No jēra zupas līdz cirvim internetā. 3. “Viensētu stāstu” varoņu salidojums 1
Zaļajā ceturtdienā Radio mājā Rīgā sumināja 46 viensētu saimniekus no Latvijas malu malām. Valsts prezidenta Andra Bērziņa speciālbalva tika tiem jaunajiem viensētniekiem, kuri atgriezušies no ārzemēm uz palikšanu tēvzemē. Piemiņas planketi, kurā redzama Valsts prezidenta pils, saņēma Talsu novada Laucienas pagasta “Druviņu” saimniece Ieva Liepiņa kopā ar dzīvesbiedru Joahimu Fē. Abi ir studējuši Vācijā. Stāstot, kāpēc tagad ģimene saimnieko Laucienas pagastā, Ieva joko, ka “pie visa vainīga vecmāmiņa. Viņa bija izvārījusi tik garšīgu cidoniju sīrupu, ka man bija jāatgriežas un jāsāk pašai nodarboties ar cidonijām – audzējam, pārstrādājam un darām visu, ko ar tām var izdarīt”.
“Kad meklēju stāstu varoņus, saku, ka braucam nevis pie tiem, kas čīkst, bet pie tiem, kas dara. Priecājos par neprātīgu ideju īstenotājiem!” uzsver Latvijas radio žurnāliste Daina Zalamane, kura kopā ar “Latvijas Avīzes” un “Mājas Viesa” aprakstniekiem nu jau četrus gadus apciemojusi čaklus un izdomas bagātus viensētas saimniekus daudzos pagastos. Tā kā labais tonis mudina ne vien pie draugiem viesoties, bet arī viņus pie sevis aicināt, Zaļajā ceturtdienā Radio mājā bija sarīkoti svētki visu 46 viensētu saimniekiem un arī raidījuma atbalstītājiem.
Šis bija jau trešais “Viensētu stāstu” varoņu salidojums. Iepriekšējā saietā toreizējā zemkopības ministre Laimdota Straujuma tika apsolījusi ministrijas atbalstu īpašam izdevumam. Nu jau tas laists klajā kā skaista apgādā “Lauku Avīze” tapusi grāmata “Latvijas viensētu stāsti”. Tā ir pilna ar darbā rūdītu dzīvesprieku, varoņu pārliecību par labas nākotnes iespēju tuvajiem cilvēkiem un valstij kopumā. Un šogad 17. aprīlī, uzrunājot salidojuma dalībniekus, Ministru prezidente Laimdota Straujuma pateicās viņiem par latvisko vērtību turēšanu godā, saglabāšanu un tālākdošanu nākamajām paaudzēm.
Edgars Safronovs-Andersons mācījies Honkongā un Amerikā, bet dzīvesbiedri amerikānieti Klēru saticis Spānijā. Abi kopš 2012. gada dzīvo Gulbenes novada Beļavas pagasta “Dadzīšos”. Šo māju noīrējuši uz pieciem gadiem, Klēra auž, Edgars darina bungas un savdabīgus apavus “sniega kurpes”. Šoziem gan pieprasījums pēc tiem nebija liels, taču Edgars nevis sūrojas, bet optimistiski saka: “Ir izveidojušies uzkrājumi.”
Latvietis globalizācijas radītās iespējas var asprātīgi izmantot savā labā, to pierādījuši priekulieši Nīmaņi – brāļi Jānis un Matīss kopā ar māsu Karlīni savā ģimenes uzņēmumā “Autine”. Kad viņi videoklipu ar sižetu par kalēja darbu kalvē ielika interneta vietnē “Youtube”, to pāris nedēļās noskatījušies ap simt tūkstošiem cilvēku. Tagad kalējam Jānim ir klienti Austrālijā, Arābu Emirātos un citur pasaulē. Viņi elektroniskā sarakstē pasūta cirvjus, par kuriem gatavi maksāt 300 dolārus plus pasta piegādes izdevumus, kaltus un citus galdniekiem un kokapstrādes meistariem vajadzīgus darba rīkus. Nīmaņu ģimene salidojumā saņēma Latvijas radio speciālbalvu no radio ģenerāldirektora Jāņa Sikšņa rokām.
Balva par drosmīgu ideju īstenošanu lauku viensētā aizceļoja uz Ventspils novada Vārves pagasta “Muižgaļiem”. Andim un Vitai Vītolbergiem ir 140 hektāru zemes un divsimt govis, kuras slauc roboti. Tā kā krīzes laikā ar pienu varēts nopelnīt tikai elektrības nomaksai, viņi sākuši paši ražot bioloģiski tīru puscieto sieru no nepasterizēta piena.
Lielu aitu ganāmpulku aprūpē Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta “Mazvieķu” saimnieki Laima un Gunārs Ciekuržņi. Kopā ar ziemas jēriem fermā ir jau pāri par trim simtiem vilnas devēju. Kad tūristi apceļo Jaunpiebalgu, saimniecei tiek pasūtīta garda jēra zupa. Ciekuržņu ģimenei tika īpašā Zemkopības ministrijas atzinība. “Latvijas valsts meži” savu speciālbalvu piešķīra “Gaiļu” mājas saimniekam Mārim Skudram, kurš Skrīveru un Jumpravas skolēniem mācījis dabas taku gudrības un putnu būru darināšanu.
“Es cerēju šodieniņ/ Lepnus ļaudis ieraudzīt./ Tādi vien sabraukuši/ Silabeku lauzējiņi,” – uzdziedāja vecākā no Alsungas suitu sievām Marija Steimane jeb Ručs. “Es dziedu un stādu puķes,” par sevi saka Marija. Viņai “LA” speciālbalva par latvisko vērtību godā turēšanu.
Itin visiem tika arī Latvijas Radio sarūpētās balvas, ko rokā nepaņemt, somā neielikt, naudas izteiksmē neizmērīt, – muzeja apmeklējums kopā ar gidi un Raimonda Paula koncerts. Salidojuma dalībnieki priecājās par iespēju apskatīt Rīgas Biržas muzeju un pasaulslavenās mākslinieces Vijas Celmiņas izstādi. Raimonds Pauls muzicēja kopā ar Rihardu Gobu, Edvīnu Ozolu un Māri Briežkalnu un jauno dziedātāju Kristīni Prauliņu, starptautiskā džeza konkursa “Riga Jazz Stage 2014” uzvarētāju.
Reportāžu no salidojuma klausieties Latvijas radio 1. programmā 4. maijā plkst. 16.05.
