Franks Gordons: No Eirāzijas uz Aziopu 1
Pēc visa spriežot, Krievijas “valsts galva” un “nācijas līderis” Vladimirs Putins nu mainījis Kremļa pūliņu un interešu orientāciju: divgalvainais imperiālais ērglis sāk vērīgāk raudzīties uz Āziju, uz Austrumiem. Tiesa, tā dēvētie kolektīvie Rietumi joprojām ir “mūžsenais ienaidnieks”, bet izredzes galīgi izjaukt Eiropas Savienības saliedētību nav tik spožas, kā šķita, un jāmaina, kā mēdz teikt, paradigma, smagpunkts.
Putins visus pēdējos gadus nemitējās uzsvērt, ka Krievija – tā ir īpaša civilizācija, gandrīz kā vesels kontinents pats par sevi, ka tā ir milzīgās Eirāzijas serde un sirds. Bet 3. oktobrī Sočos notikusī t. s. starptautiskā diskusiju kluba “Valdaj” gadskārtējā 16. sesija liecina, ka Putins jēdzienu “Eirāzija” sācis izprast drīzāk, piedodiet, kā Aziopu.
Uzsvars likts uz Āziju un Austrumiem plašākā nozīmē, jo Tuvie Austrumi lielākoties atrodas Āzijā.
Šīs “Valdaja” sesijas temats bija “Pasaules kārtība: skatiens no Austrumiem”. Zīmīgi, ka šoreiz Sočos diskusijā piedalījās Jordānijas karalis Abdulla II, Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs. Neparasta aina!
Putins savā uzrunā apgalvoja, ka Krievija uzskata sevi par vienu no “pasaules kārtības garantiem”. Augstu tēmēts, vai ne? Nīstajai globalizācijai, kura “dzemdē katastrofas”, viņš pretstatīja “pasaules kārtību, kas balstās uz pasaules tiesībām”. Kā to saprast? Mini manu mīklu.
Krievijas Federācija, uzsvēra Putins, ir valsts, kurā citai etniskai cilmei un citai konfesijai piederīgie pilsoņi jūtoties kā šīs federācijas patrioti, kā īsti “rossijaņe” (krievzemieši). Šis apgalvojums gan šķiet apstrīdams.
Vladimirs Vladimirovičs palepojās ar to, ko Sīrijā kopš 2015. gada rudens paveikusi Krievijas bruņotā intervence, palīdzot prezidentam (un tirānam) Bašaram Asadam atgūt varu pār gandrīz visu šo zemi. Jordānijas karalis Abdulla II, rets viesis šai pusē, izteicās, protams, par vēlmi stabilizēt situāciju Tuvajos Austrumos.
Žēlabaina bija Filipīnu autoritārā prezidenta Dutertes runa. Viņš esot noguris, viņam jau vairs negribas “šaut nost narkotirgoņus”. Filipīnieši joprojām nevarot atgūties no ASV virskundzības, kas ilga no 1898. līdz 1946. gadam…
Kā zināms, Maskavā izperinātā Eirāzijas ekonomiskā savienība (EAES) ir pretstats Eiropas Savienībai.
Sočos Putins priecīgi paziņoja, ka ne tikai Indija, bet arī Singapūra pievienojusies šīs EAES brīvas tirdzniecības zonai.
Vēl nebija beigusies šī 16. “Valdaja” sesija, kad kļuva zināms, ka Putins gatavojas oficiālai vizītei uz Saūda Arābiju. Tā ir sensācija, ja ņemam vērā Saūdijas un vairāku arābu emirātu konfliktu ar Irānu, kur Putins allaž ir laipni lūgts viesis. Arī ASV prezidentam Trampam šī ziņa nav sevišķi iepriecinoša.
Noslēgumā vērts pieminēt Sočos notikušo vārdu apmaiņu starp Kazahstānas prezidentu Tokajevu un Putinu. Kad Tokajevs ieminējās, ka “valstij labāk iztikt bez kodolieročiem, bet piesaistīt investīcijas un uzturēt labas starptautiskās attiecības, Putins attrauca, ka tā bija domājis arī Sadams Huseins (2003. gadā gāztais un pakārtais Irākas diktators).
Tas tika saprasts kā mājiens, ka Tokajevs “slikti beigs”.
