No īpašuma atteikties nevar. Atbilde “LA” lasītājam 2
No nekustamā īpašuma, kas uz īpašnieka vārda ir reģistrēts zemesgrāmatā, nav iespējams atteikties, atdodot to pašvaldībai, valstij vai kādam citam, ja tas to pats nevēlas. Ja īpašums kļuvis par nastu un ja īpašnieks vairs nevēlas to izmantot, ar to vien nepietiek, lai grozītu ierakstus zemesgrāmatā, kas apliecina īpašuma tiesības.
Īpašuma tiesību maiņa var notikt tikai darījuma ceļā, piemēram, pārdodot, uzdāvinot vai mainot to pret citu nekustamu vai kustamu mantu. Bet jebkurā gadījumā ir jāatrod persona, kurai šis īpašums ir vajadzīgs, kā arī jāvienojas par darījuma noteikumiem.
Var gan mēģināt labprātīgi pārdot nekustamo īpašumu izsolē tiesas ceļā, kā tas noteikts Civilprocesa likumā. Pieteikums jāiesniedz tiesā pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas. To var iesniegt īpašnieks vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot par brīvu cenu. Pievienojami pārdošanas noteikumi, apliecināta izdruka no zemesgrāmatas nodalījuma, kurā norādīti spēkā esošie ieraksti un atzīmes.
Ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, tad arī ķīlas līguma noraksts, pierādījumi par parādnieka brīdinājumu. Pārdošanas noteikumos pārdevējs norāda nekustamā īpašuma sastāvu, apgrūtinājumus un ieķīlājumus, izsoles sākumcenu, nosolītās cenas samaksas veidu, citus pārdošanas noteikumus pēc pārdevēja ieskatiem. Ja pārdodamais nekustamais īpašums pieder vairākām personām kopīpašumā, tad, nosakot pārdošanu izsolē tiesas ceļā pēc īpašnieka pieteikuma, vajadzīga visu kopīpašnieku piekrišana.
Pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē izskata tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam. Ja tiesneša lēmums ir pārdevējam labvēlīgs, pārdošanu izsolē veic tiesu izpildītājs Civillikumā noteiktajā kārtībā. Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma izsoli var atzīt par notikušu arī tajā gadījumā, ja ieradies tikai viens pircējs.
Šādi var pārdot tikai visu zemesgrāmatā ierakstīto īpašumu, nevis, piemēram, kādu daļu no tā.
Tomēr jārēķinās, ka īpašuma pārdošana ar tiesas lēmumu izsolē ir gana sarežģīta, tā prasīs laiku, nervus un papildu izdevumus. Tāpat jārēķinās, ka cenu nositīs nekustamā īpašuma nodokļa parāds, tāpat jebkāds zemei noteiktais saimnieciskās darbības apgrūtinājums. Ja pircējs zemei nav atrasts brīvā tirgū, tāds var neatrasties arī tiesas izpildītāja rīkotajā izsolē.
Īpašnieki, kam pieder lauksaimnieciski izmantojama zeme, ko viņi paši vairs nespēj vai negrib izmantot, iespējams, var mēģināt piedāvāt to Latvijas Zemes fonda pārvaldniekam, kam jāsāk darboties ne vēlāk kā 2015. gada 1. jūlijā. Tas pirks, pārdos, mainīs, iznomās zemi, kuru to pašreizējie īpašnieki dažādu iemeslu dēļ paši neizmanto.
