No Dzemdību nama uz “Stradiņiem”. Slimnīcas vadības amata līkloči 0
Rīgas Dzemdību nama vadītāja Ilze Kreicberga, kura ir arī Rīgas Stradiņa universitātes docente, drīzumā atstās savu amatu slimnīcā, jo ir gatava jaunam izaicinājumam. No 1. februāra viņa sāks strādāt P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdē, kur atbildēs par ārstnieciskajiem jautājumiem. I. Kreicberga, visticamāk, arī kļūs par valdes priekšsēdētāju.
Veselības ministre Anda Čakša intervijā “Latvijas Avīzē” atzina, ka interese par Stradiņa slimnīcas valdes locekļa amatu konkursā varēja būt lielāka.
I. Kreicberga, kura Dzemdību namu vadīja no 2013. gada, bet pirms tam bija šīs ārstniecības iestādes galvenā neonatoloģe, sacīja, ka būs nepieciešams laiks, lai iepazītu universitātes klīnikas problēmas no iekšpuses. Uz jautājumu, vai viņu nebaida samilzušās problēmas ap jauno slimnīcas korpusu celtniecību, atbildēja: “Kas tur ko baidīties! Celtniecības jautājumi bija jārisina arī Dzemdību namā, un tikām ar tiem galā.”
Kopš 2016. gada jūnija “Stradiņiem” nav pilntiesīga vadītāja, jo iepriekšējā valdes priekšsēdētāja A. Čakša, kura vienlaikus vadīja arī Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, saņēma veselības ministres portfeli. Pirms viņas slimnīcas vadības groži vienu gadu bija Dina Šmita rokās. Viņš iesniedza atlūgumu, jo bija zaudējis veselības ministra Gunta Belēviča uzticību. Toreiz Belēvičs to skaidroja ar Šmita nespēju kontrolēt finanšu situāciju.
Pirms Šmita slimnīcas valdes priekšsēdētājas amatā bija Rūta Valtere, kura bija spiesta to atstāt, jo pret viņu tika uzsākts kriminālprocess par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, un patlaban notiek tiesvedība. Bet Valteres priekšgājējs bija Modris Dzenītis, ar kuru Veselības ministrija (VM), ko vadīja Ingrīda Circene, atteicās pagarināt līgumu un vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā par ļaunprātīgu finanšu līdzekļu izlietojumu. Nekāda ļaunprātība gan vēlāk netika atklāta.
Profesors Andrejs Ērglis, kurš vada “Stradiņu” paspārnē izvietoto Latvijas Kardioloģijas centru, sacīja, ka pašreizējām divām valdes loceklēm Elitai Bušai un Artai Birumai, kura gan vēl nav apstiprināta par pilntiesīgu valdes locekli, ir izveidojušās labas attiecības ar slimnīcas medicīnas personālu. Taču pats svarīgākais, viņaprāt, ir pieņemt likumu par universitātes klīnikām. Likumprojekts ir izstrādāts, tas atrodas Saeimā un pagaidām netiek kustināts. “Universitātes slimnīcu nevar vadīt kā parastu uzņēmumu jeb kapitālsabiedrību. Kamēr tas tā notiek, jau pašā pamatā ir ielikts konflikts, ka neviens slimnīcas vadītājs nebūs labs,” atzina A. Ērglis.
Endokrinoloģijas centra vadītājs profesors Valdis Pīrāgs ir viens no universitāšu slimnīcu likumprojekta virzītājiem un uzskata, ka šis likums vēl vairāk nostiprinātu slimnīcas iekšējo demokrātiju, un tikai pēc tam jāsludina konkurss uz slimnīcas vadītāja vietu. “Stradiņiem” joprojām nav universitātes slimnīcas modeļa, kā tas ir attīstītajās Eiropas valstīs, kur pacienti saņem augsta līmeņa ārstēšanu, studenti apgūst profesionālās iemaņas pieredzējušu ārstu vadībā, kur tiek ieguldītas inovācijas pētniecībā… Kā paraugs tiek pieminēta Šaritē – Berlīnes universitātes slimnīca, Helsinku universitātes slimnīca un Karolinskas universitātes slimnīca Zviedrijā.
Rīgas Dzemdību nams ir Rīgas pašvaldības īpašums. “Ņemot vērā, ka ir saņemts Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētājas iesniegums par amata atstāšanu, tiks sasaukta šīs ārstniecības iestādes dalībnieku sapulce, lai lemtu par pagaidu valdes locekļa ievēlēšanu un konkursa komisijas sēdes sasaukšanu,” informēja domes pārstāve Baiba Gailīte. Konkursa komisija lems, kurš būs nākamais Rīgas Dzemdību nama vadītājs.
