No iedvesmas līdz darīšanai: kā Jānis pirms 20 gadiem, iedvesmojoties citās zemēs, sāka brūvēt sidru 0
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”.
Šonedēļ ir iestājies astronomiskais rudens, un klāt ražas laiks Latvijas dārzos, kur šogad brangi padevušies āboli – mūsu zemes tradicionālā bagātība. Ja sētā ir labs pagrabs, ābolus svaigus var saglabāt līdz gadumijai vai pat pavasarim. Taču parasti lielāko daļu jau rudenī izspiež sulā, kuru var gan pasterizēt ilgstošai glabāšanai, gan raudzēt vīnam vai sidram, kas pēdējā laikā kļūst par arvien iecienītāku dzērienu latviešu virtuvē, jo ir “zaļākais” pie mums pieejamais mazgrādīgais alkoholiskais dzēriens. Par tā daudzveidību parūpējušies sidrdari no visiem Latvijas novadiem, ar Eiropas Savienības un asociācijas “Lauku ceļotājs” atbalstu apvienojoties kopīgā tūrisma piedāvājumā “Sidra ceļš”.
No ābola līdz sidra glāzei
Sidra gatavošana nav pārāk sarežģīta. Vispirms jāsavāc āboli, no tiem jāizspiež sula un jāizraudzē mucās vai citās piemērotās tvertnēs, izvēloties dabisko rūgšanu ar savvaļas raugiem, kas prasa rūpīgāku procesa pieskatīšanu, vai speciālos raugus. Lai iegūtu kvalitatīvu sidru, āboliem jābūt īpaši atlasītiem un rūgšanai jānotiek zemā temperatūrā vairākus mēnešus.
“Šī dzēriena baudītāji man vaicā, kāpēc Latvijas sidrs ir tik dārgs. Jo tas pilnībā ir roku darbs un tapis no tīras ābolu sulas, nevis atšķaidītas ar ūdeni, kā to piekopj rūpnieciskie ražotāji ārzemēs,”
skaidro viens no “Sidra ceļa” iniciatoriem, “Mr. Plūmes sidra darītavas” saimnieks Māris Plūme.
“Sidra ceļš ir šā rudens tūrisma piedāvājums, lai mudinātu apceļot Latviju ābolu ražas laikā un izbaudītu latviešu virtuves garšas, tostarp sidru, kas top tikai reizi gadā no svaigi spiestiem āboliem,” atklāj asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele. “Esam izdevuši jaunā garšu ceļojuma karti un sidra stāsta brošūru “Sidra ceļš”.”
Ceļa sākums Pavāru mājā
Sidra ceļš oficiāli tika atklāts Pavāru mājā Līgatnē, Mencendorfa laika (19. gs. beigas, 20. gs.) Dzemdību namā, kuru atjaunojis un otro gadu apsaimnieko pazīstamais šefpavārs Ēriks Dreibants. “Šo vietu esmu radījis, lai te pulcētos pavāri, vīndari, sidrdari un zemnieki – visi, kuri gādā par latviešu virtuves bagātīgajām garšām un ir “slow food” kustības atbalstītāji,” atklāšanā teica Pavāru mājas saimnieks.
“Sidra ceļā nobaudāmos sidrus raksturo viens kopīgs Baltijas ābolu rokraksts. Mūsu gatavotais sidrs ne par matu nav sliktāks par vadošajās Eiropas sidra darītavās tapušo dzērienu, kaut lietojam atšķirīgas metodes. Par to esmu pārliecinājies, piedaloties starptautiskās izstādēs,” lepojas ģimenes vīnadarītavas īpašnieks Mārtiņš Barkāns. Ar spāres zīmolu pazīstamā “Abavas vīna darītava”, pateicoties vairākiem veiksmīgi īstenotiem ES atbalstītiem projektiem, ir kļuvusi par lielāko Latvijā, kurā dzērienus gatavo no pašu audzētām vīnogām un āboliem. Apmeklētāji “Kalējkrāmos” (Slampes pag.) tiek gaidīti visu gadu.
Alus brālēni apiņotie sidri
Vecgulbenes muižas saimniecības ēkā jau sešus gadus top Tālavas sidrs. “Tā kā atrodamies Ziemeļaustrumlatvijā, kur nedaudz bargākas ziemas, tad atšķirīgais klimats atspoguļojas arī mūsu sidrā ar intensīvāku garšu un aromātu. Mūsu mērķis tuvināt sidru alum – gan garšas, gan cenas ziņā, tādēļ pildām to alus pudelēs un gatavošanas procesā noturam uz apiņiem,” atklāj sidrdaris Arnis Sprudzāns.
Smiltenes pievārtē atrodas, iespējams, mazākā, bet pieredzes bagātākā sidra darītava “Abuls”, jo tās saimnieks Jānis Matvejs ar sidra brūvēšanu sācis nodarboties jau pirms divdesmit gadiem, iedvesmu un prasmes smeļoties, viesodamies Normandijā, Astūrijā, Somersetā un Basku zemē.
“Manā ābeļdārzā aug ap četriem simtiem Ziemeļvidzemei raksturīgo šķirņu ābeles, kā arī paša atlasītas mežābeles un klasiskās sidra šķirņu ābeles, kas atceļojušas no ārzemēm.” Starp Jāņa ražotajiem sidriem ir “Pepiņš”, kas tapis pārsvarā no šķirnes ‘Safrāna Pepiņš’ āboliem, Apiņotais sidrs – papildināts ar “Jaunās pasaules” apiņiem, un sidrs “Savvaļā”, kuram izmantoti apkaimē augušie mežāboli un to miziņās esošie dabiskie raugi.
Rāmjos neieliekamie sidrdari
Kaspars Bramanis savu alus un sidra darītavu pirms pāris gadiem izveidojis 1604. gadā celtās, bet līdz mūsdienām gandrīz pilnīgi iznīcinātās Turkalnes muižas klētī Ogres tuvumā. Degustācijai viņš piedāvā ne tikai ābolu un ābolu–rabarberu sidru, bet arī karsto sidru, alu un ābolu brendiju, rīko gardēžu vakariņas kopā pazīstamiem šefpavāriem, kino vakarus un citus saviesīgus pasākumus.
Savukārt Māra un Daces Plūmju ģimenes uzņēmums ar sidra darīšanu Jumpravā (Lielvārdes nov.) nodarbojas desmit gadus. Dabiski dzirkstošie un arī negāzētie sidri raudzēti gan ar savvaļas, gan vīna raugiem, un gadu no gada pieaug pašaudzētu īpašu ābolu šķirņu un bumbieru sidru īpatsvars, kas perfekti atklāj šai vietai raksturīgo “terroir” – klimata, augsnes un reljefa ietekmi uz sidra garšu. Mārim patīk eksperimentēt, tādēļ viņa jaunajā augļu dārzā (1,5 ha) aug arī reti sastopamas deserta un dažādas paradīzes ābolu šķirnes, jaunākie ābeļu selekcijas hibrīdi, ceļmalās atrasti neparasti sēklaudži, “īstie” sidrāboli un dažas Austrijas sidra bumbieres, jo savulaik viņš strādājis un mācījies gan Francijas, gan Austrijas sidra darītavās. “Mr. Plūmes sidra darītavā” vairāk tiek ražoti sausie sidri, taču piedāvājumā ir arī saldais (bet pārāk) un karstais sidrs ar garšvielām, kā arī divkārt destilētie ābolu sidri “Kalvīts” un “Šnapss”. Reizi gadā maijā sidrdaris rīko “Ābeļu ziedēšanas svinēšanu”, kad šurp var atbraukt ikviens interesents, lai apskatītu saimniecību un klausītos ģitārspēli un dziesmas paša saimnieka izpildījumā, jo Māris reiz bijis profesionāls mūziķis.
Talka paradīzes ābolu dārzā
Lai gan septembris jau iet uz beigām, vēl oktobrī var paspēt piedalīties paradīzes ābolu lasīšanas talkā Naukšēnu vīna darītavā. “Talkas rīkojam jau gadus piecus. Tēvs savulaik sešu hektāru platībā ir iestādījis aptuveni divus tūkstošus un apmēram 20 dažādu šķirņu paradīzes ābelīšu, kuru ābolīši ir mazi, bet raža liela, tādēļ tās novākšanai palīgi vajadzīgi. Tomēr vēl nevienu gadu līdz salam neesam paspējuši visu ražu novākt. Pēc ābolu lasīšanas vienmēr notiek zupas un gaļas ēšana un vīnadarītavā tapušo dzērienu, tostarp sidru, baudīšana,” stāsta uzņēmuma saimnieks Jānis Baunis.
Lai talkotājiem nebūtu jāapspiež vilinājums pacelt sidra glāzi, tiek organizēts speciāls autobuss Rīga–Valmiera–Naukšēni un atpakaļ.
Noteiks labāko sidru Baltijā
14. novembrī festivāla “Riga Wine & Champagne” ietvaros pirmo reizi notiks konkurss “Baltic Cider Awards” jeb Baltijas sidru konkurss, kurā starptautiska žūrija noteiks labākos Baltijas reģionā radītos sidrus (pieteikti 56 sidri) un pasniegs balvas uzvarētājiem īpašā parādē.
