Vairākums uzņēmēju sava biznesa attīstību plāno tuvredzīgi – viena gada griezumā 1
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa
Gads ir pārāk īss laiks uzņēmējdarbības plānošanā, secinājusi auditoru kompānijas “PricewaterhouseCoopers” vadošā partnere Latvijā Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Tomēr tā nav tikai Latvijas uzņēmējdarbības problēma, līdzīgi plānošana notiek visā Austrumeiropā.
Minimālais biznesa attīstības plānošanas termiņš ir trīs līdz pieci gadi, tikai īsas spekulatīvas darbības var dot rezultātu jau pēc gada. Kompānijas ilgtermiņa biznesa plāna īstenošanai ir nepieciešams laiks, uzņēmums jāsagatavo noteiktajām prioritātēm, jādod attiecīgais fokuss struktūrvienībām, darbiniekiem, lai būtu sasaiste ar uzņēmuma ilgtermiņa mērķiem, jāpiesaista investīcijas utt., saka Rīgas Piena kombināta valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.
Auditori palīdz efektivizēt
Auditoru kompānijas darbojas tādā tirgus nišā, kas sniedz priekšrocību redzēt, kādas ir svarīgākās problēmas un izaicinājumi mūsu uzņēmumiem. Līdz ar valsts ekonomikas rādītāju uzlabošanos pieaug arī savstarpējo darījumu aktivitāte, t. i., tiek pirkti un pārdoti uzņēmumi. Protams, neiztrūkstošas galvassāpes mūsu uzņēmējiem rada mainīgā likumdošana, t. sk. nodokļu jautājumos, kurai nepārtraukti jāpiemērojas.
“Šogad novērojam paaugstinātu interesi un aktivitāti finanšu pakalpojumu jomā, kā arī nodokļu konsultācijās, jo finanšu tirgū paaugstinās darījumu aktivitāte, savukārt nodokļu likumdošanā ir veiktas būtiskas izmaiņas, kas nozīmīgi ietekmē ļoti daudzus Latvijas uzņēmumus,” norāda “KPMG Baltics” partnere Armine Movsisjana. Tam piekrīt arī citi audita un pakalpojumu kompāniju vadītāji.
Tomēr, neskatoties uz ekonomikas atlabšanu pēc krīzes, uzņēmumi joprojām meklē iespējas samazināt izmaksas un uzlabot savu efektivitāti. “Arī auditoru kompānijām tāpat kā citiem uzņēmumiem arvien vairāk ir jādomā par sava biznesa ilgtspēju, kapacitāti un izmaksu samazināšanu. Kvalificēta darbaspēka trūkums, strauja tehnoloģiju attīstība un demogrāfiskās izmaiņas ilgtermiņā ir nopietns izaicinājums gan mums, gan mūsu klientiem,” vērtē Z. Elksniņa-Zaščirinska.
“Ernst & Young Baltic” partnere Baltijā Diāna Krišjāne papildina: “Pieaugs uzņēmēju pieprasījums pēc dažādu efektivitātes un riska apzināšanas un novēršanas procedūru izstrādes. Turklāt šogad joprojām vērojama augsta uzņēmēju interese par holdinga struktūru regulējumu.”
Vislielākās bažas uzņēmumiem Latvijā – pārmērīga regulējuma ietekme uz biznesu, sevišķi tā negatīvās izpausmes, piemēram, izmaksu un patērēto resursu apjoma palielināšanās. “Darbinieku prasmju trūkums un nodokļu slogs ir aktuāli ne tikai mūsu valstī, bet arī visā Centrālās un Austrumu Eiropas reģionā. Ir arī bažas par fiskālo deficītu, datu drošību un korupciju,” uzskaita “PricewaterhouseCoopers” vadošā partnere Latvijā. Tomēr pozitīvo izceļ SIA “Merhels Revidenti Konsultanti” vadošais partneris Edvards Merhels: “Patīkami pārsteidz daudzu uzņēmumu centieni nostiprināties un apgūt jaunus tirgus, kā arī uzlabot vadības informācijas sistēmas kvalitāti.”
ES reformē revīziju
Auditoru kompānijas darbojas dažādās jomās – nodrošina revīzijas uzņēmumiem, konsultē nodokļu, finanšu un juridiskajos jautājumos, piedalās uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumos. Joma, kurā šobrīd daudz izmaiņu tiek iniciētas no ES puses, ir revīzija, turklāt šajā nišā konkurence Latvijā ir ļoti asa ar lielu spiedienu uz pakalpojumu cenām.
“Revīzijas pakalpojumu jomā liels izaicinājums ir Eiropā notiekošās reformas attiecībā uz revīzijas procesu, obligātajām prasībām, kā arī revidentu ziņojumiem. Mums ir jāspēj paredzēt izmaiņu virzību, kā arī būt gataviem dažādām jaunām pārmaiņām revīzijas jomā,” norāda A. Movsisjana.
Teiktajam piekrīt E. Merhels, jo līdz ar revīziju ietekmējošām ES regulējuma izmaiņām revīzijas profesijas attīstība nav skaidri prognozējama. Viņš arī atzīmē: “Aizvien lielāku popularitāti revidentu izvēles procesā iegūst konkursi. Daudzi no tiem ir formāli un tiek organizēti, lai mudinātu samazināt pakalpojuma cenu.”
Auditorkompāniju pakalpojumus kā jebkurā citā nozarē nosaka pieprasījums, kādu pakalpojumu uzņēmums vēlas saņemt, no tā arī atkarīga sniegtā pakalpojuma cena. Ja tiek pasūtīts uzņēmuma ātrais audits, cena ir viena, bet, ja padziļināta kompānijas analīze jau ar konkrētiem ieteikumiem biznesa attīstībai, cena jau ir pavisam cita.
N. Staņēvičs prognozē, ka attīstīsies pievienotās vērtības pakalpojumi par procesiem, labās prakses pārvaldības principiem, lēmumu pieņemšanas pareizību, atdeves rentabilitāti, neatkarīgi uzņēmumu darbības rezultātu novērtējumi. “Ja uzņēmēji par to maksās, auditorkompānijas piesaistīs spēcīgus speciālistus, lai sniegtu kvalitatīvus augstākas pievienotās vērtības pakalpojumus,” tā N. Staņēvičs. Arvien mazāk atstājot auditoru pakalpojumu grozā “tīro” grāmatvedību.
Cīnās par katru
Auditoru kompāniju starpā joprojām pastāv sīva konkurence, ko apliecina arī to finanšu rezultāti, t. i., nav vērojama lielāko nozares uzņēmumu vienmērīga izaugsme, spriežot pēc apgrozījuma. Uzņēmumu rezultāti ir ļoti dažādi – vieni palielina apgrozījumu, otriem tas samazinās, trešie nopelna vairāk, citi to nespēj utt.
Viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem, kas spējis palielināt apgrozījumu, ir “KPMG Baltics”. A. Movsisjana skaidro, ka tas noticis, pateicoties veiksmīgi izvēlētajai biznesa stratēģijai – koncentrēties uz tādiem Latvijas ekonomikai nozīmīgiem sektoriem kā finanses, enerģētika, transports un loģistika, publiskais sektors.
Jāatzīmē, ka pagaidām lielākā Latvijas uzņēmēju privātā kapitāla auditoru kompānija “BDO” piedzīvo sarežģītus laikus. Viens no kompānijas klientiem – metalurģijas flagmanis “Liepājas metalurgs” – ir bankrotējis, turklāt publiski daudz pārmetumu tiek veltīts tieši “BDO”, kas revidējusi uzņēmumu un gada pārskatos nav darījusi zināmus visus riskus.
Runājot par nākotni, auditoru kompāniju vadītāji prognozēs ir piesardzīgi un spriež, ka varētu saglabāt esošo apgrozījumu vai nedaudz to palielināt. “Šogad raugāmies cerīgi uz ekonomikas atlabšanu ne tikai Latvijā un Eiropā, bet arī visā pasaulē, esam pārliecināti arī par sava uzņēmuma ieņēmumu palielināšanos tuvākajos 12 mēnešos,” teic “PricewaterhouseCoopers” vadošā partnere Latvijā.
“Galvenais iemesls ir aizvien pieaugošā konkurence revīzijas pakalpojumu jomā un spiediens uz cenām. Tomēr Latvijas pievienošanās eirozonai, iespējams, veicinās “piesardzīgo investīciju” ieplūšanu Latvijā, palielinot pieprasījumu pēc konsultatīvajiem pakalpojumiem,” domā SIA “Merhels Revidenti Konsultanti” vadošais partneris.
Tam piekrīt A. Movsisjana, jo konkurences un zemāku cenu spiediena apstākļos, kā arī ņemot vērā darbinieku atalgojuma pieauguma tendences, turpināt izaugsmi revīzijas tirgū nav viegls uzdevums. Savukārt D. Krišjāne atzīmē, ka pieaug pieprasījums pēc specifiskiem audita pakalpojumiem, piemēram, kāda īpaša situācijas izvērtējuma vai krāpšanas gadījumu izmeklēšanas.
