Nepieradinātais skaistums no dabas: idejas un ieteikumi – kā izgatavot interjera priekšmetus no jūras izskalota koka? 7
Māra Lapsa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Dabu var apbrīnot par krāsu un formu bagātību, ko tā spējusi radīt. Mums tikai jāprot šīs dabas dāvātās veltes ieraudzīt un pacelt, lai savukārt no tām kaut ko radītu, piemēram, oriģinālus svečturus, pulksteņus vai ko citu.
Katrā jūrmalciemā kas cits
Ar to nu jau kādu laiku nodarbojas ventspilniece Inga Velde. Kad pārcēlās no Rīgas uz Ventspili un sāka dzīvot jūras tuvumā, bijusi pārsteigta, cik bagātīgu materiālu klāstu, no kā darināt dažādas lietas, katru dienu izskalo jūra. Ir gan ūdens noslīpēti krāsaini stikliņi, akmentiņi ar caurumiņu vidū, kas izskatās kā juveliera izurbti un tiek saukti par laimes akmeņiem, gan gliemežvāki, gan koka dēlīši, zari un saknes. “Šīs saknes izmanto, lai izveidotu galda kājas un dizaina lampas, no ūdens noslīpētajiem stikliņiem parasti darina tā dēvētos saules ķērājus un rotas. Arī no laimes akmeņiem darina rotas. Dabas materiāliem ir plašs lietojums, tikai jāraisa fantāzija,” teic Inga. “Es sākumā darbojos ar jūras izskalotiem dēlīšiem – tos krāsoju un zīmēju uzrakstus par jūras tēmu. Pirmos taisīju sev un draugiem par prieku, tad sāku tirgot internetā. Vasarā tiem bija liela piekrišana, bet rudenī apsīka. Tagad no jūras izskalotiem kokiem veidoju pulksteņus, svečturus, bet no sprungulīšiem – spoguļa rāmi. Tas ir diezgan piņķerīgs darbs, jo jāpārbauda, vai koks nav satrupējis, tāpat sprungulīšiem jābūt vienāda izmēra.”
Pēc dabas materiāliem Inga dodas uz vairākiem Kurzemes jūrmalciemiem tūlīt pēc vētras. Interesanti, ka katrā pludmalē atrod ko citu. “Staldzenes stāvkrasta rajonā vairāk ir dažādu izmēru zari, Užavā koka dēlīši, Kolkā un Melnsilā – gliemežvāki, kuru savukārt nav Ventspils pludmalē, toties ir stikliņi.”
Mērcē sāls un etiķa ūdenī
Ne jau katrs no zemes paceltais koka dēlis ir apmierinošā kvalitātē – gadās satrupējuši, kas, tajā ieurbjot ar urbi, sadrūp. “No jūras izskalotos zarus un dēļus vispirms pāris stundu mērcēju vannā, ūdenim pievienojot sāli un etiķi, kas darbojas kā dezinfekcijas līdzeklis un atbrīvo koku no parazītiem, ja tādi ieperinājušies. Daudzi šos zarus un koka gabaliņus liek terārijos un akvārijos, tāpēc tiem jābūt nevainojamā kvalitātē,” skaidro Inga un piebilst, ka terārijiem un akvārijiem paredzētos zarus viņa meklējot upēs, jo šim nolūkam vajag saldūdenī atrastus kokus.
“Lai saglabātu koka dabisko struktūru un faktūru, es no jūras izskalotos dēļus un zarus nebalinu, neapstrādāju ar smilšpapīru un arī nelakoju. Tiesa, dažkārt jāizdara izņēmums. Piemēram, ja darinājumu sūtu uz Austrāliju, kokam jābūt nolakotam – tā ir šīs valsts prasība, ko viņi ieviesuši, lai pasargātu vietējo faunu,” balstoties uz pieredzi, zina teikt Inga.
Viņa savus darinājumus pārdod Etsy – pasaulē lielākajā pašdarinātu lietu tiešsaistes tirdzniecības platformā.
Nenovērtējam savas bagātības
Tiem, kam tuvs vintāžas stils, no jūras izskalotus koka dēlīšus izmanto kā galda kartes paliktņus, piemēram, kāzās vai citās viesībās. Vai arī ūdens nogludinātam zaram vai pagaram dēlītim pielīmē kādus 30 akmentiņus un gliemežvāciņus. “Es izmantoju gan koka līmēšanai paredzēto līmi, gan karstās līmes pistoli, ar ko stiprinu pie koka gliemežvākus, gan superlīmi, kas piemērota akmeņiem,” uzskaita Inga.
Dažiem šķiet, ka no jūras izskalots zars vai dēlis – tas taču nekas nav. Bet ne jau visur tādi ir. “Zinu, ka vasarā uz Roju brauc vācietes un lasa ūdens nopulētos kokus. Mums tie ir pie kājām, bet paejam garām kā kaut kam nevērtīgam, jo uzskatām, ka tikai dzintaru var pārdot.”
