No hektāra “izslauc” 12 671 kg piena. Z/s “Kalna Dambrāni” pieredze 5
Turpinot “Zelta hektāra” sēriju, pievēršamies šobrīd “karstākajai” nozarei – piena lopkopībai, lai varētu vērtēt izmaksas un rastu “baltā zelta” vērtību, rēķinot uz hektāru.
Latvijā joprojām maz zemnieku skrupulozi veic aprēķinus, bet, piemēram, Nīderlandē piena izslaukumus un ieņēmumus rēķina uz vienu hektāru. Šoreiz piedāvājam ielūkoties z/s “Kalna Dambrāni” saimniecībā Viesītes novadā, kur saimnieko Ivetas un Ivara Tīrumnieku ģimene.
630 slaucamās govis un lielākais izslaukums valstī – tāda ir saimniecības īsā bilance. “LA” aprēķini liecina, ka “Kalna Dambrānos” vidēji no hektāra “izslauc” 12 671 kg jeb “ieņem” 4181 eiro. Tiesa, aprēķinā nav ierēķinātas pastāvīgās izmaksas, līdz ar to šo nevar uzskatīt par tīro peļņu. Kopš 2008. gada “Kalna Dambrāni” attīstībā investējuši ievērojamus līdzekļus un tas devis rezultātu. Pašlaik pirms piena kvotu atcelšanas Tīrumnieki gan ir pārdomu priekšā, kādā virzienā turpināt attīstību.
Svarīga lopbarība
Pagājušajā gadā saimniecībā pašizmaksa uz vienu piena kilogramu bija 35 centi, savukārt vidējā piena realizācijas cena – 33 centi/kg, liecina LLKC aprēķini. Pašizmaksā lielāko daļu veido lopbarība un kredīti. “No kredītiem nekad neesmu baidījusies, adekvāti aprēķinot, vai to varam atdot. Nevajag izlēkt no biksēm, bet vajag rēķināt, ko vari atļauties un ko ne. Bet pamatā pašizmaksu veido lopbarība. Graudus paši neaudzējam, jo vajadzīgas lielākas zemes platības, kā arī jāveic investīcijas tehnikā un tehnoloģijās. Runājot par lopbarību, saimniece atklāj savus aprēķinus: “Ja govs spēkbarībā apēd 30% no ieņēmumiem, ko viņa devusi, tad tas ir ļoti labi, nerēķinot rupjo barību. Bet, ja šis cipars ir lielāks, kā tas ir pašlaik, tad tas kļūst neizdevīgi, jo ir jau arī citi izdevumi – kredīti, algas, pakalpojumi.” Lai gan graudiem cenas pērn samazinājās vidēji par trešdaļu, barības cenas tas ietekmējis minimāli, līdz ar to tās izmaksas joprojām ir salīdzinoši augstas.
Pašreizējā piena iepirkuma cena nesedz ražošanas pašizmaksu, un saimniece neslēpj, ka šobrīd tiek darīts viss, lai pašizmaksu samazinātu. “Cīnāmies par katru centu, par katru lopbarības tonnu. Lopbarībai prasām zemākas cenas, arī veterinārās izmaksas cenšamies samazināt. Bet kvalitatīvas lopbarības sagatavošanai naudu nežēlosim, tērēsim tūkstošus, lai iegādātos minerālmēslus un citu nepieciešamo. Plānojam šogad pirkt arī jaudīgāku tehniku, lai mazāk degvielu tērētu, jo mums ar akcizēto degvielu pietiek tikai pusgadam. Plānojam iegūt augstākas ražas.
