Pāvels Tulubjevs – no izredzēto kluba 0
Latvijas sporta jaunākajā vēsturē ļoti reti ir gadījumi, kad viens sportists iekļuvis valsts izlasē divos dažādos sporta veidos, turklāt olimpiskajos. Viens no izredzēto kluba ir Pāvels Tulubjevs (30), kurš pirms pieciem gadiem iestūma bobsleja kamanas ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā, bet nu cīnās Latvijas regbija-7 izlasē.
Divi mēģinājumi
Pāvels nāk no Burtniekiem, bērnībā vienkārši dzenājis bumbu, bet nopietnāk sportošanai pievērsies vidusskolā Valmierā, sākot trenēties šķēpa mešanā un lodes grūšanā. Uz bobsleju gājis divreiz. 2003. gadā, kad pēc Sanda Prūša četrinieka triumfa Eiropas čempionātā uz testiem Daugavas stadiona manēžā atnāca apmēram 300 kandidātu, viņu neuzņēma, un pats atzīst, ka bijis par zaļu. Pēc četriem gadiem, kad dzīve jau bija atvedusi uz studijām Policijas akadēmijā Rīgā, mēģinājis vēlreiz, un veiksmīgi.
Tulubjeva svars tobrīd bijis 112 kg, bet jau pirmajā vasarā bobslejistu treniņu nometnēs kļuvis daudz “sausāks”: “Man ļoti patika treniņi, jo lodes grūšanā biju dabūjis labu bāzi svaru celšanai un šos vingrinājumus visu laiku veicu kopā ar spēcīgākajiem, starp kuriem bija Daumants Dreiškens, Ainārs Podnieks, Intars Dambis, Oskars Melbārdis un Mihails Arhipovs. Tā es pilnveidojos, otra grupa bija mazliet vājāka.”
Pie boba stūres nekad nav mēģinājis sēsties, taču stūmēja loma uzreiz ļoti iepatikusies – jau pēc pirmā brauciena Siguldā pateicis, ka grib vēl. Sacensībās braucis ar trim pilotiem – Normundu Kotānu, Mihailu Arhipovu un Edgaru Maskalānu. Interesanti, ka vienīgo reizi bobu uz sāna nolicis pieredzējušākais Maskalāns. “Tas bija Altenbergā, ar četrinieku gājām uz piekto vietu, sniga tik traki, ka pārslas lipa pie aizsargbriļļu stikliņiem, un 13. virāžā nokritām, taču ļoti maigi, pat plecus nenoberzu,” atceras Pāvels. Lielākais murgs, viņaprāt, esot nevis trases Altenbergā, Leikplesidā vai Vistlerā, bet gan Siguldā. “Tur baigi spiež iekšā. Pašā pirmajā braucienā ar četrinieku es startā paklupu, iekritu bobā ar galvu pa priekšu, sēdēju aizmugurējam uz vēdera.”
Iekšējas dusmas
Pirmajā komandā, kas piedalījās Pasaules kausa izcīņas posmos, Pāvels iekļuva 2009. gada rudenī – tieši olimpiskās sezonas sākumā. “Iepriekšējā ziemā mums bija testi, es zaudēju Uģim Žaļimam, un viņš tika komandā kā devītais jeb rezervists. Mēs uz Eiropas kausa sacensībām nedevāmies, laikam nebija naudas, tāpēc trenējāmies mājās. Man tas patiesībā bija labākais variants, jo sāku ļoti cītīgi piestrādāt ātrumam un spēkam. Bija iekšējas dusmas, redzēju mērķi – Vankūveras spēles. Visos rādītājos progresēju un rudenī tiku izlasē.”
No olimpiskajām spēlēm, kur Edgara Maskalāna četriniekā izcīnīta 11. vieta, esot palikušas ļoti labas atmiņas – tajā brīdī sapratis, kāpēc aizvadītajos gados ieguldīts milzīgais darbs. “Pēdējā braucienā atdevām visus spēkus, labi iestūmām, bet diemžēl bobs īpaši neslīdēja, tāpēc rezultāts nebija nekāds izcilais,” atceras Pāvels.
Ar to arī viņa bobslejista karjera bija galā. “Man operēja menisku, izlaidu visu sagatavošanās posmu vasarā. Pārdomas par to, ko darīt, bija jau pēc olimpiskajām spēlēm, sapratu, ka visu laiku nebūšu sportists, un gribēju sākt “parasta cilvēka” dzīvi – strādāt, apprecēties, audzināt bērnus. Apzinājos, ka pēc traumas, visticamāk, netikšu izlasē, nebiju gatavs atkal iziet visu smago posmu, arī finansiāli nekas nespīdēja, jo tiem, kas startē Eiropas kausa sacensībās, tikpat kā neko nemaksā.”
Latvijas čempions
Pāvels sācis strādāt trenažieru veikalā pie Matīsa Zacmaņa, arī bijušā Latvijas bobsleja izlases stūmēja, tāpat policijā, kādu brīdi pievērsies pauerliftingam. “Ikdienā trenējos sporta klubā, kuru apmeklē arī regbija kluba “Livonia” spēlētāji. Viņi mani pierunāja pamēģināt – ātrums man ir, svars arī. Tādu esot grūti apstādināt, un tā arī pamazām tam pievērsos.”
Viņam sirdij tuvāks ir regbijs-7, kur viss notiek ātrāk un dinamiskāk nekā lielajā. Pērn ar livoniešiem kļuvis par Latvijas čempionu, šogad ticis Latvijas izlasē un aizvadītās nedēļas nogalē piedalījās Eiropas olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Lisabonā, objektīvi spēcīgākiem sāncenšiem zaudējot visās piecās spēlēs. “Turnīram bijām gatavi, cīnījāmies līdz pēdējam un trīs spēlēs varējām arī aizķert pretiniekus. Žēl, ka nesanāca, taču kopumā palicis labs iespaids, arī pats jutos lieliski, un tā man bija jauna pieredze.”
Pāvels gardi pasmejas, kad saku, ka bobslejā atšķirībā no regbija viņš nav kļuvis par Latvijas čempionu. Bet kurā izlasē grūtāk iekļūt? “Nevienā nav viegli. Ja runā par regbiju, tad fiziskā bāze man ir ļoti laba, bet jāpiestrādā bumbas pārvaldīšanai un tehnikai. Bieži vien galvenā doma ir nekļūdīties. Trūkst izpratnes.” Nav brīnums, jo regbija bumbu pirmo reizi rokās paņēmis 27 gadu vecumā.
Šobrīd Pāvels ir vienīgais bijušais bobslejists, kas pievērsies regbijam, agrāk ar ovālo bumbu skraidīja arī Mārcis Rullis, Inesis Zaporožecs un citi. “Bobslejs man sirdij tuvāks, ļoti fanoju par puišiem, taču arī regbijs sagādā lielu prieku. Turnīros izlādējos un gūstu lielu gandarījumu. Ne mirkli nenožēloju, ka esmu mainījis sporta veidu,” teic Pāvels, kurš strādā gan ostas policijā, gan arī par fitnesa treneri.
VIEDOKĻI
Edmunds Ščavinsks, Latvijas regbija-7 izlases galvenais treneris: “Pāvels ir labs, motivēts sportists. Ja izvirza mērķi, dara visu, lai to sasniegtu. Pagaidām vēl nav pamatsastāva spēlētājs, tomēr ātri mācās un iegūst arvien lielāku lomu. Profesionālis, fiziski viens no labākajiem komandā. Tā ir unikāla situācija, ka viņš tik vēlu atnāca uz regbiju un tagad spēlē izlasē.”
Sandis Prūsis, Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris: “Pāvels pie mums nebija ilgi – nepilnus trīs gadus. Skriešanā vai lēkšanā viņš izcilus rezultātus neuzrādīja, taču atceros, ka bija lielas darba spējas, ļoti centīgs. Tulubjeva mērķis bija startēt olimpiskajās spēlēs, to viņš arī sasniedza, bet pēc tam negaidīti ātri aizgāja no mums. Meniska trauma? Tā jau mūsdienās ir tikai mazliet nopietnāka par iesnām.”
