No hruščovkām uz smartovkām: šis ir īstais brīdis, kad izsvērt enerģijas izmantošanas paradumus un ieguldīt energoefektivātes paaugstināšanā 7
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kad apkures izdevumi bija nelieli, pa māju konstrukciju spraugām teju svilpoja vējš. Kad kāpa energoresursu cenas un pa pasauli sāka klīst “globālās klimata katastrofas rēgs”, mājokļu būvniecības akcenti virzījās energotaupības virzienā. Lai ekonomētu apsildē tērētos neatgriežamos fosilos energoresursus (gāze, nafta, akmeņogles utt.), mājas sāka siltināt.
Latvijā pirmās pārmaiņas piedzīvoja vecie koka logi, kas tika nomainīti ar hermētiskākiem. Nākamais vilnis skāra ēku siltināšanu. Logu nomaiņa, siltināšana un apkures sistēmas sakārtošana, pateicoties padomjlaiku ēku zemajai siltumnoturībai un ņemot vērā ES fondu piešprices, mājas kapitālo remontu padarīja izdevīgu. Bet… Agrāk telpās svaigā gaisa apriti nodrošināja esošā pasīvā ventilācija – spraugas logos un mājas konstrukcijās. Siltinot mājas, šie defekti tika novērsti, bet radās paradoksāla situācija – jo vairāk vēdinām, jo labāks gaiss, bet lielāki siltumtēriņi. Jo mazāk vēdinām, jo mazāka slodze makam, bet lielāka slodze veselībai…
Pasaules veselības organizācija nemitīgi uzsver svaigā gaisa nozīmību mūsu veselībai. Cilvēks katru dienu ieelpo un izelpo aptuveni 11 000 litrus gaisa. Blakus putekļiem un citiem piesārņojumiem galvenais indikators gaisa kvalitātei ir CO2 līmenis telpā. Kad tas pārsniedz 1000 ppm (ppm – CO2 daļiņu skaits uz miljons gaisa daļiņu), var rasties galvassāpes, nogurums un nespēja koncentrēties. Situāciju vēl saasina pandēmijas veicinātā mājsēde, nepieciešamība izsargāties no vīrusa, energoresursu cenas un neprognozējami klimatiskie apstākļi. Ko darīt?
“Lai arī vadošie enerģētikas eksperti nespēja prognozēt šādu cenu kāpumu, vairākums no viņiem uzsver, ka nav ideālāka brīža par šo, kad izsvērt enerģijas izmantošanas paradumus mājsaimniecībā un ieguldīt energoefektivātes paaugstināšanā. Tas attiecas gan uz privātmāju iedzīvotājiem, gan arī daudzdzīvokļu ēku iemītniekiem un uzturētājiem. Pieredze rāda, ka ventilācijas sistēma ir neatņemama ēkas renovācijas procesa sastāvdaļa un jārūpējas par tās mūsdienīgu izveidi,” atzīmē Edgars Augustiņš, Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts.
Lai meklētu labākos risinājumus, noderīga ir kaimiņu igauņu pieredze, kas dzīvo apmēram līdzīgos klimatiskajos apstākļos, ar līdzīgu padomjlaika būvniecības mantojumu. Pagājušonedēļ projekta “Smart Living” (“Praktiski risinājumi gudrai energoresursu izmantošanai”) ietvaros notika pieredzes apmaiņas vebinārs.
Kā vēdina igauņi
“Igaunijā noris daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas programma, kas tiek administrēta līdzīgi kā Latvijā – no ALTUM puses. Šodien, pilnvērtīga ēku atjaunošana bez centralizētas mehāniskās ventilācijas ar siltuma atguvi 80% apmērā vairs nav iespējama,” stāsta Martins Kikass, Tartu Enerģētikas aģentūras direktors. “Lieta tāda, ka labi siltinātai ēkai gaisa piekļuve ir apgrūtināta, faktiski – tas tur nepiekļūst, tāpēc obligāti nepieciešams veidot sistēmu, kur gaiss tiek efektīvi pievadīts un arī izvadīts. Visbiežāk ir sastopams viens no diviem risinājumiem. Pirmais – katrā dzīvoklī tiek izbūvētas vietējas ventilācijas iekārtas un uz katru telpu tiek izbūvēti gaisa vadi. Šajā gadījumā lielākais ieguvums ir individuāls, iespēja kontrolēt mehāniskās ventilācijas darbību atkarībā no nepieciešamības. Lielākais mīnuss – tā kā pati iekārta atrodas dzīvoklī, pastāv lielāka iespēja, ka trokšņu līmenis var būt augstāks. Otrais risinājums paredz uz ēkas jumta novietot vienu mehāniskās ventilācijas iekārtu un pa ēkas fasādi nodrošināt svaigā gaisa pieplūdi. Nosūce var tikt organizēta arī pa fasādi vai pa esošajiem dabiskās ventilācijas kanāliem sanmezglos.”
Tartu iedzīvotājs Tenis Elma dalījās savā pieredzē: “Ventilācijas sistēmas izbūve nav lēta, taču bez tās nav iespējams – ja māju renovē, tā jāierīko obligāti. Tāpēc ir labi, ja ir šādas nacionāla līmeņa atbalsta programmas. Varētu teikt, ka mums ventilācijas sistēma tika ierīkota bez maksas. Turklāt esam ieguvuši ventilāciju pēc pieprasījuma – tas palīdz taupīt energoresursus un arī naudu. Ja iedzīvotājs ilgstoši neatrodas dzīvoklī, arī ventilācijas sistēma tiek izmantota mazākā apmērā.”
Vienlaikus projektā no “Hruščovkas līdz smartovkai” ir paredzēta virkne viedās mājas elementu, tostarp arī iedzīvotāju apmācība par ēkas pareizu ekspluatāciju, ventilācijas sistēmas ieguvumiem un pareizu lietošanu, kas ir bieži vien klupšanas akmens veiksmīgi īstenotiem projektiem.
Šajā projektā papildus ēkas atjaunošanai tika izbūvēts saules paneļu parks, kas nodrošina koplietošanas vajadzībām nepieciešamo elektroenerģijas apjomu. Pie noplūdes ventilācijas tika uzstādīti CO2 mērītāji, kas kontrolēja izejošo gaisu, lai ppm turētos 600–800 robežās. Ja gaisa kvalitāte pazeminājās, ventilācija automātiski pastiprinājās.
Igauņu projektā nebija aizmirsts par estētiku, un vienveidīgās daudzdzīvokļu mājas tika aicināts personificēt ar mākslas – sienu gleznojumu, vides objektu vai skulptūru – palīdzību.
Dabisks vai mehānisks
Lai gūtu priekšstatu par labākajiem ventilācijas risinājumiem, kas vīrusu laikā ir vitāli svarīgi arī veselības uzturēšanai, vebinārā tika salīdzinātas divu veidu ventilācijas – dabiskā un mehāniskā.
“Tā kā 90% sava laika cilvēki pavada telpās un 65% laika tieši savās mājās (tie ir pirmspandēmijas rādītāji, šobrīd ir krietni vairāk), nešaubīgi ir svarīgi nodrošināt svaiga gaisa pieejamību telpās. Mūsdienās gan jaunas, gan renovētas ēkas ir ļoti labi noizolētas un blīvas, kas nodrošina augstu energoefektivitāti no apkures izmaksu viedokļa, bet arī samazina dabisko gaisa apmaiņu telpās.
Ikdienā sabiedrībā valda uzskats, ka pāris reižu dienā atvērt logu un pavēdināt telpas ir pietiekami, lai uzturētu telpās veselīgu un komfortablu klimatu. Vai tas tā ir? Tamdēļ divstāvu ēkā Būrenē Šveicē tika veikts pētījums. No 2019. gada 8. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam tika pastāvīgi monitorēti četri līdzīgi dzīvokļi, lai iegūtu datus par telpu gaisa kvalitāti, āra apstākļiem un enerģijas patēriņu.
Divi dzīvokļi bija aprīkoti ar sabalansētu mehānisko ventilāciju ar siltuma un mitruma atgūšanu un divos dzīvokļos telpas tika vēdinātas ar logiem. Rezultāti parādīja, ka gaisa kvalitāte dzīvokļos, kas aprīkoti ar mehānisko ventilāciju, bija 50 reižu labāka, pie viena arī samazinot apkures un dzesēšanas izmaksas,” atzīmē Rūdolfs Birnbaums, “Zehnder Group Sales International” Latvijas reģionālais vadītājs.
Lai arī siltuma atgūšana ēku ventilācijas laikā vēl Latvijā nav iekļauta likuma būvnormatīvos, kā tas noticis Igaunijā, tas ir tikai laika jautājums. Arī vēdināšanas piesaistīšana izejošā gaisa plūsmas CO2 līmenim liekas loģisks risinājums. Piedevām, Latvijā tiek ražotas kvalitatīvas mērierīces CO2 līmeņa noteikšanai.
Bet vai ventilācijas modernizēšanai var sagaidīt valsts atbalstu?
“No Atveseļošanās un noturības mehānisma nākamajai projektu pieņemšanas kārtai ir plānots atvēlēt 57,28 milj. eiro, lai piešķirtu atbalstu tādām darbībām kā ventilācija, siltummezgli, radiatori, logi, durvis, jumti un bēniņi, pagrabu pārsegumi, fasādes u. c. Atbalsta programma tiek veidota ar nosacījumu, ka daudzdzīvokļu mājai jāsasniedz 30% patērētās enerģijas ietaupījums. Projektu pieņemšanu plānots sākt 2022. gada vidū,” informē Gatis Silovs, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs.
