Z/s “Kalna Dambrāni” saimniece Iveta Tīrumniece
Z/s “Kalna Dambrāni” saimniece Iveta Tīrumniece
Foto – Dainis Bušmanis

Taisām zemei analīzes, lai to varētu pabarot līdzīgi kā govis, lai tām nebūtu par maz vai par daudz. Šogad to darīsim perfekti – ar katru lauciņu, katru lauka malu, lai iegūtu labu rezultātu,” apņēmības pilna, stāsta saimniece. 5


Šogad prioritāte ir kvalitatīvas lopbarības sagāde – “lai tā būtu ar lielu enerģiju, augstu proteīna saturu, kas ļaus samazināt pašizmaksu”. Iepriekšējos gados minerālmēsli iegādāti jau rudenī, bet šosezon korekcijas ieviesa straujais piena iepirkuma cenu kritums un pārdomas par nozares turpmākajām attīstības iespējām, līdz ar to minerālmēsli tiks pirkti tikai tagad.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Nesen “Kalna Dambrāni” nomainīja lielāko piena iepircēju un tagad saražoto nodod pašmāju uzņēmumiem – a/s “Preiļu siers” un a/s “Cesvaines piens”, kas maksā lielāku cenu. “Līgumus slēdzam tikai uz mēnesi. Iesim pie tā, kurš vairāk maksā. Kādreiz veidojām ilggadēju lojālu sadarbību gan ar piena iepircējiem, gan barības piegādātājiem, bet šobrīd vairs tā nenotiek. Katra diena, katrs cents ir liela nauda un to darām, lai izdzīvotu. Dienā nododam 18 tonnas piena,” skaidro saimniece.

Jāveido uzkrājumi

2014. gads piena nozarei bijis smags, bet I. Tīrumniece atgādina jau zināmo par uzkrājumu veidošanu. “Kad nozarei ir labi, veidojam uzkrājumus. Nekad neiztērējam naudu līdz pēdējam centam. Kad pienāk sliktāks brīdis, taukus deldējam,” par savu saimniekošanas pieredzi stāsta saimniece.

CITI ŠOBRĪD LASA
Subsīdijas ikdienas tēriņiem netiek izmantotas, tās vienmēr iegulda attīstībā. Turklāt biznesa plānos subsīdijas netiek ierēķinātas. “Ja subsīdijas ienāk, paldies valstij. Tad varam ieguldīt dzīvnieku labturībā, darbinieku apstākļu uzlabošanā. Tomēr es pat nezinu, cik daudz maksā subsīdijās par katru govi,” stāsta Tīrumniece. Viņa nepiekrīt viedoklim, ka bez subsīdijām ražošana būtu nerentabla. Viņasprāt, tas ir ļoti slikti, ka biznesā jārēķinās ar subsīdijām. “Uzskatu, ka biznesā jāsaņem adekvāta samaksa, lai no valsts nav nekas jāprasa. Šobrīd gan piena cenas ir zemas un tas ir nepareizi, ka ar subsīdijām jāsedz pavadzīmes. Šobrīd gan ir krīze un subsīdijas palīdz,” uzsver saimniece, piebilstot, ka pat ūdens veikalā maksā vairāk nekā piens.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.