No insulta var izvairīties! Kā? 1
Katru dienu mūsu valstī ar smadzeņu insultu mirst septiņi cilvēki, tomēr aptaujas rāda, ka lielākā daļa sabiedrības nespēj nosaukt nevienu šīs slimības izpausmi un nav pietiekami informēta arī par profilaksi.
Glābj, kas vēl glābjams
Veselības iestāžu statistika liecina, ka, neraugoties uz ārstēšanu, apmēram trešdaļa insulta pacientu mirst, bet daudzi iegūst invaliditāti uz mūžu, tādēļ jo īpaši būtiska ir profilakse – risku apzināšana un turpmākā rīcība.
– Smadzeņu insults ir viena no slimībām, ko iespējams profilaktiski novērst, savlaicīgi diagnosticējot un ietekmējot riska faktorus. Tāpēc ir ļoti svarīgi ikvienam prast tos atpazīt.
Diemžēl daudzi neapzinās, ka tas attiecas arī uz viņiem, – uzsver P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs profesors Gustavs Latkovskis.
Neiroloģe Evija Miglāne piekrīt, ka slimnīcā bieži vien cilvēki nonāk jau smagā insulta stāvoklī. Pārbaudes uzrāda (to pēcāk atzīst arī pacienti), ka nopietnas kardioloģiskas problēmas (paaugstināts asinsspiediens, aritmija u.c.) ir bijušas jau iepriekš, tikai nav pievērsta savlaicīga uzmanība un uzsākta ārstēšanās.
– Tas, ka nekad mūžā neesi bijis pie ārsta, nav iemesls ar sevi lepoties, – G. Latkovskis pauž nožēlu par pacientu attieksmi, jo no insulta var izvairīties, ja zina savu asinsspiedienu, pulsu, holesterīna skaitli, cukura līmeni, un šos rādītājus regulāri kontrolē, īpaši pēc 40 gadu vecuma.
Priekšvēstneši
Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas attīstās divu iemeslu dēļ. Visbiežāk trombs nosprosto asinsvadu, un tā rodas išēmisks insults jeb cerebrālais infarkts. Savukārt asinsvada plīsums izraisa hemorāģisku insultu.
P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs profesors Andrejs Millers uzsver nozīmīgo saistību starp sirdi un smadzenēm:
– Biežākie išēmiska insulta cēloņi ir ateroskleroze smadzeņu vai kakla artērijās un sirds mirdzaritmija. Hemorāģisks insults vairumā gadījumu ir augsta asinsspiediena un nepareizi veidota asinsvada – aneirismas – plīsuma dēļ.
To, kāda veida insults piemeklējis, var diagnosticēt tikai galvas smadzeņu izmeklējuma laikā.
Pazīmes, kas liecina par nelaimi, ir pēkšņs nejutīgums, vājums vai nespēks sejā, rokā vai kājā (īpaši vienā ķermeņa pusē), pēkšņs apjukums un grūtības runāt vai saprast teikto, redzes traucējumi ar vienu vai abām acīm, redzes dubultošanās, pēkšņa nespēja staigāt, reibonis, līdzsvara un koordinācijas zudums, spēcīgas galvas sāpes bez īpaša iemesla.
Insulta ārstēšanā ir svarīgas pirmās 4,5 stundas. Jo ātrāk cilvēks nonāk stacionārā un sākas tromba šķīdināšana, veicot trombolīzi vai mehānisku tromba izvilkšanu trombektomijas laikā, jo lielāka ir iespēja atjaunot bojāto smadzeņu audu funkcionēšanu.
Kā sargāties?
Riska faktors, ko insulta gadījumā nevar ietekmēt, ir vecums, tomēr šī slimība var piemeklēt jebkuru, arī jaunus cilvēkus. Risks palielinās, pārsniedzot 55 gadu slieksni. Pēc tam tas dubultojas ik 10 gadus.
Riska faktori, ko var ietekmēt, ir augsts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna (īpaši zema blīvuma) līmenis asinīs, sirds mirdzaritmija, cukura diabēts. Ar dzīvesveidu saistītie ir smēķēšana, nepietiekama fiziskā aktivitāte, aptaukošanās, nepareizi ēšanas paradumi (nesabalansēts uzturs, daudz dzīvnieku izcelsmes un piena tauku), pārmērīga alkohola lietošana.
– Ja ārsts risku novērtē kā ļoti augstu, ir regulāri jālieto asins šķidrinātāji, bet negaidiet efektu no asipirīna – tas neko nedod! Būs jālieto zāles, kuru reklāmu nekad neredzēsiet ne televīzijā, ne citur, jo tie ir recepšu medikamenti, – brīdina G. Latkovskis.
Ar insultu saslimst vienā mirklī, bet atveseļošanās, saņemot pat savlaicīgu palīdzību, ilgst mēnešiem. Trešdaļai pacientu pēc tam nav būtisku defektu, pārējiem diemžēl paveicas mazāk.
SVARĪGI Ā.T.R.I. tests – formula, kas ātri ļauj konstatēt dažas būtiskas insulta pazīmes: Ā – atsmaidīt (lūdz cilvēku pasmaidīt un novērtē, vai sejas vienā pusē acu vai mutes kaktiņš nav noslīdējis), T – turēt (pārbaudi, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un patstāvīgi noturēt abas rokas), R – runāt (pārbaudi, vai cilvēks spēj runāt, pateikt, atkārtot vienkāršu teikumu), I – izsaukt (nekavējoties izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113)
|
