No iekaisuma līdz kustīgiem zobiem. Kāpēc svarīgi rūpēties arī par smaganu veselību 0
Tīrot zobus vai iekožoties ābolā, asiņošanai bieži vien netiek pievērsta uzmanība. Tomēr šo brīdinājuma signālu, kas vēsta par smaganu iekaisumu, nevajadzētu atstāt bez ievērības. Kā rīkoties, lai neiedzīvotos daudz nopietnākos sarežģījumos?
Latvijā, līdzīgi kā citur Eiropā, ar smaganu slimībām sirgst 8–10 iedzīvotāji pēc 35 gadu vecuma.
Kā atzīst RSU Stomatoloģijas institūta implantoloģijas klīnijas periodontoloģe Una Stāmere, tām pienācīgu uzmanību nepievērš ne cilvēki paši, ne liela daļa zobārstu, tāpēc nereti zobi kļūst kustīgi un tos pat nākas zaudēt. Jāatceras, ka veselas smaganas, ēdot un tīrot zobus, neasiņo.
Jo agrāk ārstē, jo labāk
Smaganu saslimšanas vieglāko formu dēvē par gingivītu, kas izpaužas ne tikai ar asiņošanu, bet arī smaganu apsārtumu un pietūkumu. Asiņošana var izpalikt smēķētājiem, jo viņiem ir sašaurināti asinsvadi. Ja netiek lietots zobu diegs, to var nepamanīt. Diagnozi var noteikt tikai speciālists, veicot nepieciešamos izmeklējumus.
Vispirms iekaisums attīstās pie smaganu malas – aplikums sakrājas virs smaganas un, to nenotīrot, apmēram 3–4 nedēļu laikā veidojas zem tās.
Gingivīta stadijā smaganas iespējams pilnībā izārstēt.
Bet, ja to nedara un organisma imūnā aizsardzība nav pietiekami stipra, tas var pāriet periodontītā, kas ir viens no biežākajiem zobu zaudēšanas iemesliem.
Šajā gadījumā iekaist viss periodonts, kuru veido smagana, alveolārais kauls, saites un zoba saknes cements. Padziļinās smaganu rieva, un veidojas tā sauktā kabata. Organismam aizsargājoties pret baktērijām, pastiprinās iekaisums, kauls atkāpjas, kabata padziļinās, un tajā rodas nevēlamiem mikroorganismiem labvēlīgi apstākļi. Noārdās zobus balstošie kaulaudi, zobi sāk kustēties, un starp tiem parādās spraugas.
Smaganas var atkāpties zobu sakņu virzienā, un gar to malu var izdalīties strutas. Mutes dobumā iespējams nepatīkams aromāts un garša.
Una Stāmere min piemēru tam, ka nevēlamais process laika gaitā mēdz progresēt. Ja pusaudzim hormonālu pārmaiņu un sliktas mutes dobuma higiēnas dēļ sākas gingivīts, kurš netiek ārstēts, 30–40 gadu vecumā var būt attīstījies vidējas pakāpes periodontīts, bet, situāciju nerisinot, ap 60 gadiem mutē vairs nebūs neviena zoba. Taču mūsdienās periodontītu iespējams veiksmīgi ārstēt un kontrolēt visas dzīves garumā.
Pret aplikumu – tīrība!
Galvenais smaganu iekaisuma cēlonis ir mīkstais aplikums, ko svarīgi notīrīt, kamēr tas nav sacietējis un pārvērties par zobakmeni. Tajā savairojas baktērijas, un, ja imunitāte nespēj uzveikt nevēlamos mikroorganismus, zūd līdzsvars un sākas iekaisums. Baktērijas un to izdalītie toksīni nelabvēlīgi ietekmē visu organismu. Turklāt, kad aplikums ir pārvērties par zobakmeni, tas smaganas traumē arī mehāniski.
Lai atbrīvotos no mīkstā aplikuma, nepieciešama mīksta vai vidēji mīksta zobu suka, zobu diegs un starpzobu birstīte. Nereti iesaka diega vietā izmantot starpzobu birstīti, it īpaši, ja starp zobiem izveidojušās spraugas.
Par pareizu tīrīšanas paņēmienu ir atšķirīgi viedokļi, un vislabāko variantu nav iespējams ieteikt, taču birstei tīrot vajadzētu atrasties 45 grādu leņķī pret zobu un smaganu.
Lai noņemtu aplikumu, tīrīšanai jāvelta ne mazāk kā divas minūtes laika.
Iekaisums var rasties arī pēc zobu labošanas, ja plombas vai kroņi ir lielāki par dabas doto zobu formu un tādējādi veido pārkari pār smaganu malu, kur sakrājas aplikums, kas ir grūti iztīrāms un rada īstu paradīzi baktērijām. Šādi restaurāciju defekti, kas apgrūtina aplikuma noņemšanu, ir jākoriģē.
Diemžēl reizēm pat rūpīga higiēnas ievērošana un regulāra higiēnista apmeklēšana nepasargā no periodontīta, jo slimībai ir agresīva forma un strauja attīstības gaita. Panākumi var izpalikt arī tad, ja agrāk nav kārtīgi noņemts zobakmens un atbilstoši ārstētas smaganu kabatas.
Pie higiēnista vai periodontologa?
Higiēnista galvenais uzdevums ir apmācīt pareizi rūpēties par mutes dobuma higiēnu, piemeklējot atbilstošus kopšanas līdzekļus. Speciālists veic smaganu saslimšanas skrīningu un var piedalīties smaganu slimību vieglāko formu ārstēšanā zobārsta vai periodontologa uzraudzībā.
Tas nozīmē, ka vispirms nepieciešams precīzi noteikt slimības diagnozi un izstrādāt individuālu ārstēšanas plānu. To drīkst darīt tikai ārsts – periodontologs vai zobārsts, kurš orientējas smaganu slimību ārstēšanā. Ja netiek noteikta precīza diagnoze un nav atbilstošas, kvalitatīvas un pilnīgas ārstēšanas, slimības simptomi īslaicīgi tiek samazināti, bet tā turpina progresēt.
Ja higiēnists vai zobārsts brīdina, ka izveidojušās lielas smaganu kabatas, vajadzētu apzināties situācijas nopietnību un doties pie periodontologa, kurš specializējies periodonta slimību ārstēšanā, arī ķirurģiskajā, un ir apmācīts tikt galā ar vissarežģītākajām situācijām.
Periodontologs iztīra smaganu kabatas, ar speciāliem instrumentiem apstrādā un nogludina zobu sakņu virsmu.
Tas nav sāpīgi, jo procedūru veic vietējā anestēzijā. Pēc tam var būt diskomforts, sāpes, zobi kļūt jutīgi un atkāpties smaganas, toties būs novērsts iekaisuma cēlonis.
Attīstoties periodontītam, kustīgie zobi ne vienmēr drīzumā izkrīt, taču, turpinoties iekaisumam, sarūk kauls. Kustīgus zobus ar šinām nostiprina tikai pēc pilnīgas zobakmens noņemšanas. Turklāt obligāts priekšnosacījums ir pacienta prasme pedantiski un disciplinēti kopt mutes dobumu. Ja zaudēts pārāk daudz kaula, ir nopietns iekaisums un ārsts iesaka zobus izraut, nevajadzētu vilcināties, jo tie rada infekcijas draudus visā organismā.
Cieš ne tikai smaganas un zobi
Zobu aptverošie balstaudi jeb periodonts aizņem apmēram plaukstas lieluma laukumu. Ja tajās radies hronisks iekaisums, organisms ar to nepārtraukti cīnās, tāpēc, ja ir vēl cita saslimšana, var gadīties, ka ar visu netiek galā un cieš vispārējais veselības stāvoklis. Pierādīts, ka baktērijas no mutes dobuma nokļūst citos orgānos, izraisot to bojājumus.
Smēķētājiem smaganu saslimšana norit straujāk, agresīvāk un grūtāk padodas ārstēšanai, jo viņiem ir sašaurināti asinsvadi un mutē labvēlīgi apstākļi, lai pastiprināti vairotos baktērijas.
Mainoties sīkajiem asinsvadiem, slimība biežāk attīstās un smagāk noris arī cukura diabēta slimniekiem. Ne vienmēr var pateikt, kas bija vispirms – cukura diabēts vai periodontīts. Viena slimība var pastiprināt otru un apgrūtināt tās ārstēšanu vai pretēji – ārstējot vienu kaiti, terapijai labāk padodas arī otra. Pētījumi liecina, ka periodontīts rosina sirds un asinsvadu slimību, kā arī reimatoīdā artrīta attīstību.
Turklāt smaga periodonta gadījumā, kad zobi kļuvuši kustīgi, ir grūti uzņemt pilnvērtīgu uzturu un ēdienu kārtīgi sakošļāt.
Vai implanti būs glābiņš?
Ja zobus nav iespējams saglabāt, neatliek nekas cits kā no tiem šķirties, taču, kamēr periodontīts nav ārstēts, implantus ievietot nedrīkst. Uz tiem, tāpat kā uz zobiem, veidojas aplikums, un tieši tāds pats slimības process var izraisīt implantu zaudējumu. Implantus drīkst ievietot tikai tīrā un atveseļotā mutē, ja pacients pēc veiksmīgas periodontīta ārstēšanas spēj uzturēt atjaunoto smaganu veselību.
SVARĪGI
• Rūpīgi ievērojot mutes dobuma higiēnu, regulāri pārbaudot smaganu veselību un agrīni vēršoties pie speciālista, iespējams novērst zobu zaudēšanu, estētiskās problēmas un vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos.
• Smaganas vajadzētu pārbaudīt arī bērniem, jo ne vienmēr saslimšanu sākumā var pamanīt vizuāli.
