No Latvijā pagājušajā nedēļā inficētajiem 14% bijuši vakcinēti 124
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No Latvijā pagājušajā nedēļā atklātajiem Covid-19 inficēšanās gadījumiem 86% jeb 451 cilvēks nebija vakcinēts pret Covid-19 vai vakcinācijas kursu vēl nebija pabeidzis, bet 71 inficētais bija vakcinēts, un tie ir 14% no visiem aizvadītajā nedēļā saslimušajiem.
“Vakcinētajiem slimība noritējusi viegli. Neviena vakcīna nav simtprocentīgi efektīva, jo jāņem vērā organisma īpatnības, imunitāte, bet pārsvarā slimo tie, kuri nebija potējušies,” saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs.
SPKC, katru dienu publiskojot datus par inficēto personu skaitu, nenorāda, cik no tām ir vai nav potējušās, tādējādi nedodot iespēju objektīvi novērtēt, cik lielu procentu saslimstības pieaugumā veido vakcinētās un cik nevakcinētās personas.
Kā informēja Perevoščikovs, SPKC plānojot šādu informāciju sniegt katru dienu, taču patlaban tiekot analizēti tikai nedēļas rezultāti.
“Kumulatīvais saslimstības rādītājs pieaug lielākoties uz to cilvēku rēķina, kuri nav potējušies pret Covid-19. Salīdzinot infekcijas izplatības intensitāti uz 100 tūkstošiem nevakcinētu, daļēji vakcinētu un vakcinētu cilvēku vidū, potētajiem un daļēji potētajiem kovida infekcija ir konstatēta 3,3 reizes biežāk nekā pilnībā vakcinētajiem,” skaidro Perevoščikovs.
Kaut gan Eiropas valstu vidējais 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir nedaudz pieaudzis (patlaban 214,2, iepriekš – 200,4), tomēr šobrīd tas ir stabilizējies. Savukārt Latvijas rādītājs pieaudzis – no 30,5 līdz 38,8 gadījumiem.
SPKC ziņo, ka saslimstība turpina palielināties vecuma grupā no 15 līdz 49 gadiem, turklāt visos reģionos.
“Šajā vecuma grupā vakcinācijas aptvere ir mazāka. Jāņem vērā, ka šie cilvēki ir sabiedriski, vēlas socializēties, ceļot. Pagājušajā nedēļā 13% gadījumu bija ievesti no ārzemēm. Jauniem cilvēkiem slimība noris vieglāk, bet slikti ir tas, ka viņi nedzīvo izolētā pasaulē. Pirms nedēļas vēl netika novērots saslimstības pieaugums gados veciem cilvēkiem, bet tagad arī viņu vidū tā palielinās,” saka epidemiologs Perevoščikovs.
Pēdējās nedēļas laikā ik dienu slimnīcās ievietoti vidēji septiņi Covid-19 pacienti, slimnīcās ārstējās vidēji 50 cilvēki.
Vai, tuvojoties jaunam saslimstības vilnim un nosakot epidemioloģiskās drošības ierobežojumus, ņems vērā statistiku, kas skar nevakcinētos ar kovidu inficētos, vai kopējo inficēto statistiku, kurā iekļauti gan potētie, gan nepotētie?
Perevoščikovs sacīja, ka iepriekš ierobežojumi bija noteikti visiem, bet tagad stratēģija esot mainījusies – ierobežojumus nosaka nevakcinētajiem. Šāda stratēģija ir ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs.
SPKC vēl nav saņēmis no NVD datus par slimnīcās ievietotajiem kovida pacientiem jūlijā, taču jūnija dati rāda, ka 729 stacionētie pacienti nebija potēti pret kovidu un tikai seši vecumā no 60 līdz virs 90 gadiem slimnīcās nokļuvušajiem bija saņēmuši pilnu vakcīnas kursu, turklāt visiem bijušas vairākas citas slimības.
Jūnijā kovida dēļ nomira 118 cilvēki un tikai viens ir bijis potēts – persona vecāka par 80 gadiem ar vairākām hroniskām blakusslimībām.
Perevoščikovs pastāstīja, ka aizvadītajā nedēļā vidēji katru dienu veikts 7451 Covid-19 diagnosticējošais tests gan par maksu, gan par valsts budžeta līdzekļiem.
Ja cilvēkam ir kovida simptomi, tad par testu nav jāmaksā, savukārt, ja ir plāns doties ceļojumā vai apmeklēt kādus pasākumus (un šādu cilvēku, kuri nav vakcinējušies un kuriem nepieciešams tests, esot diezgan daudz), tad izdevumi par testu no 1. augusta ir jāsedz par paša naudu.
Valstis, no kurām Latvijā ieved kovidu
* No 26. jūlija līdz 8. augustam saslimušie visbiežāk ieradušies no Turcijas (56 gadījumi), Krievijas (46), Spānijas (41), Lielbritānijas (37), Gruzijas (18), Francijas (16), Nīderlandes (15), Somijas (15), Uzbekistānas (13), Bulgārijas (7), Grieķijas (7) un citām valstīm.
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
