Mums taču ir lieliski ārsti 0
Meitenīte piedzima dzīva. Ārsti pieņēma lēmumu, ka viņa jāved projām uz Bērnu slimnīcu, tā teikt, nāves spriedumu vecāki vairs nedzirdēja. Otrajā dienā viņu jau operēja, slēdza muguru, jo mugurkauls bija atvērts. Piektajā dzīves dienā Katrīnai smadzenēs ielika speciālu mehānismu – šuntu. Viņa izdzīvoja pirmo operāciju, ārstiem par pārsteigumu, – arī otro. „Bērnu slimnīcā ir tik fantastiski neiroķirurgi – viņi dara brīnumu lietas,” saka Jana. „Šie ir dakteri ar lielo burtu. Mums šobrīd ar neiroķirurgiem ir burvīga sadarbība. Viņi ir cilvēcīgi, spēj vecākiem visu paskaidrot.”
Mazulītei Katrīnai nebija pat mēnesis, kad viņu pārveda mājās. Viņa arī pārsteidzoši labi atlaba pēc operācijām.
Mājās Jana tomēr baidījās, ka bērniņš var kuru katru brīdi aiziet. Ārsti prognozēja, ka viņa nesēdēs, neredzēs, nerunās – neko neiesāks. Bet Katrīna smaidīja, ķēra mantiņas. Darīja visu, ko vecākā māsa. Ārstu noraidošais „nē” bija smagākais pārdzīvojums, ar kuru vecākiem bija jātiek galā.
