No dzīves un iztēles nākuši romāni 0
Drīzumā “Lauku Avīzes” izdevniecībā “Lata romāna” sērijā iznāks Ingas Puriņas romāns “Pazuduši lidojumā” .
“Pazuduši lidojumā” ir ceturtais Ingas Puriņas romāns. “Latvijas Avīzes” lasītājiem viņa jau pazīstama ar grāmatām “Terluisa. Debesis diviem”, “Sirds valoda” un “Sirdspuksti viņpus robežām”. “Lata romānu” konkursā Inga Puriņa ienesa starptautisku dimensiju – viņas grāmatu varoņi ļoti dabiski apceļo pasauli, bet divos jaunākajos romānos ievīta arī mazliet mistiska stīga, kas to varoņus noliek dažādās eksistences plaknēs.
Inga stāsta, ka viņai pašai vienmēr paticis lasīt grāmatas un bērnībā bijis sapnis pašai strādāt bibliotēkā vai grāmatu veikalā. Šis sapnis gan vismaz pagaidām vēl nav piepildījies ne Latvijā, ne Īrijā, taču rakstniecībā jau diezgan agri iemēģinājusi spalvu. 2000. gadā tapis pirmais romāna manuskripts, kurš palicis plauktā, jo pašai nav šķitis gana izstrādāts. Nejaušības dēļ (runā gan, ka nejaušību nemaz nav) manuskripts aizceļojis līdzi, kad Inga pārcēlās uz dzīvi Īrijā. “Pacilāju to, nolēmu, ka varētu pilnveidot, tad sāku meklēt, vai nav kāds konkurss, kurā varētu piedalīties,” Inga stāsta. Acīs iekritis “Lata romānu” konkurss, un maisam gals bija vaļā: četri romāni trīs gados…
Starp pašas mīļākajiem rakstniekiem ir Džeks Londons, Žils Verns, Monika Zīle – autori, kas prot saistošu intrigu apvienot ar pārliecinošiem un pievilcīgiem tēliem. Otrajā grāmatā “Sirds valoda” Londona ietekme, viņa mīlestība pret dzīvniekiem, saikne starp suni un cilvēku jūtama īpaši.
Tomēr pati autore apgalvo, ka sižetus nemeklē ne citu rakstnieku darbos, ne interneta dzīlēs, tie atnāk paši, no dzīves pieredzes: “Mana dzīve ir bijusi ļoti dažāda, ne no tām vieglākajām, un šie motīvi ievijas romānos. Kad rakstīju romānu “Suņa sirds”, ierosme nāca no tā, ka man pašai dzīvnieki ļoti patīk un sirds sāp, redzot, cik daudz ir pamestu dzīvnieku. Latvieši aizbrauc uz Īriju un pamet dzīvniekus Latvijā, paņem kaķi vai suni Īrijā un vēlāk izmet uz ielas… Arī “Sirdspukstos viņpus robežām” ierakstītas manas izjūtas – ir kāds cilvēks, ko es gribētu satikt, bet tas nav iespējams, jo viņš ir ārpus manas dzīves, gluži kā rēgs.”
Savukārt romānam “Pazuduši lidojumā” impulss radies pēc “Malaysia Airlines” lidmašīnas traģiskās un noslēpumainās katastrofas. Tikai tagad atrasti pavedieni, kas liecina par iespējamo lidmašīnas un tās pasažieru bojāejas vietu, bet tās pazušanas brīdī un vēl ilgāku laiku pēc tam neizdevās atrast nekādas liecības, it kā lidmašīna būtu nokļuvusi citā dimensijā. Tā notiek Ingas Puriņas romānā – jauna sieviete, lidojot uz savām kāzām, pazūd… lai līdz ar visu lidmašīnu un pārējiem pasažieriem atrastos divus gadus vēlāk. Turklāt viņa pati nekādu laika pārrāvumu nejūt, bet, lidmašīnai nosēžoties, nonāk realitātē, kurā visi tuvinieki divus gadus centušies pielāgoties skaudrai zaudējuma izjūtai…
Pati Inga dzīvi pieņem, kāda tā ir. Kā pati teic – uz Īriju nav aizbraukusi, ekonomisku apstākļu spiesta, bet gan personiskās dzīves kolīziju dēļ. Durvis atpakaļ uz dzimteni arī nav aizvērtas, taču nu ir skaidrs, ka bērniem, kuri sākuši mācīties Īrijā, skolu turpat vislabāk arī pabeigt. Ģimene ik gadus viesojas Latvijā, un Inga pasmaida, stāstot, ka dēlam līdz šim bija radies priekšstats par Latviju kā siltu dienvidu zemi, jo ikgadējais brauciens arvien plānots vasarā, kad visiem brīvlaiks un atvaļinājums un var peldēties jūrā. Šogad atbraukuši aprīlī, kad laikapstākļi ļoti līdzīgi Īrijai…
