No dzirdes pastiprinātāja negaidiet daudz. Kāpēc dzirdes aparāts palīdz labāk 0
Krāsainas reklāmas vilina vājdzirdīgus cilvēkus uzlabot dzirdi vien par pārdesmit eiro. Nav vajadzīga dzirdes pārbaude vai ierīces pielāgošana – modernās tehnoloģijas esot universālas, spējot palīdzēt pilnīgi visiem. Atliek tikai pārskaitīt naudiņu, un ideāla dzirde garantēta. “LOR klīnikas” dzirdes aparātu akustiķis Kaspars Lapsa gan tam negrib piekrist un iesaka pirms tam septiņreiz apdomāt – kas der visam, neder nekam!
Lēto dzirdes jeb skaņu pastiprinātāju pārdevēji nereti sola, ka ar tiem dzirdēšot kā jaunībā. Vai šiem solījumiem var ticēt?
K. Lapsa: Cilvēks ir sabiedriska būtne. Arī sirmā vecumā viņam ir svarīgi būt informētam par valstī notiekošo, iesaistīties un piedalīties sarunās, skatīties televīziju un klausīties radio. Izlasot reklāmu, ka “tikai par 49,99 eiro” iespējams iegādāties brīnumlīdzekli, gribas ticēt, ka tas atrisinās visas dzirdes problēmas. Protams, var riskēt, taču pirms tam noteikti vajag noskaidrot, kā preci iespējams atdot atpakaļ, ja tā neattaisno pircēja cerības. Tas paredzēts arī attālinātās tirdzniecības noteikumos.
Ikviens dzirdes tehniskais palīglīdzeklis paredzēts noteiktu mērķu sasniegšanai. Ja ir vieglas vai vidējas pakāpes vājdzirdība, lai klausītos radio, skatītos ziņu raidījumu vai iemīļoto seriālu, labākā un lētākā izvēle ir austiņas, kas aptver ausi, nevis dzirdes pastiprinātājs. Vājdzirdīgam cilvēkam ļoti svarīgi atrasties pēc iespējas tuvāk skaņas avotam, lai tā nokļūtu tieši auss ejā, nepazustu telpā. Turklāt arī mājinieki vairs nesūdzēsies, ka radio vai televizors noregulēts pārāk skaļi.
Ar ko dzirdes aparāti atšķiras no pastiprinātājiem?
Dzirdes pastiprinātāja galvenās sastāvdaļas ir mikroshēma un mikrofons. Tas pastiprina ne tikai tās skaņas, kuras gribas dzirdēt, bet arī visus fona trokšņus. Piemēram, teātrī skaļāk skanēs ne tikai aktieru dialogi, bet arī čaukstoņa, kāju šļūkāšana, sačukstēšanās un klepus zālē. Tos var tikai pagriezt klusāk vai skaļāk, nevis pielāgot dzirdes īpatnībām vai apkārtējai videi.
Pārāk nepaļautos arī uz apgalvojumu, ka ausī ievietojamais dzirdes pastiprinātājs ir ērts un pilnīgi nemanāms. Lai tā patiešām būtu, pirms tam būtu jānoņem auss ejas nospiedums, jo katram cilvēkam tas ir atšķirīgs. Citādi var būt tā, ka pastiprinātājs krīt laukā no auss un tas jāpietur ar pirkstu. Turklāt pastāv risks, ka tas var vēl vairāk bojāt dzirdi.
Digitālo dzirdes aparātu var salīdzināt ar miniatūru datoru. Tas sastāv no mikrofona, kas uztver skaņas, procesora, kurš tiek ieprogrammēts atbilstoši katra cilvēka individuālajam dzirdes līmenim un kurš skaņas apstrādā, pārvērš digitālā formā, un skaļruņa. Aparātā iebūvētā trokšņu slāpēšanas tehnoloģija ļauj nošķirt balsis no visām pārējām skaņām, pieklusinot fona trokšņus, lai runa izceltos un vārdi būtu skaidrāk saklausāmi.
Dzirdes aparāti atšķiras pēc jaudas – vājas, vidējas un smagas pakāpes vājdzirdībai, kā arī pēc funkciju daudzuma un sarežģītības. Arī pēc lietojuma veida, piemēram, iekšauss vai aizauss.
Vai īsto dzirdes aparātu piemeklēt ir viegli?
Dzirdes pārbaudes pamatu pamats ir audiometrija, kuras laikā tiek noteikts dzirdes slieksnis. Klients uzliek austiņas, caur kurām atskaņo dažādas frekvences un skaļuma signālus, kurus dzirdot, jānospiež podziņa. Tas ļauj noteikt dzirdes līmeni.
Lai atrastu atbilstošu dzirdes aparātu, svarīgs ir arī klienta dzīvesveids. Jo tas daudzveidīgāks, jo plašāks dažādu skaņu situāciju loks, kurā jākomunicē, jo sarežģītāks dzirdes aparāts nepieciešams. Senioram, kurš pārsvarā ir mājās un kuram dzirdes aparāts vajadzīgs, lai papļāpātu ar kaimiņu, pilnīgi pietiek ar funkcionāli vienkāršu, apmēram 200–300 eiro vērtu aparātu. Tiem, kas strādā, ir sociāli aktīvi, ikdienā sarunājas svešvalodās, apmeklē koncertus, jārēķinās ar 800–1500 eiro lieliem izdevumiem. Šādi dzirdes aparāti aprīkoti ar papildu funkcijām trokšņu, impulsīvo un svilpjošo skaņu, balss nelineārās kompresijas slāpēšanai. Tas nozīmē, ka dzirdes aparāts pats pielāgosies videi, kurā cilvēks atrodas.
Dzirdes aparāti ar ļoti sarežģītām funkcijām nepieciešami mūziķiem, kuriem ikdienā jāuztver vissmalkākās skaņu nianses, piemēram, diriģentiem, dziedātājiem, komponistiem. Turklāt jāņem vērā, ka parasti – ja vien dzirde vienā ausī nav pavājinājusies pēc traumas vai slimības – dzirdes aparāts vajadzīgs abām ausīm.
Vai tad ar vienu aparātu nepietiek?
Ja tas ielikts vienā ausī, vēlams 1–2,5 gadu laikā ielikt arī otrā, citādi smadzenes pilnībā pārslēgsies uz dzirdīgo ausi, bet otrā dzirde turpinās pavājināties – trīs gadu laikā apmēram par 5–10 decibeliem.
Der zināt, ka katram cilvēkam dzirde abās ausīs jau kopš dzimšanas nav pilnīgi vienāda. Augstas frekvences skaņas – svelpeņus, šņāceņus, piemēram, s, š, c, č, f, mēs jau sākotnēji dzirdam sliktāk. Taču tieši tas piešķir runai asumiņu. Mainoties dzirdei, atšķirīgi mainās arī dzirdes slieksnis katrā ausī, tādēļ arī nav tādas universālas skaņas uztveres uzlabošanas ierīces, kas derētu pilnīgi visiem.
Svarīga ir arī skaņu uztvere troksnī. Ja aparāts ir tikai vienā ausī, lai labi dzirdētu runātāju, piemēram, viesībās, visu laiku nāksies grozīt galvu. Turklāt tas ietekmē arī orientāciju telpā, jo to, kas atrodas aiz muguras vai sānos, uztveram tikai ar dzirdi. Ja tuvosies mašīna vai kāds pasauks, būs grūti saprast, no kuras puses nāk skaņa.
Vai dzirdes aparātam jāatbilst arī anatomiski? Ausis taču mēdz būt dažādas.
Katra cilvēka auss eja ir unikāla – vienam šaurāka, citam platāka. Platā auss ejā dzirdes aparāta maināmais ieliktnis pazudīs, skaņa būs nekvalitatīva, bet mazai ejai liels uzgalis vienkārši nederēs. Tādēļ distancēti – pa tālruni vai internetā – iegādāties aparātu, kas tiešām būtu piemērots, praktiski nav iespējams.
Jo vieglāka vājdzirdības pakāpe, jo lielāka iespēja piemeklēt universālu ieliktni. Vidējas un smagas vājdzirdības gadījumā tie jāgatavo individuāli, tādēļ vajadzīgs auss ejas atlējums. Vispirms auss ejā ieklāj vati, tad iespiež silikona masu. 10 minūšu laikā tā ieņem vajadzīgo formu.
Ja dzirdes aparāts būs abās ausīs, katrai gatavo savu atlējumu.
Vai aparātam ausī jābūt visu dienu?
Lai skaņas varētu saprast, tās tiek apstrādātas smadzenēs. Dzirdei pakāpeniski mainoties, daļu no tām dzird, citas vāji vai vispār neuztver. Smadzenes mēģina aizpildīt tukšumus, uzminēt trūkstošo, taču, kad tās vairs nespēj pielāgoties, sarunu biedra teiktais tiek lasīts no lūpām. Tad šādi cilvēki ierodas uz konsultāciju, saruna raisās tikmēr, kamēr sēžu iepretī. Kolīdz nostājos aiz muguras, viņi mani vairs nedzird. Kāda kundze man tā arī pateica: “Pagaidiet! Tūlīt uzlikšu brilles, citādi es jūs slikti dzirdu.”
Lai no dzirdes aparāta būtu labums, tas jānēsā vismaz trīsarpus stundas dienā. Jātrenē gan dzirde, gan smadzenes. Ideāli, ja var klausīties sarunu biedrā, taču tās var būt arī ziņas radio vai televīzijā, mūzika, ikdienas skaņas, piemēram, putnu čivināšana, pulksteņa tikšķēšana.
Cilvēkam piemīt tā saucamā selektīvā dzirde, kas ļauj pievērst uzmanību tikai tām skaņām, kas attiecas uz viņu, piemēram, valodu, motora troksni aiz muguras, bet pārējās ignorēt. Slikti dzirdot, šī spēja sāk slinkot, tādēļ ar dzirdes aparātu sākumā tiek uztverts katrs mazākais troksnītis. Smadzenēm vajadzīgs laiks – apmēram 12–18 mēneši, lai atjaunotos nervu ceļi, kas nodrošina svarīgo skaņu nošķiršanu no nesvarīgajām. Tādēļ ir tikai normāli pirmajā gadā reizes divas trīs ierasties uz dzirdes aparāta pieregulēšanu.
Lai gan dzirdes aparāts ir izturīgs, tomēr lielā karstumā, piemēram, saunā vai, ejot peldēties, iesaku to izņemt. Arī naktī jāatpūšas gan ausīm, gan aparātam.
Vai tiesa, ka dzirde noveco?
Normālas dzirdes slieksnis ir 0–25 decibelu skaļumā. Gadiem ejot, dzirdes līmenis pazeminās – statistiski pēc 60 gadu vecuma katram ceturtajam jau ir kaut kādas dzirdes izmaiņas. Vīriešiem dzirde pakāpeniski sāk mainīties 45– 57 gadu vecumā, sievietēm kādus 7–10 gadus vēlāk. Kamēr dzirde vēl ir runas diapazonā, tā pazeminās samērā lēni. Tiklīdz valodas skaņas vairs nesadzird, izmaiņas notiek ļoti strauji.
Taču dzirde var pasliktināties arī pēkšņi, piemēram, pēc pārciestām traumām, dažādām slimībām, ilgstoša darba troksnī. Pie manis pēc palīdzības vēršas gan divdesmitgadīgi jaunieši, gan sirmgalvji. Vecākajam klientam bija 96 gadi.
