No formas tērpiem pie tehnoloģijām. Kā dzima Latvijas lielākais kaujas apģērbu ražotājs 2
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas lielākais kaujas apģērbu un militārā ekipējuma ražotājs “SRC Brasa” dzima gandrīz nejauši – šis pirms piecpadsmit gadiem dibinātais uzņēmums savu darbību uzsāka kā motociklu piederumu un cita sporta ekipējuma ražotājs.
“Sākotnēji strādājām tikai kā ražošanas uzņēmums, koncentrējāmies uz pašu ražošanas procesu, tā pilnveidošanu. Pie mums regulāri tika izvietoti dažādi ārvalstu pasūtījumi un lielākā daļa mūsu ražojumu tika eksportēta, stāsta šī Mārupē izvietotā uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Kristiāns Brēdermanis.
“Taču laiku pa laikam starp šiem pasūtījumiem gadījās arī militāras ievirzes produkti, šķiet, ka pirmie bija Zviedrijai un Lielbritānijai domātie – tā ka pirmā saskarsme ar ražošanu armijai radās jau toreiz.
Attīstību militārajā virzienā veicināja arī tas, ka mums izveidojies kolektīvs, kas aktīvi interesējas par militārajiem jautājumiem un vēsturi, – rezerves karavīri, zemessargi, vienkārši vēstures entuziasti.
Citiem vārdiem sakot, pašiem bija interese par attīstību šajā virzienā, un, pateicoties kolektīvam, ir pietiekams skaits cilvēku, kas spēj pateikt, kurš ekipējums ir labs, kurš slikts un kādā virzienā būtu jāattīstās.”
Pēc pirmās pieredzes militārajā ražošanā ārzemniekiem “SRC Brasa” nolemj startēt arī Latvijas Aizsardzības ministrijas iepirkumos un veiksmīgi. Uzņēmums darba specifikas dēļ nedrīkst izpaust konkrētus sadarbības partnerus, taču starp uzņēmuma priekštelpā izstādītajiem paraugiem var atpazīt Latvijas armijas un policijas formas tērpus.
Ko tas nozīmē – ražot armijai
Militārās ražošanas standarti krasi atšķiras no sporta ekipējuma standartiem. “Tā intensitāte un slodze, ar kādu militārais ekipējums saskaras vienu mācību laikā, kas parasti ilgst dažas dienas, pārsniedz slodzi, ar kādu saskaras sporta ekipējums, piemēram, alpīnistiem domātais, visa tā dzīves cikla laikā.
Tas izvirza ļoti augstas prasības pret apģērba un ekipējuma noturību pret berzi un citu mehānisko iedarbību, bet vienlaikus tam jāpaliek vieglam un “elpojošam”.
Tas viss nosaka, ka kvalitātes kontrole militārajā ražošanā ir nesalīdzināmi prasīgāka nekā civilajā,” stāsta K. Brēdermanis.
“Otrs militārās ražošanas izaicinājums ir tas, ka jāskatās nākotnē – jāseko līdzi notiekošajam un jāsaprot, kādas jaunas ieroču vai cita aprīkojuma sistēmas nāk apritē, kādas prasības tās izvirzīs kaujas apģērbam un ekipējumam. Te bez pētniecības un attīstības daļas uzņēmumā neiztikt.”
Formas tērpi un tehnoloģijas
“SRC Brasa” ražo kaujas apģērba un ekipējuma sistēmas, kas lietojamas no +400C līdz -300C – tā ir septiņu līmeņu, proti, apģērba kārtu, sistēma, kas paredzēta dažādiem spēku un operāciju veidiem.
Tas, piemēram, nozīmē to, ka uzņēmums rēķinās ar situācijām, ka karavīrs var nevarēt nomainīt apģērbu pat nedēļu ilgi, tādēļ tiek domāts par to, lai tas būtu antibakteriāls. Tāpat svarīga ir tērpu ugunsnoturība, kas īpaši svarīga speciālajās operācijās, kur nākas saskarties ar sprādzieniem.
Šo rindu autors savām acīm redzēja, kā uzņēmuma kvalitātes kontroles dienests dedzināja formas tērpus un mugursomas ar šķiltavām, pārbaudot to uguns noturību. Cits aspekts – kā formas tērpā ģērbts karavīrs izskatās infrasarkano staru sensoros, kas ir svarīgi no maskēšanās viedokļa.
Bez kaujas apģērba “SRC Brasa” ražo arī dažāda veida kaujas ekipējuma elementus – dažāda izmēra mugursomas un pārnēsāšanas sistēmas, taktiskās vestes un bruņu vestes, patrulēšanas jostas u. c. Visbeidzot, jaunākais uzņēmuma ražošanas virziens ir bezpilota militārās sauszemes atbalsta sistēma “Natrix”, kas dzima kā Mākslas akadēmijas industriālā dizaina studenta Gata Vectirāna diplomdarba projekts.
Šis ar elektromotoru aprīkotais bezpilota “transportlīdzeklis” spēj pārvadāt līdz 200 kg svara standarta komplektācijā, tā akumulatora ietilpības pietiek divām stundām darba, un tas aprīkots ar tādām mūsdienu iekārtām kā GPS un attālināto vadību – spēj gan sekot cilvēkam, kura bagāžā ir vadības pults, gan doties pa uzdoto maršrutu patstāvīgi.
Iecerēta arī iekārtas aprīkošana ar 5G sakaru iespējām, kas ļautu to izmantot vidē, kur nav pieejami kvalitatīvi radiosakari, un mākslīgo intelektu, kas ļautu “ratiņiem” atpazīt un atcerēties vidi, kurā jau būts.
Tieši pēdējo izstrādājumu, kas pagaidām vēl ir prototipa un izmēģinājumu stadijā, uzņēmums uzskata par kvalitatīvu pakāpienu uz nākamo sarežģītības un pievienotās vērtības līmeni.
“Sākotnēji bijām domājuši, ka tas būs salīdzinoši vienkārši, savāksim pa visu pasauli vajadzīgās komponentes un paši saliksim kopā,” stāsta Kristiāns. “Reālajā dzīvē tik vienkārši vis nebija – izrādījās, ka daudz kas no vajadzīgā nav pieejams vai nav pieejams vajadzīgajā kvalitātē. Beigu beigās ir tā, ka paši ražojam gan vajadzīgā izmēra bezgaisa gumijas riepas un riepu diskus, gan arī vadības blokus.”
“Natrix” publiski nodemonstrēts tikai šī gada oktobrī, šobrīd tas tiek izmēģināts. “Mūsu pašu testētāju komanda šobrīd to dažādi pārbauda, būtībā cenšoties to salauzt, lai atklātu vājās vietas – kas notiks, ja iekritīs ūdenī, kā uzvedīsies salā un tamlīdzīgi. Līdzīgi tiek pārbaudīti arī citi mūsu ražojumi,” saka Kristiāns.
“Ceram, ka apmēram viena līdz divu gadu laikā “Natrix” būs izgājis pārbaudes un gatavs sērijveida ražošanai. Lai gan pie šādām sistēmām tiek strādāts daudzviet pasaulē, “Natrix” “odziņa” ir tā mobilitāte – nav vajadzīga speciāla pārvietošanas platforma, divi cilvēki to spēj iecelt jebkurā mašīnā un aizvest uz vajadzīgo vietu, tas ievietojas arī nelielā civilajā auto, piemēram “Volkswagen Golf”.”
Nišas produkti
“SRC Brasa” specializējas uz nišas produktiem, tādiem kā produkti pūļa kontrolei, mehanizētajām vienībām, pārnēsāšanas sistēmām, tostarp uz konkrētiem ieroču veidiem orientētām. Tieši tajās ir mūsu spēks, tajos attīstījusies mūsu izpētes un attīstības grupa, testēšanas pieeja,” uzņēmuma attīstības politiku raksturo Kristiāns Brēdermanis.
“Mēs pat nepiedalāmies tādos iepirkumos, kur galvenais ir lielos apjomos saražot kaut ko vienkāršu un lētu. Liela nozīme pēdējos gados ir sadarbībai ar zinātniekiem, īpaši Rīgas Tehnisko universitāti un Stradiņa universitāti, kur strādājam pie vairākiem nākotnes produktiem. Paši savā praksē saskaramies ar to, ko tas nozīmē – zinātni pārnest uz reālajiem ražojumiem.
Tieši tāpat krasi ir pieaugusi arī dažādu grantu nozīme – Eiropas militārā industrija beidzot attapusies, ka arī tai vajadzīgas inovācijas, arī mēs esam ar Aizsardzības ministrijas palīdzību tādus saņēmuši. Maksājam labas algas, augstākas par nozarē vidējo, strādāt gribētāju mums netrūkst, tādēļ uz nākotni skatāmies ar optimismu.”
UZZIŅA:
Uzņēmums izveidots 2005. gadā. Tā īpašnieki – Kristiāns Brēdermanis (60% daļu), Ingus Pļaviņš (40%). Sākotnēji uzņēmums orientējās tikai uz sporta ekipējuma ražošanu, īpašu uzmanību pievēršot ražošanas procesa pilnveidošanai. Darbinieku skaits brīžiem sasniedz pat 350 cilvēkus.
2012. gadā tiek pārskatīta uzņēmuma attīstība, izvēloties augstākas pievienotās vērtības radīšanu. Notiek specializācija militāro formas tērpu un aprīkojuma ražošanā, uzņēmumā tiek izveidota izpētes un attīstības (R&D) daļa, kuras nozīme arvien pieaug.
Uzņēmuma darbinieku skaits samazinās līdz aptuveni 100 cilvēkiem, 10% no tiem saistīti ar pētniecību. 2013. gadā Eiropā reģistrēta uzņēmuma militārā apģērba preču zīme “Suited Systems”.
Militārā aprīkojuma eksports uz 15–18 valstīm. Uzņēmuma apgrozījums 2017.–2019. gadā svārstās 2,2–2,5 miljonu eiro robežās, peļņa – 30–137 tūkstošu eiro robežās.
Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tehnoloģiskākiem produktiem – ekipējuma pārvadāšanas sistēmai “Natrix”, kopīgs darbs ar RTU zinātniekiem, attīstot neatkarīga enerģijas avota integrēšanu kaujas apģērbā.
Notiek darbs pie interneta veikala izveidošanas, kurā interesenti varēs nopirkt militārajam ekipējumam pietuvinātu apģērbu un aprīkojumu.
