No kā jāuzmanās Skandināvijā un Lielbritānijā 1
Lai gan kopumā maksātnespējas procesu skaits Eiropā ir samazinājies, tomēr 13 no 30 Eiropas valstīm tas ir pieaudzis, dažās – pat ievērojami. Datus, kas jāzina Latvijas eksportētājiem, atklāj “Creditreform” pētījums.
“Creditreform” uzņēmumu grupas pētījums par maksātnespēju Eiropā norāda, ka ekonomiskā attīstība Eiropā 2018. gadā ir palēninājusies.
Kā viens iemesls tiek minēts breksits, kas izveidojies par apgrūtinājumu kopējai Eiropas ekonomikai pēc lielvalstu valdību nespējas vienoties 2018. un 2019. gada mijā.
Neskatoties uz to, pamatā stabilā iekšējā ekonomika ir noturējusi augšupejošu virzību Eiropā.
Zemie bezdarba rādītāji, augošais atalgojuma līmenis ar mērenu inflāciju un augoši valdības tēriņi nodrošināja papildu stimulu.
Lielākajā eirozonas daļā IKP pieaugums ir svārstījies starp 2–3% atzīmi. Tomēr ir palielinājusies arī Eiropas neaizsargātība pret negatīvām ietekmēm.
Tādējādi ekonomiskais uzplaukums tuvākajos mēnešos, iespējams, zaudēs turpmāku virzību un var pazemināt stabilitāti biznesā.
Pētījumā aplūkota uzņēmējdarbības stabilitāte Eiropā attiecībā uz uzņēmumu maksātnespēju un draudiem, ko maksātnespēja atspoguļo.
Īpaši maziem un vidējiem eksportētājiem, kuriem nav ražošanas vai pārdošanas bāzes citās kontinenta daļās, ir svarīgi apzināties riskus, kas saistīti ar uzņēmējdarbības veikšanu ārpus savas valsts robežām.
Dati liecina, ka Eiropas valstīs kopumā maksātnespējīgo uzņēmumu skaits ir nedaudz samazinājies, turpinot pēdējo gadu lejupslīdošo tendenci.
Kopumā 2018. gadā tikuši reģistrēti 211 911 maksātnespējas procesi uzņēmumiem, kas ir samazinājums par 1,3% jeb 2878 procesiem. Tomēr 13 no 30 valstīm reģistrēts maksātnespējas procesu skaita pieaugums.
Ievērojams pieaugums reģistrēts Maķedonijā (trīs reizes), Bulgārijā (29,5%), Luksemburgā (27,8%), Somijā (17,3%), Slovēnijā (13,8%), Zviedrijā (13,2%), Dānijā (12,1%) un Norvēģijā (9,9%).
Maksātnespējas procesu skaita pieaugums Maķedonijā saistīts ar valdības maiņu. Tās laikā daudziem ar iepriekšējo valdību saistītiem uzņēmumiem nācās iesniegt bankrota pieteikumus.
Tāpat pamanāms, ka iepriekšējā gadā negatīvi izcēlusies Skandināvija, jo visās Skandināvijas valstīs reģistrēts ievērojams uzņēmumu maksātnespējas procesu skaita pieaugums.
Neliels pieaugums bijis arī Apvienotajā Karalistē, Latvijā, Polijā, Šveicē un Ukrainā.
Savukārt pārējās 17 Eiropas valstīs ticis reģistrēts pasludināto maksātnespējas lietu skaita samazinājums. Tostarp lielākie kritumi bijuši Čehijas Republikā (-42,4%), Grieķijā (-31,7%), Slovākijā (-29,7%), Horvātijā (-24,7%), Lietuvā (-22,5%), Igaunijā (-20,4%) un Īrijā (-12,2%).
Straujais rādītāju uzlabojums Čehijas Republikā daļēji saistīts ar izmaiņām likumdošanā. To rezultātā daļa pašnodarbināto personu maksātnespēja tagad tiek uzskatīta par privātpersonu, nevis uzņēmumu maksātnespēju.
Pozitīvi vērtējams uzlabojums Grieķijā un Īrijā, kas iepriekš bijušas problēmvalstis. Savukārt izmaiņas Horvātijā saistītas ar iepriekšējo gadu lielo maksātnespēju skaitu, kas bija saistītas ar izmaiņām likumdošanā, nevis ekonomisko situāciju.
Saskaņā ar “Creditreform” pētījuma datiem, mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā 2018. gadā situācija uzlabojusies, turpretim Latvijā nedaudz pasliktinājusies.
Tomēr jāteic, ka iepriekšējos gados gan Lietuvā, gan Igaunijā tika novērots maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums.
Savukārt Latvijā pēdējos gados bija novērojama lejupslīdoša tendence un tikai 2018. gadā bijis par četriem maksātnespējas procesiem jeb 0,7% vairāk nekā gadu iepriekš.
Pēc ļoti strauja maksātnespējas procesu skaita pieauguma Eiropā 2009. gada finanšu krīzes iespaidā situācija sekojošajos gados uzlabojās. Vācijā šobrīd skaitļi ir pat zemāki nekā pirmskrīzes periodā.
Francija un Beniluksa valstis ir aptuveni sasniegušas 2008. gada līmeni. Itālijā un Spānijā maksātnespējas procesu skaits vēl joprojām ir ievērojami lielāks nekā pirms finanšu krīzes, tomēr tas ir krietni zem krīzes laiku rekordiem.
Taču Skandināvijā un Apvienotajā Karalistē kopš 2015. gada tiek reģistrēts pieaugošs maksātnespējas gadījumu skaits.
SIA “Creditreform Latvija” valdes priekšsēdētājs Māris Baidekalns: “No “Creditreform” veiktā pētījuma var secināt, ka Latvijas biznesa vidi var ietekmēt Skandināvijas valstis, kuras arvien biežāk pārceļ savu biznesu vai daļu no sava biznesa uz Latviju, nodarbinot Latvijas iedzīvotājus un maksājot daļēji nodokļus arī šeit.”
“Latvijas eksportētājiem un uzņēmumiem, kam ir sadarbības partneri attiecīgajās valstīs, būtu nepieciešams izvērtēt darījumu partneru maksātspēju. Riskus iespējams samazināt, pasūtot kredītizziņas vai dalot riskus ar kredītriska apdrošinātājiem.”
