VIDEO. No izmestajiem telefoniem blēži diezgan vienkārši “izdabū” personīgos datus. Cik daudzi no mums tos izdzēš? 22
Inovatīva metode, par kuru raidījums “360TV Ziņneši” brīdināja septembrī, nav guvusi sabiedrībā dzirdīgas ausis un krāpnieki to var izmantot. Runa ir par elektronikas atkritumos izmestajiem telefoniem. Tās ir tās kastes veikalos vai citos atkritumu savākšanas punktos.
Ko dara krāpnieki? Viņi var paņemt tos izmešanai paredzētos telefonus, un iegūt no tiem bijušā īpašnieka personas datus, lai zagtu naudu, šantažētu naudas iegūšanas nolūkā vai veiktu krāpnieciskas darbības ar jūsu sociālo mediju pieejas parolēm.
Raidījums veica eksperimentu un kopā ar digitālās drošības centra vadītāju Elvisu Strazdiņu, sagādāja vairākus izmestus telefonus un centās viņus atbloķēt.
Šķietami vienkāršā pieejas parole ar deviņiem punktiem uz ekrāna, kas jāsavieno vien īpašniekam zināmā secībā patiesībā ir daudz drošāka nekā varētu šķist – šādai parolei ir gandrīz 390 tūkstoši dažādu kombināciju. Protams, ja izvēlēsieties populārākos un vienkāršākos variantus – iespēja, ka kāds tos uzminēs strauji palielināsies.
“Šādos gadījumos neko vairāk nevar izdarīt, jo tur ir tas drošais čips, un visi dati iet caur viņu, ja tu vēlies viņu atbloķēt ir tikai viens veids, uzminēt kombināciju.”
Pēc vairākiem mēģinājumiem, ekspertiem izdodas iekļūt telefona iekšējā sistēmā. Pārsteidzoši, ka iepriekšējais telefona īpašnieks, nav izdzēsis savus datus, tāpēc viegli un ērti ir iespējams tiem piekļūt un izkrāpt lielas naudas summas.
“Šeit pilnībā pietiek viss lai, ja ne iznīcinātu, tad vismaz pabojātu cilvēka dzīvi.”
Ņemot vērā, ka raidījuma žurnālists telefonus paņēma no “Eco Baltia” speciālās elektroiekārtu tvertnes, tika lūgts arī “Eco Baltia” uzņēmuma direktora Andra Ziemeļa viedoklis par šādām situācijām.
“Jā, protams. Kāds iedzīvotājs mēģina ielikt roku un izvilkt kaut ko, piemēram, fēnu, kurš varētu būt lietojams. Risks pastāv. Mēs ieteiktu pirms telefonu vai kādu datu nesēju met ārā, tomēr iztīrīt to atmiņu, lai nepastāv nekādi riski par datu drošību.”
VIDEO:
