Līdz inkubēšanai olas jāgroza 4
Inkubācijas ilgums mājputnu sugām atšķiras: 21 diena cāļiem, 16–17 paipalu cāļiem, 26 pērļu vistiņām, 28 tītarēniem, 27–28 Pekinas pīlēniem, 31–34 dienas Barbary pīlēniem un Indijas skrējējpīlēniem. Perēšanai domātās olas ar tīru, gludu čaumalu putnkope krāj un atlasa katru dienu, tās drīkst turēt telpā ar +14…+16 °C temperatūru. Olas ar nelīdzenu, grubuļainu čaumalu brāķē. Katrai olai strupajā galā zem čaulas ir it kā gaisa spilventiņš, kas rodas, tai atdziestot. Ja olas glabā nemainīgā stāvoklī, putnēnu nebūs. Lai piedzimtu veseli cāļi, tās vajag ievietot kastītē un divreiz dienā līdz pat inkubēšanas brīdim grozīt: piemēram, no rīta olu nolikt ar spico galu uz augšu, bet vakarā – ar spico galu uz leju.
Produktīvie putni
Viena vista gadā dēj 200–250 olu, turēt dējēju ilgāk par diviem trim gadiem nav izdevīgi, jo samazinās ražība – putns apēd vairāk, nekā spēj izdēt. Saimniecībā putnus baro tikai ar kvalitatīvu barību, kuras galvenā sastāvdaļa ir graudu maisījums, papildus izēdina zaļumus, arī tā saukto mitro barību – vārītus kartupeļus ar miltiem.
– Bieži vien uzskata, ka labākā reklāma olai ir pēc iespējas spilgtāks dzeltenums un pēc tā lauku olas varot atšķirt no veikalā nopērkamajām. Tomēr ne vienmēr dzeltenuma krāsa ir atkarīga no barības un audzēšanas apstākļiem. Piemēram, poļu ražotāji kombinētajai barībai pievieno mākslīgo krāsvielu, kas dzeltenumam piešķir pievilcīgu pieneņu ziedu krāsu. Protams, cita lieta ir olu garša…
Audzētāja stāsta, ka Latvijā arvien populārākas kļūst Indijas skrējējpīles, un tas ir labi saprotams. Putni izskatās eksotiski, amizanti, turklāt ļoti noder olu ieguvei. Gadā izdēj ap 200 zilganu olu, kas ir vienas no labākajām kulinārijā, it īpaši tortēm, jo veido perfektu konsistenci, ir daudz labāk saputojamas nekā vistu vai paipalu olas. Pudeļpīlēm nav vajadzīgs peldbaseins, aplokā pietiek ar dzirdināmo trauku, kur mazgāt knābi.
Gaļas ieguvei saimniecībā audzē Pekinas pīles. Tās var nobarot jau 2–2,5 mēnešu laikā. Kautķermenis nav tik liels, taču gaļa ir sulīga un nereti cepetis peld treknumā.
– Apsaimniekojam 5 ha zemes, tāpēc pīles un zosis vasarā var brīvi ganīties laukā. Tās ļoti labi izmanto zaļbarību, tādējādi iespējams samazināt spēkbarības patēriņu. Gaļai nobarojamiem ūdensputniem nav nepieciešams dīķis, jo tas parasti ātri tiek piemēslots. Turklāt, barojoties ar zālēm aizaugušā ūdenstilpē, gaļai un olām rodas purva garša. Dīķis vajadzīgs tikai olu apaugļošanai, ja paredzēts tās likt inkubatorā. Zosīm raksturīga zema dējība – līdz 50 olām gadā. Mēs pie tām nemaz netiekam, jo zoslēnus audzējam no aprīļa līdz Ziemassvētkiem. Vaislai zosis neatstājam, jo neatmaksājas ziemā barot, turklāt pieaugušām zosīm gaļa kļūst sīksta kā košļājamā gumija, – stāsta Rita. – Lielākā daļa putnkopju vēl joprojām nevēlas audzēt zosis, jo uzskata, ka putni pārāk pieķēza pagalmu. Es esmu citās domās – ja ūdensputnus tur aplokā, tie nekādu skādi nenodara. Vien jāgādā, lai nožogojumā vienmēr būtu ūdens, ko padzerties.
Veselības uzturēšanai
Paipalu olas Ritas ģimenē bauda dažādos veidos. Audzētāja tās slavē vitamīnu, minerālvielu un aminoskābju dēļ. Raibajās paipalu oliņās koncentrētā veidā sakopotas daudzas cilvēkam nepieciešamas bioloģiski aktīvas vielas, kas palīdz atbrīvoties no holesterīna, kā arī normalizēt asinsspiedienu.
– Visveselīgāk ir jēlas paipalu olas lietot 20–30 minūtes pirms ēšanas. Ja bērniem ir psiholoģiski grūti dzert olas, ir vērts pagatavot veselīgu un gardu kokteili, – pamāca “Indiņu” saimniece.
