni, tvaiks var apsvilināt seju. Labi, ja laikus izdodas aizmiegt acis. Arī tik saldā plātsmaize, kas savā nodabā cepas cepeškrāsnī, var būt bīstama. Atveram krāsni, lai pārbaudītu, vai tā gatava, bet sejā iesitas tvaiku mutulis.
Pirmā palīdzība apdegumu gadījumā ir auksts ūdens.
Griež arī neasie naži
Nav tādas virtuves, kur nebūtu nažu. Bet iegriezt var ne tikai ar ļoti asu nazi – daudz bīstamāks izrādās neasais. Lai ar neasu nazi sašķēlētu kāpostu, vajag divreiz vairāk spēka nekā, ja nazis būtu ass. Uzmanība, strādājot ar tādu instrumentu, mazinās, un – šņaks! – pirkstā iekšā. Strādāt ar asu nazi ir prieks, bet, ja gribas steigties, tad – šņaks! – pirkstā iekšā.
Sagriezties var, arī mazgājot traukus, jo glāzēm ir tendence plīst. Bīstami ir mēģināt lasīt lauskas no izlietnes ar pirkstiem. Visvieglāk to izdarīt ar mitru salveti.
Grieztu traumu apstrādei mājas aptieciņā jābūt kādam dezinficējošam šķidrumam, marles saitei, vates tamponam, plāksterim.
Dēlītis aizbēga
Ja griežamais dēlītis ir ļoti gluds un darba virsma tikpat gluda, gadās, ka, sākot kaut ko griezt, piemēram, zivi, dēlītis slīd prom neprognozējamā virzienā. Ko nu? Pirms sāk darboties, zem dēlīša var palikt samitrinātu dvielīti. Bet nākamreiz jāpērk dēlītis ar neslīdīgu pamatni.
Nepaklausīgie dārzeņi
Pavāri zina, ka kartupelis, pirms to smalcina, jāpārgriež uz pusēm, tad ar plakano griezuma vietu jāliek uz dēlīša un tikai pēc tam to var griezt šķēlēs vai smalcināt gabaliņos. Tomātus, gurķus, lai cik tie mīksti šķistu, nevajag griezt, turot rokās. Tādam nolūkam ir dēlītis.
Līdzīgi ir ar hamburgera maizītes pārgriešanu. Nav garantijas, ka nazis nepaslīd. Apaļās maizītes uz pusēm daudz vieglāk un drošāk pārgriezt, ja tās ir uz dēlīša, – ar vienu roku pietur maizītes virsmu, ar otru to pārgriež plakaniski uz pusēm. Maizes griešanai jāizmanto speciālais maizes nazis ar robiņiem.
Vēl briesmīgāka ir dārzeņu – vai tas burkāns, vai kartupelis – rīvēšana līdz pēdējam gabaliņam. Lai pirkstu locītavas pret rīvi nenoberztu jēlas, mazais gabaliņš, kas palicis, jāsasmalcina ar nazi vai jāapēd.
Visādas lamatas virtuvē
Darbojoties virtuvē, jābūt gan labam acumēram, gan jākoncentrējas uzdevumiem. Ja nomazgāta panna tiek ielikta trauku režģī, tas jāizdara rūpīgi, lai smagā panna neizslīdētu un neuzkristu uz rokām vai kājām. Kaitinoši ir grīdceliņi, kas sapinas kājās visnepiemērotākajā brīdī.
Pirmā palīdzība – aukstums (ledus)! Taču ledu neliek tieši uz traumētās vietas, to ietin virtuves dvielī vai salvetē, lai negūtu apsaldējumu.