“No IIHF vēl neesam saņēmuši precīzas instrukcijas!” par pasaules hokeja čempionātu stāsta OSC valdes locekle Zane Gemze 3
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms nedēļas Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) padome nolēma, ka 2021. gada pasaules čempionāts norisināsies tikai Rīgā.
Tas nozīmē, ka A apakšgrupas spēles ar Krievijas, Zviedrijas, Čehijas, Šveices, Slovākijas, Dānijas, Baltkrievijas un Lielbritānijas izlašu līdzdalību tiks aizvadītas Olimpiskajā sporta centrā (OSC), kas atrodas pāri ielai “Arēnai Rīga”, kur spēlēs Latvija, Kanāda, Somija, ASV, Vācija, Norvēģija, Itālija un Kazahstāna.
“Arēnā Rīga” pasaules čempionāts notika jau 2006. gadā (tolaik tieši šim turnīram būve tika celta), bet OSC šī būs jauna pieredze un līdz ar to jauni izaicinājumi, hokeja laukumu izveidojot šobrīd funkcionējošās futbola manēžas vietā.
Gaidīšanas režīmā
Kopš IIHF padomes lēmuma pieņemšanas pagājusi nedēļa, un šobrīd notiek aktīvs darbs pie tā, kā notiks ledus arēnas izbūve OSC. “Šobrīd esam lielā plānošanas procesā. No IIHF vēl neesam saņēmuši precīzas instrukcijas, kādas telpas un kādā formātā tiks izmantotas.
Skaidrs, ka hokeja laukums būs futbola manēžā, bet risinājumi vēl tiek meklēti, kā šis laukums tiks izveidots. Darbs notiek, ceram, ka šīs nedēļas laikā būs vairāk atbilžu un lielāka skaidrība,” “Latvijas Avīzei” saka OSC valdes locekle Zane Gemze.
OSC kopš 21. decembra ir slēgts jauniešiem un amatieriem, bet profesionālo komandu pārstāvji tur turpina trenēties un spēlēt. Gan futbolisti, gan basketbolisti (“VEF Rīga”, “LU”, “TTT Rīga”). “Mēs paši ļoti gribam tikt skaidrībā pēc iespējas ātrāk, lai zinātu, kā varēsim strādāt.
Idejiski ir tā, ka tik ilgi, cik varēsim sniegt tos pakalpojumus, ko sniedzam, to turpināsim. Peldbaseins, ņemot vērā valstī pieņemtos ierobežojumus, joprojām ir ciet, bet, ja līdz maijam varēs atvērt, tad izskatīsim jautājumu. Telpas hokeja čempionāta vajadzībām nodosim secīgi pēc grafika, pie kura strādājam. Tik ilgi, kamēr profesionālie sportisti varēs trenēties, viņi varēs izmantot mūsu telpas.
Lielākā pārbūve būs futbola laukumā un manēžā, kas ir otra lielā zāle blakus. Latvijas Futbola federācija (LFF) mums ir atsūtījusi vēstuli, kas notiks ar manēžu un cik ilgi viņi to varēs izmantot. Uztraucas visi, no savas puses izdarīsim visu, lai laikus savus klientus informētu par izmaiņām.
Bet, kā jau teicu, šobrīd konkrētus datumus un termiņus nezinām. Esam gaidīšanas un plānošanas režīmā. Šī ziema ir īpaši skaista, un tie futbolisti, kuri var, spēlē iekštelpās. Šogad ir citi laika apstākļi, un mēs par tiem priecājamies, jo pērn iekštelpās spēlēt gribētāju bija mazāk,” Gemze norāda, ka futbola manēža ir pieprasīta.
Vai būs Jurģu diena?
OSC nav tikai četras lielas halles, peldbaseins, bet arī mājvieta daudzām sporta organizācijām. Liela daļa no tām atrodas tieši ēkā, vienuviet ar futbola manēžai, līdz ar to jautājums, vai hokeja čempionāta laikā šie biroji varēs turpināt darbu, jo jāņem vērā, ka čempionāta laikā būs savs Covid-19 protokols.
“Ceram, ka biroju ēkas nomnieki varēs turpināt darbu arī čempionāta laikā. Šobrīd neredzam problēmu, ka biroju īrniekiem vajadzētu izvākties čempionāta laikā. Viņiem ir pašiem sava ieeja, un domājams, ka viņu darbs neapstāsies. Vismaz pēc informācijas, kas ir mūsu rīcībā.
Ja vien nebūs īpaši nosacījumi no IIHF puses. Pie mums ir organizācijas, kas saistītas tikai ar sportu. Latvijas Futbola federācija, Latvijas Modernās pieccīņas federācija, Latvijas Sporta federāciju padome, katrā stāvā pa 10–15 organizācijām. Tie ir mūsu patstāvīgie klienti, un mēs par viņiem domāsim, lai viņu darbs neapstātos,” saka Gemze.
Čempionāts kā iespēja
Pērn, kad bija Covid-19 pirmais vilnis, sporta arēnas arī bija dīkstāvē, un OSC to izjuta gana skarbi. Līdz ar to iespēja rīkot čempionātu, kas dos arī valsts investīcijas līdz trim miljoniem eiro, nāks tikai par labu. “Mēs šo iespēju vērtējam kā lielu ieguvumu. Kaut vai atceroties pagājušo gadu, kad aprīlī un maija sākumā bija dīkstāve.
Tobrīd bijām tuvu maksātnespējas draudiem un bijām lielā izmisumā, jo nebija finanšu resursu, no kā apmaksāt elementārus elektrības un gāzes rēķinus. Valsts palīdzība mūs izglāba. Šogad šī situācija arī mums nāks par labu, nodrošinot ikdienas darbu. Ēka -20 grādos nevar stāvēt bez siltuma.
Šogad jau bija gadījums, kad aizsala caurules, bet, pateicoties savam iekšējam apgaitas protokolam, to spējām novērst un salabot. Atbalsts, kas nāks no valsts caur Latvijas Hokeja federāciju (LHF), būs svarīgs.
Šobrīd vēl notiek sarunas, bet aptuveni 30% no valsts finansējuma paliks mums, ko ieguldīsim infrastruktūrā. Ar to varēsim veikt mazos darbus – nomainīt vairākas durvis, jāsakārto labierīcības,” norāda OSC valdes locekle.
