No īstermiņa kredītiem pie ilgtermiņa kredītlīnijām. Kas jauns nebanku kredītdevēju datos? 0
Latvijā pērn pirmo reizi piecu gadu laikā jeb kopš 2014.gada samazinājies nebanku kredītdevēju no jauna izsniegto kredītu skaits un apmērs, trešdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.
Pagājušajā gadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 597,27 miljonu eiro apmērā, kas pēc summas ir par 5,2% mazāk nekā 2018.gadā izsniegtie jaunie kredīti par 629,86 miljoniem eiro.
Pēc kredītu skaita no jauna izsniegtie kredīti pērn samazinājušies par 15,2%.
Kopējais nebanku kreditētāju kredītportfelis pērn pieaudzis no 732,34 miljoniem eiro 2018.gadā līdz 764,33 miljoniem eiro pērn. Šajā kredītportfelī 54% veido līzingi un citi ar transportlīdzekļa ķīlu saistītie kredīti, 21,9% – patēriņa kredīti, bet 18,2% – distances kredīti.
Vītoliņa skaidroja, ka no jauna izsniegto kredītu samazinājums saistīts ar pērn gada vidū ieviestajiem procentu likmju ierobežojumiem un plānoto licences maksas palielinājumu. Arī nebanku kreditētāju skaits samazinājies no 62 pagājušā gada sākumā līdz 57 gada beigās.
Samazinājums no jauna izsniegto kredītu apmēros vērojams vairākos patērētāju kreditēšanas segmentos – hipotekārajos, distances kredītos, automašīnu un citu preču līzingos, kamēr vairākās jomās vērojama apmēra palielināšanās – patēriņa kredītu un lombardu sektorā.
No jauna izsniegtie distances kredīti pērn skaita ziņā samazinājušies par 26,5%, bet summas ziņā – par 10,3%. Pērn no jauna izsniegti 585 272 distances kredīti par 236,47 miljoniem eiro.
No jauna izsniegtie patēriņa kredīti skaita ziņā samazinājušies par 11,3%, bet summas ziņā bijis pieaugums par 3,3%. Pērn no jauna izsniegti 241 217 patēriņa kredīti par 132,798 miljoniem eiro.
Nebanku kreditētāju jaunie līzingi pērn skaita ziņā samazinājušies par 39%, bet pēc summas – par 6,1%. Pērn no jauna izsniegti 12 411 līzingi par 175,087 miljoniem eiro.
Vītoliņa arī norādīja, ka ik gadu uzlabojas nebanku kreditētāju kredītportfeļa kvalitāte. Pērn bez maksājumu kavējumiem bija 88,3% no kredītiem, ar kavējumu līdz 30 dienām – 5,7%, bet ar kavējumu līdz 90 dienām – 2,5% no kredītiem.
Vislabākā kredītu kvalitāte 2019.gadā turpināja saglabāties līzinga un citu ar transportlīdzekli vai citu objektu nodrošināto kredītu grupā, kur bez kavējuma bija 93,6% no kredītportfeļa. Otrais labākais kredītu portfelis bija patēriņa kredītiem, kur bez kavējuma bija 87,9% aizdevumu.
Starp distances kredītiem aizdevumu bez kavējuma īpatsvars samazinājies no 79% 2018.gadā līdz 77,6% pērn. Savukārt hipotekāriem kredītiem kredītu īpatsvars bez kavējuma ir samazinājies no 75,1% 2018.gadā līdz 71,8% 2019.gadā.
Tāpat Vītoliņa norādīja, ka pērn bijis būtisks bezmaksas kredītu apmēra samazinājums – par 53% pēc summas un par 57% pēc skaita.
Pēc viņas teikā, tieši šie kredīti rada lielāko risku patērētājiem, jo sākotnēji tiek piedāvāti bez maksas, kas patērētājus pievilina, bet pēc tam tie tiek pagarināti un patērētājs nonāk ilgstošos parādos.
Būtiski pērn samazinājies arī īstermiņa kredītu ar atmaksu vienā maksājumā jeb klasisko “ātro kredītu” apmērs – par 94% pēc summas un par 89,6% pēc skaita.
Vītoliņa skaidroja, ka īstermiņa kredīti pakāpeniski pārvēršas par ilgtermiņa kredītlīnijām.
Par spīti tam, ka izsniegto kredītu apmērs kopumā ir samazinājies, 2019.gadā salīdzinot ar 2018.gadu, būtisks pieaugums gan apmēra, gan skaita ziņā bija aizdevumu ar atmaksas grafiku un/vai beztermiņa (kredītlīnijas) kredītiem. Kredītu skaita ziņā tas ir palielinājis par 94,8%, savukārt apmēra jeb kopsummas ziņā – par 66,6%.
Patērētāji turpina izmantot distances kredītu pagarināšanas pakalpojums, norādīja Vītoliņa. Tomēr kopumā 2019.gadā veikti 254 593 distances kredītu pagarinājumi, kas ir par 74,1% mazāk nekā 2018.gadā.
“Iemesli visvairāk būtu skaidrojami ar normatīvu izmaiņām, kuri neļauj distances kredītus ar atmaksu vienā maksājumā un termiņu līdz 30 dienām, pagarināt vairāk nekā vienu reizi, kā arī ar to, ka no 2019.gada 1.jūlija normatīvu izmaiņu dēļ, samazinot maksimāli pieļaujamo kredīta kopējo izmaksu aprobežojumu līdz 0,07%, kredītu devēji īstermiņa kredīta produktus aizstāj ar ilgtermiņa kredītlīnijām vai kredītiem ar aizdevuma atmaksas grafikiem,” skaidroja Vītoliņa.
Kopš Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu spēkā stāšanās un arī pirms tam, PTAC ieguldījis būtisku skaidrošanas darbu, lai nozarei izmaiņas būtu pēc iespējas saprotamākas un praksē piemērojamas, informēja Vītoliņa. Arī šajā jomā PTAC pieeja ir bijusi balstoties uz “Konsultē vispirms” principu un orientēta uz to, lai proaktīvi novērstu pretlikumīgu kreditēšanas reklāmu parādīšanos.
Tostarp izstrādātas vadlīnijas komersantiem, sniegtas vairāk nekā 300 telefoniskas un elektroniskas konsultācijas komersantiem, kā arī notikušas gandrīz 20 tikšanās un vairāki izglītojoši semināri reklāmas aģentūrām, kredītu devējiem, kredītu starpniekiem, preču pārdevējiem, radio un televīzijai.
Pēc PTAC sniegtajām konsultācijām un aizrādījumiem, vairumā reklāmu kampaņu materiālos veikti nozīmīgi labojumi vai arī tās vispār neparādījās publiski.
Neskatoties, ka tika veikts plašs pārkāpumu novēršanas darbs, sākotnēji sniedzot konsultācijas, PTAC ir sācis arī 17 reklāmu uzraudzības lietas (preventīvās uzraudzības lietas), no kurām trīs kļuvušas par administratīvajām lietām. PTAC sācis arī deviņas administratīvās lietas.
PTAC novērotie un konstatētie būtiskākie pārkāpumi saistīti ar to, ka nav vienota izpratne par terminu “zīmolvārds” – tiek izmantoti uzrunājoši saukļi, kas pēc būtības uzskatāmi par patērētāju kreditēšanas reklāmu.
Tāpat konstatēti pārkāpumi, reklamējot kredītus uz skatlogiem un transportlīdzekļiem.
PTAC konstatējis, ka notiek arī piedāvājumu sūtīšana uz elektronisko pastu, nesaņemot patērētāja piekrišanu piedāvājumu saņemšanai, kā arī tiek reklamēta juridisku personu kreditēšana, pat ja tāds pakalpojums netiek piedāvāts un reklāma saturiski un vizuāli vērsta uz patērētāju kreditēšanu.
