No Eiropas izraidītie Krievijas spiegi sūdzas Putinam par nepanesamajiem dzīves apstākļiem Krievijā 77
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā no Eiropas Savienības (ES) valstīm izraidītie Krievijas izlūkdienestu darbinieki ir vērsušies ar kopīgu lūgumu pie Krievijas diktatora Vladimira Putina. Vēstulē, ko publicē The Insider, viņi pauž neapmierinātību ar to, ka Krievijā viņiem nav pienācīgas darba vietas, kā arī vietu skolās un bērnudārzos viņu bērniem.
Virsnieki, kuri pirms kara strādāja diplomātiskajās misijās, uzsvēra, ka daudzām ģimenēm pārcelšanās uz dzimteni ir personīga traģēdija.
“Daudzi izlūkdienestu virsnieki, kas veica grūtu un dažkārt riskantu dienestu Krievijas Federācijas diplomātiskajās pārstāvniecībās, bija spiesti pamest Eiropas valstis. […] Mums teica: “Esiet pacietīgi, un mēs drīz visu nokārtosim. Sievas, kurām gandrīz visām ir augstākā izglītība, pašas ir devušās meklēt darbu, bet pienācīgu profesiju un algu vienkārši nav,” teikts vēstulē.
Daudzi no izraidītajiem virsniekiem ir mēģinājuši atrast darbu Krievijas vēstniecībās dažādās pasaules valstīs, taču arī šeit viņi ir saskārušies ar vietu trūkumu un konfliktiem ar kolēģiem no Ārējās izlūkošanas dienesta un Federālā drošības dienesta.
Mēģinājumi atrisināt problēmu, paplašinot štata vietu skaitu vēstniecībās vai samazinot Ārlietu ministrijas darbinieku skaitu, saskaras ar ārlietu ministra Sergeja Lavrova pretestību.
Rietumu izlūkdienesti un valdības uzskata, ka jau pirmajā gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievijas izlūkdienesti ārvalstīs ir cietuši lielākus zaudējumus nekā visā pēckara periodā.
Pēc Somijas ārējās izlūkošanas dienesta direktora Antti Pelttari domām, Krievijas spējas ir nopietni apdraudētas, jo ir notikusi masveida spiegu izraidīšana un aģentu aresti.
Saskaņā ar “The Insider” aprēķiniem kopš iebrukuma Ukrainā no ES valstīm ir izraidīti 698 Krievijas diplomāti, no kuriem gandrīz puse ir Galvenās izlūkošanas pārvaldes, Ārējās izlūkošanas dienesta un Federālā drošības dienesta darbinieki.
