No gūsta atbrīvotais ukraiņu karavīrs: Mūs kopā ar līķiem un kartupeļiem četras stundas veda uz “spīdzinātavu” 111
Notiekošais tagad tiek uztverts kā sausi fakti, tomēr atrašanās Krievijas gūstā atstājusi būtiskas pēdas psihē, pastāstīja Oleksijs Anuļa – no gūsta atbrīvotais karavīrs, kurš tagad vada labdarības fondu “Brīvības cena”, par to plašāk raksta portāls lsm.lv. Oleksijs Anuļa nokļuva gūstā pēc kaujas 2022. gada 9. martā Černihivas rajona Slobodas ciemā. “Es 12 stundas nogulēju grāvī, pēc tam vēl 12 stundas rāpoju uz kaimiņu ciemu. Cauri aplenkumam. Un mani vienkārši pamanīja vietējā iedzīvotāja, kas mani arī nodeva gūstā krieviem. Es pats gūstā nepadevos.”
Notvert Oleksiju okupanti mēģināja apmēram četrdesmit minūtes. Pēc viņa vārdiem, sapratis, ka nokļuvis aplenkumā, viņš centies noslēpties kapos. “Aiz manis palika vēl divas izdedzinātas mājas, kur varēju paslēpties. Tālāk klajums, kas draudēja ar šāvienu mugurā. Tad gāju vienkārši viņiem pretī un mēģināju viņus pārliecināt, ka esmu vienkārši vietējais iedzīvotājs, kas devies meklēt pārtiku. Tad viņi noņēma manu kapuci un ieraudzīja ievainojumu..”
Krievu karavīri sākuši Olekskiju sist un aplaupīt, līdz uz siksnas ieraudzījuši uzrakstu “Pentagons”, tad krievi nosprieduši, ka viņš ir algotnis un gribējuši nošaut. Paradoksāli, bet Oleksiju “izglābis” krievu vienības komandieris, kuru vairāk interesējis, kā viņš nav okupētā teritorijā pamanīts tik daudz dienu.
Ievainoto Oleksiju, sasietu, ar maisu galvā un ar līmlenti aizsietām acīm, vēlāk aizveda uz baraku kādā fermā. Tur viņš ieraudzīja citus karagūstekņus – arī ar maisiem galvā, kā arī Krievijas armijas karavīrus, un bija izbrīnīts, ka viņi bija apģērbti, kā pagadās, – saplēstās krosenēs un adītās jakās, par Oleksija piedzīvoto raksta lsm.lv.
Tad Oleksijs pratināšanā stāstījis, ka ir apšaudē iekļuvis autovadītājs, kas vedis humāno palīdzību uz vietējo dzemdību namu, par ko saņēmis spļāvienus un spārdīšanu, pēc tam visi kravas auto kopā ar līķiem un kartupeļu maisiem četras stundas vesti uz “spīdzinātavu”, kur Oleksijs stipri piekauts, bet pēc tam viņam lika rāpot ar sasietām rokām, vēl visādi spīdzinot un ņirgājoties – ar nazi sadurtām pēdām, piekārts pie griestiem, kā arī ne reizi vien viņu mēģināts izvarot.
Oleksijs bija gūstā no 2022. gada marta līdz decembrim. Viņš teic, ka domāšanas process nebeidzās: “Galvā pastāvīgi notika analizēšana. Mazākā čīkstoņa koridorā, klaudzieni, staigāšana – es jau centos izskaitļot, kurš iet. Es jau uz priekšu zināju, kāds būs ēdināšanas režīms, – griķu vai grūbu sēnalas. Izrēķināju, ka jānoturas divas dienas, jo trešajā dienā būs grūbu sēnalas, un tās būs sātīgākas. Visu centos izskaitļot. Tiklīdz man apstājās domāšanas process, laiks sāka vilkties,” teica Oleksijs.
“Es sajuku prātā, vienkārši pa savam. Man arī ir psihiskas novirzes kaut kādā mērā,” viņš sacīja, atzīstot, ka cilvēki atgriežas no gūsta, noslēdzas sevī, šķiras no ģimenēm, bet viņš negrib, lai tā notiktu ar viņu.
